| | | | | | Pārlūkot visas sadaļas |
Te sapazinās vectēvi un vecmammas
Blakus ēkai Viļakas ielā 13
No kino tikai ugunsgrēki un mazgadīgo samaitāšana, – pukojās gados vecākie, bet baltinavieši tomēr pulcējās uz “dzīvo bilžu” izrādēm mājā, kur šie paši burkšķētāji, vēl jauni būdami, paši iepazinās un samīlējās deju vakaros. Necilajā ēkā Viļakas ielā 15 iemīlējušies vairāku paaudžu baltinavieši.
Par objektu: 1920.-30. gados aizsargi kā pusmilitāra kārtības sargāšanas organizācija rūpējās arī par vietēja mēroga saviesīgiem pasākumiem un šim mērķim uzbūvēja šo māju. Tur notika priekšlasījumi, sanāksmes un balles, kur netrūka arī kautiņu, par ko liecina ēkas pamatos atrastais atšķirības zīmes fragments. Vērienīgu Aizsargu centru Baltinavā nolēma būvēt pašās pirmās neatkarības laika beigās, jo ciemā trūka lielas 
sabiedriskās celtnes plašiem pasākumiem. Līdz šim brīdim lielāki saieti norisinājās ugunsdzēsēju depo, kur pirms katra sarīkojuma nācās izvākt visas ugunsdzēsēju mašīnas un rīkus. Baltinavietis Vincents Ločmelis jaunbūvei uzdāvināja zemi, aizsargi savāca naudu iesākumam, pat sāka pievest būvmateriālus, tikai tālāk netika, jo pienāca 1940. gads. Pēc kara vecajā guļbūvē ierīkoja kinozāli ar ieeju ielas pusē un ekrānu telpas galā, taču kustīgās bildes ciemā rādītas jau sen. Otto Ozoliņš no Domopoles pagasta kinozāli bija iecerējis izveidot jau 1910. gadā, un Rūdolfs Kubuliņš bija ar mieru tam atvēlēt sev piederošu ēku. Tikai kino izrādījās bīstama padarīšana, jo kāda seansa laikā Francijā lente uzliesmoja un 
ugunsnelaimē gāja bojā ap 200 cilvēku, tāpēc ugunsdzēsējiem šai ziņā bija galvenā teikšana arī Baltinavā. Izrādījās, ka atvēlētā ēka celta uz koka pamatiem, turklāt tik maza, ka tajā nevarēja izcirst rezerves izeju. Trūkumus nācās novērst, un galu galā pirmais kino seanss Baltinavā notika 1911. gada. 31. augustā. 30. gadu beigās kino par Latvijas sasniegumiem rādīja visās 11 Baltinavas pagasta skolās, kur patriotiskās audzināšanas nolūkā bija ierīkoti arī radio aparāti. 1938. gadā vien filmu seansus skolā apmeklēja vairāk kā 5000 pieaugušie un 2500 skolas vecuma baltinavieši. Padomju laikā ēkā Viļakas ielā 11 uz spēlfilmu seansiem ļaudis vēl sanāca, bet populārzinātniskās un dokumentālās gan viņus īpaši neinteresēja. Tad nu kinomehāniķis metās publiku pierunāt, un daži atgriezās neapkurinātajā zālē, kur, kažokos ievīstījušies, vēroja nofilmētos kolhozniekus un strādniekus. Filmas lente bieži plīsa, 
bija nodeldēta, un attēlu uz ekrāna klāja traipi un švīkas. Tomēr baltinavieši rakstīja vēstules, pieprasot papildu dienas seansus, lai jaunākās filmas varētu redzēt arī skolēni. Ilgus gadus tā bija viena no retajām izklaidēm. Kaimiņos dzīvojošajiem pienācās brīvbiļete, jo savā pagalmā viņi atļāva atstāt kinomehāniķa motociklu. Zāle noderēja arī kā klubs, kur kolhoza laikos rīkoja dejas. Vietējās “babiņas” tad sasēda uz soliem gar sānu sienām, vēroja un sprieda, kurš ar kuru danco. Šajā ēkā 60. gados notikušas liktenīgās satikšanās tiem baltinaviešiem, kuriem tagad pāri par 70 gadu, arī bijušā Baltinavas pareizticīgā mācītāja Aleksandra Oļipova vecākiem. Ēkā darbojies arī stikla taras pieņemšanas punkts, saimniecības preču veikals un sagādes punkts, pat patērētāju biedrības noliktava. Tagadējie saimnieki tur savākuši vietējo darbarīku kolekciju – zāģus, cirvjus, utt., ar kuriem savulaik darinātas daudzu Baltinavas māju, diemžēl, bojā gājušās smalkās koka mežģīnes. Tur atrodas arī fragments no jau nojauktās ēkas upītes pusē, kura tikusi būvēta no Napoleona laikā augušiem kokiem ar 100 gadskārtām. Pļaviņā blakus kluba ēkai, kur savulaik atradies arī tirgus, saimnieki sastādījuši “koku Baltinavu”: bērzs, apse, liepa, tūja, ieva, nezināmais (kas izrādījās plūme), ozols, vītols, apse – katram burtam pa kokam. Iespējams, ka tirgus šeit atradies jau senākos gadsimtos, jo rokot te atrasti ķieģeļu pamati un veca nauda.
(L.Lukstraupes teksts un izvēlētie fotoattēli)
Attēli: 3. Baltinavas aizsargu sanāksme pašu celtajā namā 1938. gadā. 6. Latvijas kinoamatieru nometne Baltinavā 1983. gadā
