Mežā par Latviju

Ziemeļlatgales pretošanās otrreizējai padomju okupācijai īpaši sīvi notika Stompaku purvā, bet savu artavu deva arī “Neatkarības vienības” kaujinieki, kuri darbojās Baltinavas un Tilžas pusē. Šīs puses partizāni izcēlās ar masveidību un spēju organizēties vienotā struktūrā.
Par objektu: Partizāni apkaroja vietējos padomju aktīvistus un paralizēja sarkano ciema padomju darbību, līdz jau 1945. gada maijā un jūnijā Abrenes apriņķī 2/3 apriņķa teritorijas atradās partizānu kontrolē. Padomju vara pastāvēja tikai Balvu un Viļakas apkaimē, jo tur atradās NKVD karaspēks. Nacionālie partizāni ticēja tam, ka angļi nāks palīgā un Latviju atbrīvos no lielinieku jūga, šī iemesla dēļ daudzi dezertēja no Sarkanās armijas 43. Latviešu gvardes strēlnieku divīzijas. “Neatkarības vienības” stāsts sākas 1946. gada februārī, kad no Cēsīs izvietotā pulka dezertēja trīs karavīri – Antons Gabrāns, Viktors Mareckis un Alberts Pudāns. Nolaupījuši ieročus un munīciju, viņi devās uz Gabrāna dzimto pusi – Grīvas mežiem Tilžas un Baltinavas pagastā. 1947. gada jūnijā Gabrāna grupa apvienojās ar Tilžas partizāniem Augusta Kudreņicka vadībā. Pēc Kudreņicka nodevīgās nogalināšanas 1949. g. aprīlī pārējie “Neatkarības vienības” partizāni slēpās mežā līdz pat 1954. gadam, kad čeka arestēja arī atlikušos. Baltinavas centrā pie autoostas atrodas kritušajiem Baltinavas nacionālajiem partizāniem veltīts piemiņas akmens.

         (L.Lukstraupes teksts un izvēlētie fotoattēli)

Attēli: 1. Piemiņas vieta visiem Baltinavas mežos kritušajiem. 4. "Lecošās saules" partizāni 1947. g. Kalvīnes šuvēja Antona Kraiņa svaigi darinātajos tērpos. 1. rindā no kr.: Eduards Rižais, Jāzeps Rūze. 2. rindā no kr.: Antons Gabrāns ("Zemitāns"), Viktors Mareckis ("Kļaviņš") un Jānis Romāns ("Bitīte"). Jāņa Zelča foto uzņēmums. 5. Baltinavas pagasta Kaļvīnes ciema "Rubeņos" glabājās "Zemitāna" grupas pārtikas rezerves un darbojās nacionālo partizānu sakaru punkts.