| | | | | Pārlūkot visas sadaļas |
Baltinavā labāk nezagt
Tilžas ielā 5
Celts kā paraugnams ar visām 1930. gadu modernajām labierīcībām, Baltinavas Miertiesas nams bija visā Latvijā pirmā tieši tiesas vajadzībām celtā ēka. Te sprieda tiesu par sīkākiem noziegumiem, gādājot par kārtību Baltinavas, Tilžas un Gauru pagastos. Nesen renovētajā ēkā tagad top Radošais centrs, kur audzēt idejas un kalt nākotnes plānus.
Par objektu: Jau pirmās brīvvalsts laikā runāja, ka Baltinavā labāk nezagt, jo ļaudis pieskata savu īpašumu, naktī sēž slēptuvēs un, dzirdot aizdomīgu rosību, palaiž vaļā suņus. Tā ticis aizturēts ne viens vien burlaka. Miertiesas namam gāja apkārt ar līkumu vai izjuta bijību pret to, jo mazsvarīgās lietas tiesnesis Arvīds Rozenbergs iztiesāja vienpersoniski uz vietas (pavisam Latvijā bija 85 miertiesas iecirkņi). Nereti miertiesnesis vienlaikus pildīja arī skrīvera, apriņķa priekšnieka palīga un zemnieku komisāra pienākumus – praktiski darbojās kā sava pagasta priekšnieks. Svarīgākus likumpārkāpumus, piemēram, noslēpumaino notikumu Breksīnes kapos 1936. gadā, gan izskatīja Daugavpils tiesā. Par Agates Ločmelis kapa atrakšanu un apgānīšanu toreiz tika tiesāts baltinavietis Jāzeps Supe. Tā kā vainīgais atzinās, ka kapu atracis kādas burves vadīts, kura teikusi, ka, skatoties caur apglabātai nelaiķei novilktu gredzenu, varot redzēt, kur slēpjas aprakti dārgumi, tiesa sprieda, ka apsūdzētais tomēr nav pie pilna prāta. Vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis pēc arhitekta Skujiņa projekta būvēts no baltiem ķieģeļiem, kas reti, tomēr celtniecībā tika izmantoti jau kopš 19. gs. beigām. Silikātķieģeļu bāli pelēko toni nosaka kvarca smilts klātbūtne. Sānu terases grīda izklāta 1920.-30. gadiem raksturīgajā sarkanpelēku flīžu šahgaldiņā. Tipiski Latvijai būves izmaksas no sākotnēji plānotajiem 40 tūkstošiem pieauga līdz 60 000 latu. 2. stāvs bija paredzēts tiesas darbinieku dzīvokļiem un darba telpām.
( L.Lukstraupes teksts un izvēlētie fotoattēli)
Attēli: 3. Baltinavas miertiesas sēžu zāle 1930. gadu beigās. . 6. Kārlis Ulmanis 1935. gadā viesojas balto ķieģeļu ceplī