Odumiņš Jānis

Raksta ID: 206

Atjaunināts: 19 oktobris, 2016

Mākslinieks

Dzimis 1925.gada 17.novembrī Strūžānu ciemā, kur Kārļa Ulmaņa valdība četru bērnu tēvam Kazimiram Odumiņam par kalpošanu Latvijai, bija piešķīrusi zemi. Mācījies Vecstrūžānu pamatskolā un Gaigalavas sešklasīgajā skolā. Pēc skolas beigšanas Jānis divus gadus nostrādāja par kancelejas ierēdni Gaigalavas pagastā. 1944. gadā Jāni mobilizēja armijā, bet karot nenācās ilgi, jo kaujā pie Kalsnavas viņu ievainoja un aizsūtīja ārstēties uz hospitāli Molotovas apgabalā Krievijā. Latvijā Jānis Odumiņš atgriezās 1945. gadā un turpināja ārstēties gandrīz piecus gadus Baltijas kara apgabala Tēvijas kara invalīdu slimnīcā Daugavpilī, jo ievainotā ceļgala locītava iekaisa un ilgi nesadzija. Ceļgalu izdevās izārstēt tā, lai kāja nebūtu jāamputē. Atgriezies no slimnīcas 1951. gadā, Jānis Odumiņš sākumā strādāja par rēķinvedi Strūžānu septiņgadīgajā skolā, vēlāk Vecrikavas MTS par kadru inspektoru. Pēc MTS likvidēšanas Jānis strādāja par grāmatvedi Viļānu rajona padomju saimniecībā "Komjaunietis". Te viņš satikās ar jauno agronomi Antoņinu Stukli, ar kuru 1963. gadā svinēja kāzas. 1965. gadā jaunā ģimene pārcēlās uz Bērzpili, kur Jānis strādāja dažādos amatos padomju saimniecībā “Bērzpils”. 1978. gadā Odumiņi pārcēlās uz Balviem un dzīvo te joprojām.

Ģimenē izaudzinātas divas meitas, ir arī mazbērni un mazmazbērni.
Ap 1980. gadu Jānis Odumiņš iestājās darbā Balvu gaļas kombinātā par mākslinieku un strādāja līdz pat tā likvidācijai. Tāpat kādu laiku Jānis strādāja arī Balvu 1. vidusskolā. Šajās darbavietās viņa pārziņā bija uzskatāmās aģitācijas un noformēšanas darbi – plakāti, afišas, zīmējumi, karikatūras, burtveidoli, kaligrāfiskais rokraksts u.c. grafiskā dizaina veidi. Arī aizgājis pensijā Jānis vēl strādāja par noformētāju Komunālo uzņēmumu kombinātā, kur viņš galvenokārt rakstīja sēru lentas, jo KUKa pārziņā bija ziedu veikals, kur apmeklētāji pasūtīja ziedu kompozīcijas dažādu godu noformējumam. Jānis arī trīs gadus mācīja bērniem zīmēšanu Balvu Skolēnu namā. Jānis Odumiņš ar savu mākslinieka talantu un prasmēm centās palīdzēt katram individuālam pasūtītājam. Īpaši 90. gadu sākumā pie Jāņa daudzi pasūtīja apsveikumu kartītes, apsveikumu vākus un albumus, kurus bieži sūtīja radiem un draugiem ārpus Latvijas. Tāpat daudzi vēlējās iegādāties Jāņa Odumiņa eļļas gleznas, ko aizsūtīt radiem ārzemēs, īpaši ainavas no Latvijas dabas.
Jānis visu mūžu interesējies par mākslu un visu skaisto. Jāņa jaunībā nebija izglītības iespēju, lai viņš varētu turpināt skoloties un

izmācīties par mākslinieku. Par spīti tam Jānis visu darīja pašmācības ceļā – zīmēja, gleznoja, veidoja skices, rakstīja dažādus mākslinieciskā noformējuma darbus, studēja grāmatas par mākslu, pasūtīja žurnālu “Māksla” un nepārtraukti interesējās par mākslu. Jānim Odumiņam piemīt daudzpusīga mākslinieka talants. Zīmēt citu priekam Jānis sāka Vecrikavā, ārstēdamies no kara ievainojuma slimnīcā zīmēja ar zīmuļiem, vēlāk gleznoja ar eļļas krāsām un akvareļiem. Vismīļāk Jānis Odumiņš gleznojis ainavas un klusās dabas, bet ir arī daži portreti. Viņš daudz darbojies grafikā, kur ne tikai atklājas viņa ainavu un kluso dabu meistarība, bet arī skaistais rokraksts apsveikuma kartītēs, adresēs, kāzu ielūgumos, plakātos un citos telpu grafiskā noformējuma darbos. Jānis Odumiņš grafiski noformējis Balvu laikrakstu “Vaduguns”, zīmējis karikatūras laikrakstiem un sienas avīzēm, veidojis ex libris. Jāņa Odumiņa gleznas izstādītas Carnikavā, Preiļos, Stāmerienā, Daukstu pagasta Staros, Viļakā, Balvu muzejā, Balvu Skolēnu namā. Lielākā daļa gleznu ir atradušas savus īpašniekus tepat Latvijā un ārzemēs, tās pārdotas vai dāvinātas un mākslinieka īpašumā palikušas vien 12 - 15 gleznas.
2016.gada janvārī Jāņa Odumiņa 90 gadu jubilejas izstāde tika atklāta Balvu Centrālajā bibliotēkā. Šī izstāde atklāja daļu no mākslinieka daudzpusīgās darbības - eļļas gleznas, akvareļus, miniakvareļus apsveikuma kartītēs, stājgrafiku un grāmatu grafiku - ex libris, laikraksta "Vaduguns" grafiku, ar roku rakstītus tekstus apsveikuma adresēs un albumos, kā arī skices, kas daļēji pārtapušas izstādē redzamajās gleznās.
Miris 2016.gada 17.septembrī un apglabāts Sakstagala pagasta Pedeļu kapos