Rekavas etnogrāfiskais ansamblis

Raksta ID: 142

Atjaunināts: 03 jūnijs, 2020

Šķilbēnu pagasta Rekavas etnogrāfiskais ansamblis dibināts 1980. gadā. Ansambļa izveidošanas entuziasts bija Antons Slišāns. Līdz 1987. gadam ansambli vadīja pazīstamā tautasdziesmu teicēja Margarita Šakina, kura tagad dzīvo Ogrē. Viņas mājās ik nedēļu regulāri pulcējās sievas uz mēģinājumiem. Tolaik ansamblī dziedāja Anna Ločmele no Briežusalas, Domicella Pundure no Saucīnes (mirusi), Anna Bukša, Olga Zelča no Čilipīnes (mirusi), Malvīne Logina, Marija Circene no Rekavas (mirusi), Emīlija Pužule (mirusi), Anna Tutiņa no Čilipīnes. Vēlāk ansamblim pievienojās Anna Ločmele no Dubļovas (mirusi), Otīlija Supe un Marija Kulša no Pleševas (abas mirušas), Anna Laicāne no Pleševas (mirusi), muzikants Vilhelms Supe (miris), Magda Sutugova, Stefānija Matisāne, Lilioza Dortāne, Leontīna Supe, Valentīna Pužule, Inga Lazdiņa no Rekavas, Anna Ščemeļinska, Aloizs Bukšs, Lucija Kārkliņa, Silvija Kupriša no Pleševas, Valentīna Pužule no Vilkovas, Vija Kuļša no Upītes, Ilze Kaņepe no Breksenes.
Īslaicīgi ansambli vadījušas dziedātājas Marija Circene, Lilioza Dortāne, bet divus gadu desmitus ansambli vadīja Stefānija Matisāne.
Ansambļa galvenā dziesma - "Skaista muna tāvu zeme". Rekavas etnogrāfiskais ansamblis dzied “lelejā bolsā” kā to darīja vectēvi, tēvi, vecās mātes un mātes. Tas dzied Šķilbēnu pagastam raksturīgās dziesmas. Tie ir “tolku bolsi”, pavasara dziesmas kalnā, kāzu dziesmas, apdziedāšanās dziesmas, gadskārtu ieražu, darba un sadzīves dziesmas.
Etnogrāfiskā ansambļa dalībnieces 1985.gada martā piedalījušās televīzijas pārraidē "Tiekas kaimiņi", K.Barona 150.dzimšanas dienai veltītajā seminārā Rīgā, folkloras festivālos „Baltica”, uzstājušās Brīvdabas muzejā, Filharmonijas zālē, Rakstnieku savienībā, Zinātņu Akadēmijā, Universitātes aulā, Latviešu biedrības zelta zālē. Ansamblis viesojies pat Maskavā un Viļņā, bet savā Šķilbēnu pagastā piedziedājis visas malu maliņas, piedalījies gan kāzās, gan bērēs, gan Ziemassvētku pasākumos un Līgo dienā u.c.
Kopā ar Briežuciema etnogrāfisko ansambli ierakstīta plate un ansamblis piedalījies Rodrigo Riharda filmā “Rūtoj saule, rūtoj bite”. Pie ansambļa ciemojušies un dziedātās dziesmas ierakstījuši etnomuzikologi Mārtiņš Boiko, Anda Beitāne, Māris Jansons un Iveta Tāle.
Atzīmējot Rekavas etnogrāfiskā ansambļa 20 gadu jubileju, tika sagatavots uzvedums “Kāzas Šķilbēnu pagastā 20. gadsimta pirmajā pusē”. Uzveduma idejas autores bija ansambļa vadītāja Stefānija Matisāne un vienīgā gados jaunā dalībniece Vija Kuļša, kura ansamblī dzied no mazām dienām. Emīla Melngaiļa Tautas Mākslas centra folkloras speciālists Andris Kapusts Rekavas un Upītes etnogrāfiskos ansambļus sauc par leģendām, kas latviešu tradicionālajā kultūrā iezīmēja nozīmīgus akcentus: "Rekaviešu un viņu pirmās vadītājas Margaritas Šakinas nopelns ir tas, ka nozīmību ieguva "tolku bolsi", forma, kā tie tika dziedāti: ar saucēju, ar vilcēju. Latgalē saucēja ir arī atlocītāja, kas raksturīgs tikai Latgalei, un ir daudz grūtāk izdarāms, jo ir jāizpilda vairāk materiāla".
Tā kā tagad liela daļa ansambļa sievu ir cienījamā vecumā, tad Rekavas etnogrāfiskais ansamblis vairs uz mēģinājumiem nesanāk un neuzstājas, un kopš 2008.gada spilgtu liecību par kolektīva regulāru darbību nav. Arī vadošie dziedātāji Anna Ščemeļinska un Aloizs Bukšs jau aizgājuši pa mūžības ceļu.

Avotu saraksts novadpētniecības datu bāzē

1. foto no laikraksta “Vaduguns” arhīva

2. foto no uzveduma “Kāzas Šķilbēnu pagastā 20. gs. pirmajā pusē”

3. ansambļa dziedātājas no kreisās 1. rindā: Valentīna Pužule, Anna Ščemeļinska, Stefānija Matisāne, M.Kuļša, Magda Sutugova 2. rindā: Vija Kuļša, Lucija Kārkliņa, I.Pundure

4. ansamblis Rīgā “Baltica 2002”

5. Rekavas un Upītes ansambļu vadītāji Stefānija Matisāne un Antons Slišāns (2005)

Rekavas etnogrāfiskais ansamblis, uzstājoties kolhoza "Cīņa" klubā, kad dziedātājām vēl nebija tautastērpu (1980); Balvos 1981.gada 14.febr., K.Barona dienas konferences ierakstā Rīgā (1986) - foto no F.Slišāna foto arhīva