Balvu reģiona kultūrvēstures datu bāze

Zelčas Ainas tautastērps

Raksta ID: 1526
Atjaunināts: 16 oktobris, 2024

                  

 

Aina Zelča ir dzimusi Tilžā un gandrīz visu mūžu tur arī nodzīvojusi. Pēc Tilžas vidusskolas absolvēšanas sākusi strādāt bērnudārzā - sākumā par auklīti, vēlāk, iegūstot izglītību, par medmāsu. Bērnudārzā Aina nostrādāja līdz pat tā likvidācijai 1994. gadā. Jau 1993. gadā Zelču ģimene nodibināja zemnieku saimniecību, privatizēja fermu un sāka nodarboties ar lopkopību - turēja slaucamās govis.
Aina Zelča visos laikos ir bijusi liela dziedātāja. Jau no 60. gadiem dziedājusi Tilžas korī un vēlāk arī vokālajā ansamblī. Kad 1988. gadā Tilžā nodibinājās etnogrāfiskais ansamblis, iesaistījusies arī tajā. Dziedāšanu šajos kolektīvos pārtraukusi vien zemnieku saimniecības laikā, kad nebija iespējas apmeklēt mēģinājumus. Dziedāšanu etnogrāfiskajā ansamblī atsāka 2017. gadā un turpina to arī tagad. Piedalījusies visos trijos folkloras festivālos "Baltica".  

Sapnis par savu tautastērpu Ainai Zelčai bija jau no 80. gadiem, bet to realizēja tikai 2023. gadā. Tilžas etnogrāfiskais ansamblis 90. gadu sākumā gatavoja kolektīvam tērpus, ar ko uzstāties pasākumos. Brunču audumu visam kolektīvam toreiz pasūtīja pie Ciblas audējām. Auduma gabals bija paredzēts arī Ainai, bet saimniecības dēļ viņa no kolektīva bija spiesta aiziet. Tomēr savu gabalu viņa toreiz atpirka un noglabāja savā skapī. Tā viņš tur stāvēja līdz 2023. gada sākumam.
Kad Aina īsti saprata, ka viņai jābūt savam tautastērpam, viss notika ātri. Pati sašuva brunčus. Meita tautas tērpu centrā "Senā klēts" nopirka seģenes audumu un baltu linu audumu blūzei. Blūzi sašūt palūdza šuvējai, bet seģeni mēneša laikā izšuva pati. Seģenes rakstu paņēma to pašu, kas ir pārējām etnogrāfiskā ansambļa dalībniecēm. Aina saka, ka viņas tautastērps ir identisks pārējo dalībnieču tērpiem, tikai tas ir viņas pašas gādāts. Jostu 2023. gada rudenī pasūtīja pie Ivetas Priedītes Sudarbē. Arī tās raksts ir līdzīgs pārējām Tilžas jostām.
Aina Zelča savu tautastērpu izmanto itin bieži, jo, dziedot Tilžas etnogrāfiskajā ansamblī, uzstāties nākas bieži. Tāpat abas ar meitu Kristīni, kurai arī ir savs tautastērps, tos labprāt uzvelk Līgo vakarā. Ainai vēl ir doma - pasūtīt otru brunču audumu, kurš būtu vieglāks un ērtāks valkāšanai vasarā.



Fotogrāfijas uzņemtas Tilžas pagasta "Skujeniekos", autore Dace Teilāne

Raksta ID: 1526
Atjaunināts: 16 oktobris, 2024
Atjauninājumu skaits:: 1
Skatījumi:: 20
Ievietots:: 16 oktobris, 2024 by Ināra B.
Atjaunināts:: 16 oktobris, 2024 by Ināra B.

Citi raksti šajā sadaļā
b Balvu novada muzeja Abrenes tautastērps
b Banes Kristīnes tautastērps
b Brezinskas Daigas tautastērps
b Bukšas Lucijas tautastērps
b Bukšas Rutas tautastērps
b Buraveca Eduarda tautastērps
b Buraveca Toma tautastērps
b Buravecas Kristiānas tautastērps
b Dreimanes Gunas tautastērps
b Gailumas Martas tautastērps
b Gaļinas Gruziņas tautastērps
b Grigānes-Drandes Vinetas tautastērps
b Keišas Aijas tautastērps
b Korklas Ainas tautastērps
b Krainas Astrīdas tautastērps
b Mežales Aijas tautastērps
b Mieriņas Vēsmas tautastērps
b Ontona Slišāna Upītes kultūrvēstures muzeja Abrenes tautastērps
b Pipures Lienes tautastērps
b Slišāna Imanta tautastērps
b Sviklānes Ivetas tautastērps
b Tiltiņas Anitas tautastērps
b Vancānes Valdas tautastērps
b Zarembas - Krīgeres Evitas tautastērps
b Šneperes Lilitas tautastērps
b Āzes Māras tautastērps