Pareizticīgo baznīca

Latviski pareizticīgie

Tirgus ielā 5
Lai gan vairākumam Baltinavas pareizticīgo senči nākuši no Vitebskas un Pleskavas guberņas un bijuši krievi, šeit slāvisks vārds un uzvārds nebūt uzreiz nenozīmē piederību pie krievu tautības. 19. gadsimtā Latgales latvieši daudzviet bija spiesti pāriet pareizticībā, jo tikai tā varēja tikt pie zemes, un pieņemt krieviskus kristītos vārdus un uzvārdus. Arī 18. gs. radušies apkaimes vietvārdi Čilipīne un Čudarīne pie mums nākuši no grieķu saknēm caur krievu valodu, - to pamatā ir personvārdi Theodor un Filip, jeb senkrievu versijā Čilip.
Par objektu: Lai gan vairākumam Baltinavas pareizticīgo senči nākuši no Vitebskas un Pleskavas guberņas un bijuši krievi, šeit slāvisks vārds un uzvārds nebūt uzreiz nenozīmē piederību pie krievu tautības. 19. gadsimtā Latgales latvieši daudzviet bija spiesti pāriet pareizticībā, jo tikai tā varēja tikt pie zemes, un pieņemt krieviskus kristītos vārdus un uzvārdus. Arī 18. gs. radušies apkaimes vietvārdi Čilipīne un Čudarīne pie mums nākuši no grieķu saknēm caur krievu valodu, - to pamatā ir personvārdi Theodor un Filip, jeb senkrievu versijā Čilip. Izvērstais teksts: 19. un 20. gs. mijā Baltinavā jau dzīvoja ap 1500 pareizticīgo, kā vietējo, tā ienācēju, un muižas īpašnieks Fjodors Agarkovs ierosināja, ka jāceļ pašiem savs dievnams. Baltinavas Kristus Apskaidrošanas pareizticīgo baznīcu svinīgi atklāja 1901. gadā, tās pirmais draudzes gans bija Ioans Svemps, kurš pielika daudz pūļu baznīcas labiekārtošanā, palīgtelpu būvniecībā un skolas izveidē pie baznīcas. Svemps aktīvi atbalstīja caru un pēc 1905. gada revolūcijas rakstīja petīciju, lai svētā sinode dotu sankciju visu zemnieku nemiernieku un musinātāju nolādēšanai. Viņš nepieņēma ne lielinieku varu un aģitēja to visādi sabotēt, ne īsti rada sirdsmieru jau neatkarīgajā Latvijā. Pēc viņa gandrīz visu pirmās brīvvalsts laiku dievnamā kalpoja Nikolajs Iosifovičs. Valsts nozīmes kultūras piemineklis ir mūrēts no šķeltiem laukakmeņiem, tā iekštelpas ir siltas un gaišas. Baznīcu rotā zvanu tornis un četri kupoli ar gar malām apzeltītiem čuguna krustiem. Draudzei pieder arī savulaik komunistu atsavinātie 36 hektāri zemes. Uz baznīcu ved augstu, sazarotu liepu aleja, kas ziedēšanas laikā reibinoši smaržo, iespējams tāpēc savvaļas bites jau vairāk nekā 15 gadus dzīvo dievnama cinkotajā kupolā. Cilvēks tur netiek klāt, tāpēc nav zināms, cik bagātīgi ir viņu svētītie medus krājumi. Baltinava vienmēr bijusi izteikti latvisks novads, 1935. gadā latvieši bija 51%, bet pagastā – 87% no visiem iedzīvotājiem. Ja 19. gs. beigās citur Latgalē poļu muižnieku ietekmē valodā ieklīda daudz poļu vārdu, bet austrumu apgabalos, arī netālajā Kārsavā, plaši lietoja krievu valodu, pat pareizticīgie baltinavieši cieši turējās pie skaidras latgaļu volūdas. Sliktāka situācija bija tālāk uz austrumiem Pleskavas guberņā, kur senie latviešu ciemi bija pārkrievoti. Kopš 2021. gada vasaras Kristus Apskaidrošanas pareizticīgo draudzē kalpo Tēvs Georgijs Šelomijenko. Soļiem izmēri Baltinavas pareizticīgo baznīcas garumu! Tā kā pieauguša cilvēka plats solis ir vidēji metru garš, vajadzētu sanākt 19 metriem.

          (L.Lukstraupes teksts un izvēlētie fotoattēli)

 Attēli: 1. No laukakmeņiem un sarkaniem ķieģeļiem būvēto ēku rotā reljefi betona krusti un lieveņi. 3. Dievnams 20. gs. sākumā. 4. Sānu mūros bieži izvietotie logi dievnamu dara gaišu. 5. Pareizticīgie pirms došanās uz dievnamu. No dok. filmas “Miers. Robeža. Tilts” uzņemšanas laukuma. 7. Pārsteidz dievnama būvdarbu kvalitāte. Lai gan šie mūri tāv jau 120 gadus, tiem nav skādējis ne vējš, ne lietus. 8. Cinkotajos baznīcas kupolos mitinās savvaļas bites