Baltinaviešu KVN

Tilžas iela (pretī Mūzikas un mākslas skolai- Tilžas ielā 17)
 Kurš gan Latvijā nezina izrādi “Latgola”, kurš gan nav smējies par Annes izteicieniem un Ontana izgājieniem? Lai gan enciklopēdijās raksta ko citu, tieši Baltinava nav iedomājama bez teātra spēlēšanas, turklāt visos laikos. Kas krieviem KVN jeb Jautro un asprātīgo klubs, tas latgaliešiem “Palādas”.
Par objektu: Ticiet vai nē, Baltinavas muižas parks Supeņkas jeb Zvidrupes līkums ar mežģīņotu tiltiņu pāri tam vēl nesen bija nesakopts. Iespējamais iemesls – aktīvākie un aizrautīgākie baltinavieši bija aizņemti teātra spēlē. Skatuvi Baltinavas vecajā kroga ēkā ierīkoja pirms I pasaules kara uzreiz pēc muižas izpirkšanas. Neatkarīgās Latvijas pirmajos gados Baltinavas kultūrveicināšanas biedrība gādāja par regulārām teātra izrādēm. Publika par tām bija sajūsmā. Labākie vietējie aktieri – aptiekārs Jānis Krakops un skolotāja Juzefa Lačs, izrāžu rīkošanā lieli nopelni vietējam miertiesnesim un aizsargu priekšniekam Rozenbergam. 30. gados apkārtnes pagastu ļaudis režisora Viļa Segliņa (pirmās latviešu spēlfilmas “Es karā aiziedams” autora) vadībā dramatiskajos kursos jau padziļināti apguva teātra mākslu. Vācu okupācijas laikā Baltinavā darbojās Vienības teātris. Ontana jeb Antona un Annes stāsts sākās līdz ar dramatiskā kolektīva „Palādas" (pūces) izveidi 1990. gadu beigās. Izpētījusi vietējo teātra tradīciju seno vēsturi, latviešu valodas skolotāja Anita Ločmele aicināja kopā spēlēt gribētājus. Tādu izrādījās daudz un sanāca pat 2 trupas! Izspēlējuši klasiku, Palādas nevarēja rimties, jo publika prasīja pēc vēl. Ko iestudēt? Labākais risinājums – lugu rakstīt pašiem un par sevi. Tā Anita pieņēma pseidonīmu Danskoviete (jo pati nāk no Dansku ciema) un ķērās pie rakstīšanas, turklāt Baltinavas izloksnē. Tā tapa „Ontans i Anne" 1. daļa. Galu galā galvenās – Ontana lomas tēlotājs, tagadējais vidusskolas direktors Imants Slišāns kļuva par šīs lugas simbolu un divreiz uz skatuves pat aizstāja pašu Uldi Dumpi, kad ar nosaukumu “Latgola” lugu iestudēja Nacionālajā teātrī. Kopš pirmizrādes 2001. gadā latgaliski dzīvais ampeļu stāsts izaudzis par seriālu un regulāri tiek izrādīts vai visā Latvijā, skatītājiem piedāvājot aizvien jaunas idejas, par ko vēl rakstīt. “Palādas” ir pašdarbnieki – no skolotājas līdz zemkopim un robežsargam – bet jebkurā brīdī var spēlēt jebkuru no 13 iestudētajām lugām – kuru prasa, to arī rāda. Pirms pandēmijas gada laikā trupa nospēlēja 60-90 izrādes. Pirms dažiem gadiem Ontans i Anne tika pie sava parka, kad vietējie jaunieši brīvprātīgi ķērās pie Vecā parka pamestā nostūra sakārtošanas, projekts saņēma arī finansējumu. Vecās brīvdabas estrādes vietā nu plešas zālājs ar glītām takām, par nākotni un pagātni aizdomāties aicina paliels “mirkļa” bilžu rāmis, uz jaunām izrādēm aicina galveno varoņu silueti. Tiltiņš ar sēdekļiem abās pusēs ļauj mielot aci, veroties Supeņkas plūdumā, par veldzi gādā pusotru gadsimtu senie koki un avotiņš. Ontana i Annes parkā uz skatuves izspēlējiet paši savas intermēdijas! Parks ciemos gaida arī Baltinavā bērnības vasaras aizvadījušo izcilo aktieri Andri Keišu, kura tēva dzimta nāk tieši no Baltinavas. Te viņu, baltā kažociņā ģērbtu un dziļā sniega kupenā iekritušu, reiz gandrīz neatrada, te Andris gandrīz sadraudzējās ar niknās kaimiņienes uzrīdīto duksi, tomēr uz mūžu ieguva stipru bijību pret suņiem.

                  (L.Lukstraupes teksts un izvēlētie fotoattēli)

Attēli: 6. Baltinavas tautas teātris “Palādas”. 7. Baltinavas “Palādās” viesojas Jānis Streičs. 8. Ontana, Annes un citu “Palādu” izrāžu tēlu maketi gaida ceļotāju sejas. 9. Baltinavas jauniešu gatavotie suvenīri pārdošanai pret ziedojumiem Ontana i Annes parka paplašināšanas darbiem.