| | | | | Pārlūkot visas sadaļas |
Māksliniece, uzņēmēja
Dzimusi 1981. gada 2. janvārī bijušā Balvu rajona Bērzpils pagasta Kononu ciemā. Mācījusies Eglaines un Upītes pamatskolās, pēc tam Rēzeknes Mākslas koledžas vizuāli plastiskās mākslas nodaļā. Studijas turpinājusi Latvijas Universitātē, kur 2006. gadā ieguvusi vizuālās mākslas un mākslas vēstures skolotājas kvalifikāciju. Tajā pat gadā sākusi strādāt par vizuālās mākslas skolotāju Siguldas pilsētas vidusskolā un arī Siguldas Mākslu skolā “Baltais Flīģelis”. Vēl viņa vadījusi gleznošanas studiju Siguldas bērnu un jauniešu centrā.
Interese par krāsām Rudītei bija jau bērnībā, un īpašu atbalstu spert pirmos, apzinātos soļus plašajā mākslas pasaulē palīdzēja tēvs, kurš aizveda viņu uz Rēzeknes Mākslas koledžas sagatavošanas kursiem. Tas ļāva bez iepriekšējas mākslas skolas izglītības ļoti veiksmīgi iestāties Rēzeknes Mākslas koledžā.
Pirmās mazās izstādes notika 90. gadu beigās Upītes kultūrvēstures muzejā un bibliotēkā, pateicoties Ontana Slišāna aicinājumam. Vēlāk viņa ilustrēja trīs viņa bērnu grāmatas: “Rūtaļu vydā” (2009), “Labi, ka labi”(2011) un “Munā sātā” (2013).
Mācoties Rēzeknē un Rīgā, Rudīte turpināja zīmēt, bet viņas pirmā karikatūra radās nejauši – kāzās. Ģimenes draugi ierosināja kāzu dienā uzzīmēt karikatūru un ar to pārsteigt jauno pāri. Šī pieredze aizsāka Rudītes ceļu karikatūru zīmēšanā, un, saprotot, ka cilvēkiem tās patīk, viņa sāka iepriecināt radus un draugus ar personalizētiem zīmējumiem un pašlaik zīmējumi ceļo pa visu Latviju un arī tālu aiz Latvijas robežām.
Rudīte zīmē ar krāsu zīmuļiem un ar akrila un spirta bāzes flomāsteriem uz papīra, izmantojot datoru tikai kā palīglīdzekli attēlu skatīšanai. Fonu katram zīmējumam izdomā pati vai balstās uz cilvēka hobijiem un sapņiem, ko pastāsta viņa tuvākie. Lai gan beigusi gleznošanas nodaļu, pati glezno reti – skolā strādājot, tam neatlika laiks. Tomēr, iedvesmojoties no apmeklētājiem, kas apmeklē gleznošanas meistarklases, arī viņa pati pamazām atgriežas pie gleznošanas.
Divdesmit gadus ģimene dzīvoja Siguldā, bet, lielākoties, brīvdienas pavadīja Baltinavā. Kad sākās pandēmija, viņi arvien vairāk uzturējās laukos un saprata, ka vēlas te palikt. 2021. gadā ģimene pieņēma drosmīgu lēmumu atgriezties dzimtajā pusē. Rudīte sāka strādāt par vizuāli plastiskās mākslas skolotāju Baltinavas Mūzikas un mākslas skolā. “Tas bija izaicinoši – atvadīties no Siguldas, no stabila darba lielā skolā, bet, tiklīdz pieņēmām lēmumu, bailes nomainīja pārliecība,” atceras Rudīte. Pirmajā gadā viņi iekārtoja mājvietu, otrajā – pierada pie jaunās vides, un trešajā radās ideja par savu uzņēmumu.
2024. gadā Rudīte uzsāka uzņēmējdarbību, un viņas ideja par gleznošanas meistarklasēm un radošajām darbnīcām "Kadiķūgās" guva atbalstu konkursā "Tava biznesa ideja Balvu novadā", iegūstot finansējumu idejas īstenošanai.
Tagad "Kadiķūgas" piedāvā radošas darbnīcas dažāda vecuma cilvēkiem – no bērniem līdz senioriem. Šeit var gleznot dažādās tehnikās, apgleznot auduma maisiņus, priekšautus, t-kreklus, izgatavot personalizētas piespraudes un magnētiņus, kā arī izveidot personalizētas uzrakstu glezniņas. Tāpat brīvdienu namiņa "Kadiķūgas" saimnieki Rudīte un Jānis Kaši aicina ikvienu šeit atpūsties un baudīt ainavisku lauku vidi. “Baltinavas ainava ar zirgiem un baznīcu fonā rada īpašu atmosfēru. No rītiem, baudot kafiju, vērojot zirgus aplokā un sauli baznīcas tornī, sajūta ir gandrīz sirreāla. Šī vieta sniedz mieru un iedvesmu gan mūsu viesiem, gan mums pašiem,” saka Rudīte.
Ģimenē izaudzināti trīs bērni: Rainers, Jēkabs un Jasmīna.
2023. gada martā Rudītes karikatūru izstāde “Nenopietnais nopietnajā” tika atklāta Baltinavas kultūras namā un gada garumā tā turpināja ceļot pa dažādām Balvu novada kultūrvietām.
Avotu saraksts Novadpētniecības datu bāzē
Foto no Rudītes Kašas foto arhīva: Rudīte Kaša; Siguldas pilsētas vidusskolā (2018 un 2020); pēdējā darba diena Siguldā (2021); Baltinavā (2022); pie atpūtas namiņa (2024); mākslas teltī kopā ar apmeklētājiem (2024); Šveicē, ar Alpu kalniem fonā (2022); Monmartra, skats no Sv.Sirds bazilikas uz Parīzi (2023); mākslas telts "Kadiķūgās" (2024)