Baltinavas etnogrāfiskā ansambļa un garīgo dziesmu dziedātāja
Dzimusi 1971. gada 20. martā Baltinavā. Pabeigusi astoņas klases Baltinavas vidusskolā, mācības turpināja Valsts lauksaimniecības neklātienes tehnikumā par zootehniķi un strādāja padomju saimniecībā "Baltinava" par jaunzirgu treneri Demerovā, kur boksos bija ap 30 zirgu. 1989. gadā apprecējās un pārcēlās uz Kašu ciemu, kur dzīvo joprojām. Tā kā zirgu staļļi bija patālu, viņu pierunāja strādāt jaunlopu fermā Plīnovā. Kad padomju saimniecība jau bija pajukusi, Sarmu aicināja strādāt par lopkopi Baltinavas kristīgajā internātpamatskolā. Te viņas aprūpē bija visdažādākie dzīvnieki - zirgi, rukši, vistas, truši, nutrijas un kaza Līziņa. Bērniem pie dzīvniekiem bija savas dežūras. Vēlāk tas viss pajuka, jo skola nevarēja ievērot visas vajadzīgās prasības un tas kļuva nerentabli. Tad Sarma kādu laiku strādāja par apkopēju Baltinavas mežniecībā, pastā, viesu mājā "Dīķmalas". No 2011. gada strādā Baltinavas kultūras namā par apkopēju.
Ģimenē izaudzināti divi bērni - Volmārs un Vanda.
Muzikālo dzirdi un mīlestību uz dziesmu Sarma mantojusi no tēva Staņislava Kaša, kurš prata spēlēt daudzus pūšamos instrumentus. Daudzus gadus (50.-70. gados) viņš vadīja Baltinavas pūtēju orķestri. No 2010. gada līdz 2021. gadam Sarma dziedāja Baltinavas vokālajā ansamblī. 2015. gadā bija sarucis Baltinavas etnogrāfiskā ansambļa sastāvs, un Sarma sāka tajā dziedāt, lai kuplinātu dalībnieku skaitu. Sarma atceras, ka pirmā uzstāšanās ar sievām viņai bijusi Ziemassvētku pasākumā pie eglītes. Tagad viņa ir piedalījusies gan starptautiskajā folkloras festivālā "Baltica", gan Dziesmusvētkos Rīgā, gan pasākumos novadā un pagastā.
Ticīga sieva bija Sarmas vīramāte Marta Sutugova. Ar viņu Sarma pirmo reizi bija uz maija dziedājumiem Pliešovas kapos pie krusta. Viņa aizgāja līdzi, lai saprastu, kas tas īsti ir. Toreiz salasījās ap 15-20 sievām un dziedāja katru svētdienu. Šī tradīcija - dziedāt uz kapiem, ir saglabājusies arī tagad. Arī Sarma tagad te piedalās regulāri.
Šobrīd Sarma ar Baltinavas etnogrāfisko ansambli dzied maija dziedājumus arī pie citiem krucifiksiem. Dziedāšanu sāk parasti pēc Mises pie krusta baznīcas dārzā, tad dzied pie krucifiksa Keišu kalnā, Svilpovā, abiem Slobodas krucifiksiem. Sarma, stāstot par maija dziedājumiem, piemin vērtības, ko pārmantojis Baltinavas etnogrāfiskais ansamblis: Anna Mežale allaž atgādinājusi, ka maija dziedājumos noteikti jānodzied dziesma par godu Jēzum. Bet Lucija Keiša stāstījusi, ka sākumā vienmēr jānodzied Svētās Terēzes dziesma, jo Svētā Terēze esot krucifiksu aizbildne. Tagad abas šīs dziesmas ir Baltinavas etnogrāfiskā ansambļa repertuārā, dziedot pie krucifiksiem Baltinavas pagastā. Sarma Sutugova ir viena no Nemateriālā kultūras mantojuma vērtību sarakstā iekļautās vērtības "Maija dziedājumi pie ciemu krustiem Ziemeļlatgalē" nesējām.
Arī saļmas pirmo reizi Sarma dziedāja kopā ar vīramāti Kašos. 90. gados tās dziedāja katru gadu gan savās mājās, gan kaimiņu mājās. Sarma atceras, ka saļmu dziedāšanai gatavojušies ļoti rūpīgi. Bijuši galdauti, kurus uz galda sedza tikai dziedājumu laikā.

Avotu saraksts Novadpētniecības datu bāzē

Foto no S.Sutugovas personīgā arhīva: Sarma (I. Bobrovas foto, 2022), ar vīru, bērniem un krustdēlu (1998); ar vīramāti Martu Sutugovu; ar Baltinavas etnogrāfisko ansambli (2022)