Dakteris uz vietas

Kārsavas ielā 10
Lai kā pārformētu un pārsauktu Baltinavas ārstniecības iestādi, pēdējo 120 gadu laikā te vienmēr bijis kaut viens cilvēks, kurš varētu sniegt medicīniskus pakalpojumus.
Par objektu: Pirmais ārsts Viktors Linderbergs Baltinavā strādāja no 1893. gada, pirms tam gadus 15 ļaudis izlīdzējās ar vietējās draudzes prāvesta Vojevodzka palīdzību, kurš, cik spējis, to sniedza kā garīgā, tā fiziskā ziņā, ārstējot arī saslimušos. No 20. gadsimta sākuma Baltinavu dakterēja Emanuels Hāgemanis slimnīcā jeb lečebnicā ar 10 vietām, ko gan vēlāk sašaurināja par feldšeru punktu. Tolaik tuvākā slimnīca atradās Viļakā. Kopš I pasaules kara sākuma jaunajā ciema feldšeru punktā strādāja Tērbatā mācītais feldšeris Vasīlijs Gutovskis. Viņš ārstēja visu, ko spēja, bet rozi, augoņus un dažas citas kaites gan atzina par medicīnai nepieveicamām, tāpēc sasirgušos sūtīja pie vārdotājiem. Mācītais dakteris skaidroja, ka, lai spētu izārstēt no minētajām saslimšanām, pūšļotājam jeb rībiejam, kā to sauc Baltinavas pusē, ķermenī jābūt vairāk “dabīgās elektrības”. Kad riebējs uzliek rokas slimajai vietai, stiprākais iespaido vājāko, un notiekot atveseļošanās. Vienlaikus tiek vilktas zīmes uz zila papīra, izbērtā sālī vai pat cūku taukos, murmināti nesaklausāmi vārdi, un noriebtais līdzeklis tad nu jāuzziež uz slimās vietas. Dažos gadījumos riebēji esot ārstējuši pat vairāku kilometru attālumā, nemaz neredzot sasirgušo. Pats Gutovskis atzinis, ka šīm metodēm ir sakars ar mistiku un nav ņēmies sīkāk spriest par to, kā vārdošanas gadījumā notiekot atveseļošanās. Kad Latvija kļuva neatkarīga, Gutovskis, pēc tautības krievs, nespēdams nokārtot latviešu valodas pārbaudījumu, savā mājā atvēra privātpraksi. Pēc II pasaules kara baltinavieši ārstējās paši savā lauku slimnīcā ar 25 gultas vietām un dzemdību nodaļu. Pamazām parādījās arī laboratorija, rentgena un zobārsta kabinets. Par medmāsu Baltinavas slimnīcā strādājusi arī aktiera Andra Keiša māte Maruta, kura gan, vidzemniece būdama, kopā ar ģimeni vēlāk pārcēlās uz dzīvi Jelgavā. Baltinavā vecmāmiņas mājās mazais puika pavadīja vairākas bērnības vasaras. 1970. gados rajona slimnīcas paplašināšanas dēļ Baltinavas slimnīcu slēdza, vietā atstājot lauku iecirkņa ambulanci. Pēc neatkarības atgūšanas ambulanci pārveidoja par Baltinavas doktorātu, tagad pagastā par veselību gādā arī ģimenes ārsta prakse. 1937. gadā Daugavpils apgabaltiesa skatīja lietu par ārsta cieņas aizskaršanu, kas patiesībā bija vien sāpīga reakcija uz joku vietējā ugunsdzēsēju biedrības rīkotajā maskuballē. Kāda Adelīne Raibais tur saģērbusies ēzeļa tērpā ar lielu termometru padusē un, “izmeklējot sanākušos slimniekus”, uzstādījusi diagnozi – kurš esot “normāls”, kurš – “nenormāls”. Pirmās instances tiesa jokdarei piespriedusi 5 nedēļas cietumā.

         (L.Lukstraupes teksts un izvēlētie fotoattēli)

Attēli: 1. Senāk ambulance atradās šajā namā. 2. Baltinavas slimnīcas ēka 1970. gados. 3. Baltinavas slimnīcas medmāsas un sanitāres 1960. gados. 1. rindā no kreisās: Māra Timohina, Antoņina Supe un Ņina Ločmele. 4. Baltinavas ambulances kolektīvs 1979. g., 1. no labās - ārste Māra Pilāne. 5. 1. rindā vidū - slimnīcas galvenais ārsts Harijs Serdenis. 6. Daktere Braunere