| | | | | | Pārlūkot visas sadaļas |
Tautības pazīme - veļas striķis
Viļakas ielā 9
1935. gadā 31% Baltinavas iedzīvotāju bija ebreji. Viļakas ielā, kas stiepās līdz pat upītei un otrā krastā, viņi dzīvoja vai katrā mājā, durvis verot veikaliņa vai darbnīcas vajadzībām. Sestdienās bodītes bija slēgtas, jo gados vecākie ebreji atradās lūgšanu namā, bet jaunākie – atpūtās, strādāt neļāva ticība. Apbūve visā ielas garumā bija blīva – māja pie mājas, mūsdienās daudzu ēku vairs nav – tās gājušas bojā kara laikā vai vēlākos gados.
Par objektu: Latvijā ebreji ienāca 18. gs. sākumā no Lietuvas, lielākoties poļu valdīšanas laikā. 19. gs. beigās ebreji apmetās Baltinavā un tirgojās, 
laboja apavus, šuva drēbes, ģērēja ādas un sukāja vilnu. Ebrejiem piederēja arī krogs, lopu kautuve un muižas siera meistara amats. Ar muižkunga atļauju uz muižas zemes pie pagasta nama, katoļu baznīcas un kroga viņi cēla nelielas koka mājiņas, tā izveidojās biezi apdzīvots miests. Vitebskas guberņas valde 1899. gadā apstiprināja Baltinavas apbūves plānu ar noteiktu ielu tīklu un platumu. Izmēriet soļiem, vai centra ieliņu platums nav mazāks par 21, 34 metriem (ņemot vērā, ka vidēji plats solis ir metru garš). 19. gadsimta beigās ebreju kopiena tā izauga, ka bērniem vajadzēja savu skolu, un tagadējā Kārsavas ielā tapa viena stāva guļbūve draudzes skolas vajadzībām, kur divās atsevišķās telpās – vīriešiem un sievietēm – darbojās arī ebreju lūgšanu nams. Kā rabīns un rituālais kāvējs darbojās Šlioms Baškins. Skolā 
mācības notika jidišā, vēlāk gan ebreju bērni skolojās kopā ar latviešu bērniem. Baltinavā darbojās arī mikveh jeb rituālā pirts, kur notika apgraizīšana, un šohets jeb rituālais kāvējs, ka ebrejiem īpaši svarīgi, lai ēdienu gatavošanā ievērotu košer principu. 1919. gadā Baltinavas patriotiskie ebreju jaunieši karoja Latgales partizānu pulkā un tika apbalvoti ar Atbrīvošanas cīņu dalībnieka goda zīmi, viņu vidū Šeftels Kopmans un Mendels Čerņaks – stabilu un kuplu vietējo ebreju dzimtu pārstāvji. Šeftela dēls Nahmans Kopmans starpkaru periodā aktīvi darbojās Ugunsdzēsības biedrības valdē un citos amatos. 20.-30. gados neatkarīgajā Latvijā ebreju skolā bērni mācījās jau 6 gadus, valsts apmaksāja skolas pārzines B. Ravdeles uzturēšanu, bet algu diviem skolotājiem un citus izdevumus sedza no skolas maksas. Vēlāk valsts sedza visus ebreju skolas izdevumus. Ikdienā un mājās Baltinavas ebreji lietoja jidiša valodu, avīzes pasūtīja no
Varšavas un citiem ebreju centriem. Ciematā rosījās Ebreju kultūras biedrība un ebreju labdarības biedrība, arī sporta biedrība “Trumpeldor” Solomona Milnera vadībā. Ebreji prata latviešu valodu un mierīgi sadzīvoja ar kaimiņiem latviešiem un krieviem. Kad 1941. gadā, zinot, ka tuvojas vācu armija un kas notiek citur Eiropā, daži vietējie ebreji mudināja pārējos tautas brāļus bēgt uz Krieviju, lielākā daļa nenoticēja, ka viņiem draud briesmas. No Baltinavas ar to, cik varēja paķert, līdzi, aizbrauca tikai četras ģimenes. Viņi arī ir vienīgie Baltinavas ebreji, kuri paglābās no holokausta. Māja Viļakas ielā 9 gluži tāpat kā blakus ēkas ir ebreju celta. Atjaunotās Latvijas laikā tur bijuši veikaliņi, bet tagad tā ir dzīvojamā māja. Viļakas ielā ir retā iespēja redzēt, kāda šī ciemata koka apbūve bija pirms apšūšanas ar individualitāti nogalinošajiem silikātķieģeļiem. To, kādai tautībai pieder mājas iemītnieki, skaidri varēja noteikt nedēļas nogalē. Latvieši un krievi veļu mazgāja un pirtī gāja sestdienā, jo darba nedēļā tik laikietilpīgam procesam nepietika laika. Veļu mērcēja, tad mazgāja un skaloja ar rokām, jo veļas mašīnas Latvijas laukos parādījās tikai 1950. gadu beigās. Savukārt ebreju svaigi izmazgātā veļa uz striķiem karājās svētdien, jo ortodoksāliem Mozus ticīgajiem sestdien ir liegts strādāt.
(L.Lukstraupes teksts un izvēlētie fotoattēli)
Attēli: 1. Tradicionāli arī Baltinavas ebreji uz ielas tikās atsevišķos vīriešu un sieviešu pulciņos. 2. Ebreju lūgšanu nams tag. Kārsavas ielā. Koka ēka, celta 1895./1896. gadā. Rabīns – Šlioma Iciks Baškins. 3. Baltinavas žīdu kultūras veicnāšanas biedrības zīmoga nospiedums. 4. Baltinaviešu Kopmanu dzimtas dvīnīši – Latvijas Neatkarības kara dalībnieka Šeftela Kopmana mazdēli - II pasaules kara priekšvakarā. Holokaustā gāja bojā visa Kopmanu ģimene. 5. Lai gan Baltinavas sinagoga atradās Kārsavas ielā, Nostāsti liecina, ka arī mājas pagalmā darbojusies kāda mazāka lūgšanu zāle. 6. Praktiski visu dzīvojamo māju pagalma pusē atradās saimniecības ēkas - kūtiņas, šķūņi, klētis u. c. 7. Koka žogi, kas agrāk apņēma vai visas ciema ēkas, 70.-80. gados tika ar valsts lēmumu novākti, lai kliedētu atmiņas par privātīpašumu.
