Romanovska Vita

Kultūras un izglītības darbiniece, Balvu Tautas teātra aktrise
Vita Romanovska dzimusi 1971. gada 16. janvārī mediķu Viktora un Ārijas Andrejeviču ģimenē kā vecākā meita. Jaunākā māsa Irēna Andrejeviča turpina vecāku profesiju un ir ārste, nodaļas vadītāja RAKUS Tuberkulozes un plaušu slimību centrā.
Jau no mazotnes Vitu interesēja grāmatas: tās viņa lasīja gan ar lukturīti zem segas, gan sēžot kokā “štābiņā”, gan dažādos atpūtas braucienos un, protams, ikdienā. Tāpēc profesijas izvēle starp ārstu un latviešu valodas un literatūras skolotāju nosliecās par labu pēdējai. No grāmatām sākās arī lielā mīlestība pret teātri.
Mācības Vita uzsāka 1978. gadā Balvu pamatskolā, tad tās turpināja Balvu 1. vidusskolā.  Pēc vidusskolas absolvēšanas 1889. gadā uzsāka studijas Latvijas Universitātes Pedagoģijas fakultātē, 1994. gadā iegūstot kvalifikāciju latviešu valodas un literatūras un audzināšanas darba metodikas skolotāja, kā arī bakalaura grādu pedagoģijā.
1995. gadā Vita sāka skolotājas darba gaitas Stacijas pamatskolā, no 1996. gada līdz 2001. gadam strādāja Balvu pilsētas ģimnāzijā.  Pēc skolu reformas Balvu pilsētā Vita darba gaitas turpināja Balvu pamatskolā, kur nostrādāja līdz 2018. gadam. Kopš 2018. gada strādā Balvu Centrālajā bibliotēkā.
Strādājot skolā, Vita Romanovska aktīvi iesaistījās skolas radošajā dzīvē: gatavoja skolēnus olimpiādēm un konkursiem, vadīja un organizēja dažādus skolas pasākumus. Ir saņēmusi Izglītības un zinātnes ministrijas Valsts jaunatnes iniciatīvu centra Pateicību par ieguldījumu skolēnu patriotiskajā audzināšanā, novada izglītības pārvaldes , interešu izglītības metodiskā centra, skolas direktora daudzkārtējus pateicības rakstus par radošu un neatlaidīgu darbu skolēnu sagatavošanā mācību priekšmetu olimpiādēm, skatuves runas konkursiem, kā arī par ieguldīto darbu skolas tēla spodrināšanā republikas līmenī. Vitas Romanovskas metodiskā darba pieredze publicēta žurnālā “Skolotājs”. Saņēmusi arī Balvu novada pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta pārvaldes Atzinības rakstu. Vita savas prasmes un zināšanas ir nodevusi arī pieaugušajiem novada iedzīvotājiem: sadarbībā ar Balvu Tālākizglītības un cilvēkresursu attīstības centru vadījusi latviešu valodas kursus cittautiešiem un citās valodās runājošajiem Latvijas iedzīvotājiem, sagatavojot Valsts valodas eksāmeniem dažādos valodas prasmes līmeņos.
No 1979. gada līdz 2023. gadam Vita Romanovska ir Balvu Tautas teātra aktrise. Sākumā kā bērnu dramatiskā kolektīva dalībniece, vēlāk kā Teātra studijas dalībniece Vita ir audzējusi savu aktiermeistarību prasmīgās un talantīgās režisores Vairas Resnes vadībā. Balvu Tautas teātrī nospēlētas kopumā vairāk kā 20 lomas. Pirmās lomas bija  Alla “Sombrero” – maza meitenīte lielā puišu barā,  pelēns “Paukā un Šmaukā”, lakstīgala “Manā zemē pasakā”, Roze “Mazajā princī” u.c. Vēlākās lomas - Aktrise Š.Bodlēra dzejas uzvedumā “Es karalis šai zemē, kurā vienmēr līst”, Annule “Trīnes grēkos”, Otīlija Plīkšen “Līnis murdā”, Varvara Tihonovna “Atraitnītē” un “Lācī”, Doroteja Vikhema “Apsolītajā zemē” u.c. Pirmā nozīmīgākā loma – galvenā varone Elīna P.Putniņa “Es savos zābakos”. Tad sekoja virkne galveno lomu: Lolita A.Brigaderes “Lolitas brīnumputnā”, Antigone Ž.Anuija tāda paša nosaukuma lugā, Natālija Stepanovna  A. Čehova “Bildinājumā”, Lovīsa Niskavuori H.Voulijoki “Jaunajā saimniecē”. Ar izrādi “Antigone” Balvu Tautas teātris pirmo reizi piedalījās amatierteātru skates Gada izrāde finālā Rīgā, un izrāde tika spēlēta Dailes teātra Kamerzālē. Arī A. Čehova “Bildinājums” spēlēta  Rīgā uz Jaunā Rīgas teātra (Vecā dailīte) mazās zāles skatuves, iegūstot skatē otro vietu. Vitas Romanovskas lomas atzinīgi ir vērtējuši Līvija Akurātere, Pauls Putniņš, Ēriks Vilsons, Jānis Siliņš, Jevgēnija Rozanova, Dainis Jukons, Haralds Ulmanis, Dace Liepniece. Latvijas Nacionālais kultūras centrs par veiksmīgu Lovisas lomas atveidojumu pasniedzis Atzinības rakstu. Vita Romanovska kā Balvu Tautas teātra aktrise ir piedalījusies dažādos pilsētas, novada, starpnovadu un Latvijas pasākumos gan kā aktrise, gan kā pasākumu vadītāja, gan kā scenāriju līdzautore un organizatore. Daudzus pasākumus vadījusi kopā ar dzīvesbiedru Modri Romanovski. Starptautiskajos Klasiskā teātra festivālos “Ķiršu dārzs” bijusi koordinatore, neformālās daļas pasākumu organizatore un vadītāja. Saņēmusi Valsts aģentūras “Tautas mākslas centrs” Atzinību par ilgstošu, mākslinieciski augstvērtīgu darbību Balvu Tautas teātrī. Par aktīvu un radošu darbu novada, pilsētas un iedzīvotāju labā saņēmusi Balvu novada/pilsētas Domes pateicības rakstus, kā arī Atzinības rakstu.
Vita Romanovska darbojās arī kā literārā korektore dažādām grāmatām un izdevumiem, bijusi literārā stila konsultante un priekšvārda autore A.Tjunīša grāmatai “No sanitāra…”. Tā kā Vita brīvi pārvalda arī krievu valodu, daudz darbojusies arī ar dažādiem tulkojumiem no krievu valodas. No un uz krievu valodu tulkots PRSO “Peipsi Project” un Balvu novada pašvaldības izdevums “Vēsturiskās muižas un muižu parki”. Nozīmīgākais tulkojums – Balvu Tautas teātra iestudējumam iztulkota A. Ostrovska luga “Sirds nav akmens”, ko atzinīgi novērtējis Permas Valsts kultūras institūta profesors, režisors un teātra pedagogs Viktors Iļjevs.
Kopā ar laulāto draugu Modri Romanovski uzaudzinājuši dēlu Krišu un meitu Antu, kuri arī zināmu laiku no savas dzīves ir saistījuši ar Balvu teātri un spēlējuši tajā dažādas lomas.
Vitas vaļasprieki: sēņošana, makšķerēšana, darbošanās ar dabas materiāliem

Avotu saraksts Novadpētniecības datu bāzē

Foto no Vitas Romanovskas foto arhīva: Vita (2022); Antigone (1999); "Bildinājuma" pirmizrāde (2001); gatavojoties Lovisas lomai izrādē "Jaunā saimniece"(2013); pēc "Jaunās saimnieces" pirmizrādes (2013); Gubahas meistarklase pie teātra pasniedzēja, profesora Viktora Iļjeva (2010); izrādes "Atraitnīte" fināls; ar Modri Romanovski vadot teātra festivāla "Ķiršu dārzs" noslēgumu (2007; 2009); vadot pasākumu "Dievs.Daba.Dziesma"; makšķerējot (2022); sēņojot; ar bērniem un mazmeitu (2023)