| | | | | | Pārlūkot visas sadaļas |
Dzimtsarakstu nodaļa pieder pie tiesību aizsardzības institūcijām. Par to dibināšanas datumu uzskata 1921. gada 18. februāri, kad Latvijas Satversmes sapulce pieņēma likumu “Par civilstāvokļu aktu reģistrāciju”. Tajā teikts, ka “civilstāvokļu aktu reģistrāciju pārzina laicīgas iestādes, kuras sauc par dzimtsarakstu nodaļām”. Līdz tam laulības, dzimšanas un 
miršanas gadījumus reģistrēja tikai baznīcās. 1921.gada 2.maijā tika izveidota pirmā nodaļa Latvijā - Rīgas pilsētā.
1922.gada 1.jūnijā darbu sāka Viļakas, Linavas, Kacēnu, Gauru, Augšpils un Balvu pagasta Dzimtsarakstu nodaļas, 15.jūnijā- Tilžas, 1.jūlijā- Rugāju, 7.jūlijā- Liepnas,
1923.gada 1.janvārī- Purmalas, 1.jūlijā- Baltinavas, 1926.gada 1.aprīlī- Bērzpils pagasta, 1.novembrī Balvu pilsētas, 1930.gada 1.augustā Šķilbēnu 
pagasta, 1934.gada 1.aprīlī Abrenes pilsētas un 1936.gada 1.augustā Vīksnas un Upmalas pagastu nodaļas.
Dzimtsarakstu nodaļu izveide Latvijā ilga 15 gadus- līdz 1937.gadam, kad stājās spēkā Latvijas Republikas Civillikums. Līdz ar dzimtsarakstu nodaļu izveidošanos arī garīdznieki saglabāja tiesības laulāt, par to paziņojot laicīgajām iestādēm.
Pēc piecu pagastu (Linavas, Kacēnu, Gauru, Augšpils, Purmalas) un Abrenes pilsētas atdalīšanas un to pievienošanas Pleskavas apgabalam Abrenes apriņķa rietumu daļa 1945.gada 12.oktobrī tika pārdēvēta par Viļakas apriņķi. 1949. gada 31.decembra administratīvi teritoriālās reformas rezultātā Viļakas apriņķis tika sadalīts Abrenes (centrs- Viļaka) un Balvu rajonos. 1952.-1953. gadā Balvu rajons ietilpa Daugavpils apgabalā. 1959. 
gadā Balvu rajonam pievienoja lielāko daļu no sadalītā Abrenes rajona ar Viļakas pilsētu, bet 1962. gadā Baltinavu no sadalītā Kārsavas rajona. Pēc Latvijas Republikas atjaunošanas 1990. gadā Balvu rajona ciemi tika pārdēvēti par pagastiem. Pēc Latvijas valsts izveides Balvu novada teritorija atradās Jaunlatgales apriņķī (1924.-1938.), Abrenes apriņķī (1938.-1945), Viļakas apriņķī (1945.-1949.), tad Balvu rajonā (1949.-2009.).
Balvu rajons bija administratīvā iedalījuma vienība LPSR (1949.-1990.) un Latvijas Republikas (1990.-2009.) sastāvā.
Pamatojoties uz 1998.gadā pieņemto "Administratīvi teritoriālās reformas likumu’’ un 2008. gada "Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu", 2009. gada 1. jūlijā Balvu rajons tika likvidēts un tā teritorijā izveidoti novadi un no 2009.gada 1.septembra darbu uzsāk šādas dzimtsarakstu nodaļas: Baltinavas novada, Balvu novada, Rugāju novada un Viļakas novada.
Līdz ar bijušajā Balvu rajona teritorijā izveidoto novadu apvienošanu un vienota Balvu novada izveidi, no 2021.gada 22.jūlija darbu uzsāk - Balvu novada Dzimtsarakstu nodaļa.
Balvu novada Dzimtsarakstu nodaļas arhīvs
Mūsu pilsētā dzimtsarakstu nodaļa darbojas kopš 1926.gada, ir saglabājušies pirmie ieraksti, daļa grāmatu laika gaitā gājušas bojā, vēlāk ieraksti restaurēti no otrajiem eksemplāriem,
kas glabājas Latvijas Republikas Dzimtsarakstu arhīvā, kā arī novada teritorijā esošajās baznīcās. Reģistri novadu dzimtsarakstu nodaļās tiek glabāti 100 gadus, pēc tam tie tiek atdoti Latvijas Valsts vēstures arhīvam mūžīgā glabāšanā. Pirmais miršanas ieraksts Balvos izdarīts 3.novembrī par Arona Vasermana, kurš dzīvojis Baznīcas ielā, miršanu. Pirmais laulību ieraksts izdarīts, pamatojoties uz ebreju draudzes rabīna paziņojumu, par to, ka 29.jūnijā tika salaulāti kurpnieks Izraels Pargomoņins un pārdevēja Oke Hana, bet pirmie laulību tieši Balvu miesta Dzimtsarakstu nodaļā 1927.gada 3.aprīlī noslēdza Balvu miesta Valdes sekretārs Arvīds Avots un Lucija Barone. Pirmais jaundzimušais- Sinai Leile Davidovs, Haima un Bašaras dēls, reģistrēts 1926.gada novembrī.
Līdzās reģistru grāmatām par Balvu pilsētu glabājas arī Balvu rajona un daļa Abrenes rajona grāmatu. Kopumā ir saglabātas vairāk nekā 200000 
arhīva vienības, no tām gandrīz 30 tūkstoši par Balvu pilsētu.
Tas nozīmē, ka mūsu arhīvā atrodas ziņas par vairāk nekā divi simti tūkstošu cilvēku dzimšanu, miršanu, stāšanos laulībā, laulības šķiršanu, adopciju, paternitātes noteikšanu, vārda, uzvārda un tautības maiņu, leģitimāciju.
Darbinieki
Pētot reģistru grāmatas, atklājās iepriecinošs fakts, ka pa šiem gandrīz simts gadiem ir strādājuši nedaudzi vadītāji (pārziņi). Līdz piecdesmitajiem gadiem tikai vīrieši, vēlāk- sievietes. No 1926. gada līdz 1933. gadam - Arvīds Stintmans (Avots), vēlāk A.Priedeslaipa, K.Lizinskis, H.Ersts, J.Ruska, K.Kalniņš. No 1952.gada oktobra līdz 1963. gada decembrim strādāja Taisija Romanova, vēlāk gandrīz 21 gadu Zenta Klodža, 1985.gadā Vaira Resne un, sākot ar 1986.gada 6.janvāri, Svetlana Novika.
1968.gadā dzimtsarakstu nodaļā tika izveidots inspektora amats. No 1968.gada līdz 1970.gada jūnija vidum to pildīja Silvija Strjapuhina, no 1970.gada 25.jūnija līdz 2015.gada 31.augustam sākumā par inspektori, vēlāk vadītājas vietnieci strādāja Dzidra Romanovska, bet no 2015.gada 1.septembra vadītājas vietniece ir Santa Kuleša.
Laikā no 1992.gada līdz 2000.gadam nodaļā strādāja speciāliste Iveta Supe, bet no 2010.gada līdz 2020.gadam speciāliste Zaiga Lāpāne un arhīviste Inese Zaikovska.
Kopš 2021.gadā tika izveidota Balvu novada Dzimtsarakstu nodaļā, strādā nodaļas vadītāja Svetlana Novika, vietniece Santa Kuleša, vietniece Vija Gaiduka (līdz 2023.gadam), kā arī dzimtsarakstu speciāliste Inese Zaikovska.
/Informāciju sagatavoja Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Svetlana Novika/
Avotu saraksts Novadpētniecības datu bāzē
Foto no Dzimtsarakstu nodaļas foto arhīva: Pirmās sabiedriskās kāzas Balvos. 1958.gada 12.aprīlī Kultūras nama foajē telpā laulību slēdz Helēna un Marijans Pužuļi. Vedēji- rajona Izpildkomitejas priekšsēdētājs Herberts Freimanis ar kundzi Veltu. "Prezidijā" (no kreisās puses) rajona Izpildkomitejas sekretārs Vladimirs Sergejevs, pilsētas Izpildkomitejas priekšsēdētāja Zelma Šulce, dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Taisija Romanova, Balvu Bankas pārvaldniece Valentīna Drebezova un komjaunatnes sekretārs Prols; Zenta Klodža un Dzidra Romanovska (1984); Vaira Resne un Dzidra Romanovska (1985); Svetlana Novika pie L'Postažas gobelēna (1993); Zaiga Lāpāne un Svetlana Novika (1993); dzimtsarakstu nodaļas kolektīvs:sēd Lonija Priedeslaipa un Maija Laicāne; stāv no kreisās puses: Andris Ločmelis, Dzidra Romanovska, Svetlana Novika, Iveta Garaņina, Egita Salmane, Zaiga Lāpāne; dzimtsarakstu nodaļas kolektīvs: Dzidra Romanovska, Svetlana Novika, Zaiga Lāpāne, Inese Zaikovska, Santa Kuleša (2021); Svetlana Novika un Santa Kuleša (2021)
