| | | | | | Pārlūkot visas sadaļas |
Par Medņevas etnogrāfiskā ansambļa dibināšanas dienu uzskata 1987.gada 11.aprīli, kad notika dziedātāju pirmā kopīgā uzstāšanās Balvu rajona ciemu sacensībās. Sākotnēji ansamblī dziedāja 13 sievas: Aniceta Babāne, Malvīne Ločmele un Broņislava Logina no ))
Aizpurves ciema; Valentīna Babāne Antona meita un Valentīna Babāne Staņislava meita no Loduma ciema; Bārbala Dukaļska, Janīna Kaimiņa, Antonija Pabērza un Marija Duļbinska no Viduču ciema; Valentīna Lapšāne un Natālija Smuška no Aizgalīnes ciema; Tekla Logina no Medņevas ciema, Leontija Logina no Semenovas ciema. 1988.gadā ansamblim pievienojas divas skolotājas - Lucija Lapšāne un Helēna Zelča un skolniece Vita Duļbinska, 1989.gadā - ))
Silvija Babāne, kā arī pirmais vīrietis - Viktors Locāns, 1992.gadā - Eleonora Kaimiņa. Vēl pievienojas vairākas skolnieces - Sandra Babāne, Diāna Zelča, Inga Circene, Inga Duļbinska un Līga Duļbinska, 1998.gadā - Andis Pabērzs, Aija Logina, Evija Dzanuška un Jānis Naglis, 2000.gadā ansamblim pievienojas divas jaunas dziedātājas - Maruta Prancāne un Marijanna Kokoreviča, 2003.gadā - Ināra Sokirka, Janīna Ločmele un Ingrīda Žagare. 2020. gadā ansamblī dzied Skaidrīte Šaicāne, Malvīne Ločmele, Silvija Babāne, Anna Medne, Ņina Circene, Genovefa Logina, Ilze Brokāne, Antoņina Pabērza, Biruta Slišāne, Alfrēds Circens
Pirmā Medņevas etnogrāfiskā ansambļa vadītāja bija Viduču astoņgadīgās skolas dziedāšanas skolotāja Janīna Dukaļska, bet no 1989.gada vadību uzņemas Natālija Smuška. No 2017.gada 1.jūnija kolektīvu vada Skaidrīte Šaicāne.
2012.gadā, atzīmējot ansambļa pastāvēšanas 25 gadu jubileju, tiek uzsvērts, ka kopš paša sākuma joprojām dzied Natālija Smuška, Antonija Pabērza, Eleonora Kaimiņa, Valentīna Babāne, Janīna Kaimiņa, Malvīne Ločmele. Šobrīd sievu pulkam pievienojies arī muzikants Alfrēds Circenis. 2017.gada 6.maijā Medņevas etnogrāfiskais ansamblis svinēja 30 gadu jubileju un visus aicināja uz kopā būšanu, izdziedot gonu bolsus un prezentējot jaunos ansambļa tautas tērpus. 2017.gadā ansamblî dziedāja Natâlija Smuška,Malvîne Ločmele, Silvija Babâne, Leonora Kaimiņa, Ņina Circene, Vitâlija Logina, Regîna Brokâne, Biruta Slišâne, Ilze Brokâne, Antoņina Pabērza, Skaidrîte Šaicâne un muzikants Alfrēds Circens.
Medņevas etnogrāfiskā ansambļa dziedātājas Natālijas vadībā ieguvušas teju leģendāru slavu, jo sievu spēcīgais tradicionālais dziedājums nav atstājis vienaldzīgus ne ))
tradicionālās kultūras speciālistus, ne arī nejaušus klausītājus.
Medņevietes par savu galveno dziesmu sauc "Cekulaina zīle dzied". Viņu repertuārā visas dziesmas mantotas no saviem senčiem, bet ne no grāmatām. Nereti viesi Medņevā gan pie vadītājas Natālijas, gan ansambļa dziedātājām ir bijuši tradicionālās kultūras pētnieki un praktiķi - Mārtiņš Boiko (Dr.phil., JVLMA profesors), Anda Beitāne (Dr. art., JVLMA Mūzikas teorijas katedras un etnomuzikoloģijas klases vadītāja), Andris Kapusts (v/a Tautas mākslas centrs speciālists folkloras jautājumos) u.c.
Medņevas etnogrāfiskais ansamblis dzied talku un kāzu balsis, dažādas sadzīves dziesmas, garīgās dziesmas. Savā pastāvēšanas laikā Medņevas ansamblis bijis lūgts viesis daudzos tradicionālās kultūras pasākumos. Kā nozīmīgākie mināmi - Starptautiskais folkloras festivāls "Baltica" (1991.,1994.,1997., 2000., 2003., 2006.), Kr. Barona Zinātniskā konference (Rīga,1996.), pasākums, kas veltīts tautasdziesmu vācēja un pētnieka Andreja ))
Krūmiņa darba un dzīves jubilejai (Latgale,1998.), Vasaras dziedāšanas svētki (Rīga, 2001.), 1. Starptautiskais burdona festivāls Alsungā (Alsunga, 2004.). Neskaitāmas ir tās reizes, kad medņeviešu balsis daudzu gadu garumā skanējušas Balvu un kaimiņu rajonu dažādos kultūras sarīkojumos.
2018.gada Baznīcu naktī Medņevas etnogrāfiskais ansamblis devās uz Kolkas katoļu baznīcu, lai piedalītos Svētajā Misē ar latgaliešu tradicionālajiem dziedājumiem. Pēc tam latgalietes baznīcas dārzā sadziedājās ar Kolkas lībiešu ansambli "Laula". Savukārt, 2019.gada 22.aprīlī etnogrāfiskais ansamblis piedalījās Mūzikas namā "Daile" koncertuzvedumā "Kāzu godi". Medņevietes kopā ar Suitu sievām dziedāja līgavas raudināšanas, sagaidot jauno pāri, apdziedāšanas un pūra dalīšanas dziesmas.
1993.gadā, pateicoties savu novadnieku horeogrāfu - Jāņa Marcinkeviča un Tautas deju ansambļa "Liesma" vadītāja Imanta Magones iniciatīvai, aizsākās Medņevas etnogrāfiskā ansambļa sadarbība ar "Liesmu". 14.maijā Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolas zālē etnogrāfiskais ansamblis kopā ar deju kolektīvu rādīja iepriekšējā gadā sagatavoto uzvedumu "Izdeviņas". Arī vēlākos gados etnogrāfiskais ansamblis sadarbojies ar J.Marcinkeviča deju kolektīvu. Trîsdesmit gadu pastâvēšanas laikâ kopâ ar tautas deju kolektîvu “Liesma” izveidoti - uzvedums“Ols lobs, gosti lobi”, dziesmu svētku noslēguma koncerts Mežaparkâ un citi pasâkumi. Ansambļa dziedâtâs dziesmas - “Zîdej bolta obelîte”, “Dullai vuška”, “Grivts jounam I puisânam”, “Jedritvai polku mazurka” kļuvušas par pamatu deju horeogrâfijâm
Medņevas etnogrāfiskā ansambļa dziedājums fiksēts arī mūzikas albūmos. Tā 2005.gada februārī tiek prezentēta Tautas mūzikas centra izdotā audio kasete ar 24 Māra Jansona ieskaņotajām dziesmām. Arī grāmatu "Medņevas dziedātājas" papildina divi diski ar Medņevas etnogrāfiskā ansambļa 1997.gada audio ieskaņojumiem.
2008.gadā iznāca Medņevas etnogrāfiskajam ansamblim veltītais izdevums "Medņevas dziedātājas" ar plašu Andas Beitānes ievadu, ar Viduču pamatskolas direktores Ināras Sokirkas savāktajām dziedātāju autobiogrāfijām un plašu fotomateriālu, dziesmu repertuāru - gan notīs, gan diskos.
2003. gadā nominācijā "Gada etnogrāfiskais ansamblis" Medņevas etnogrāfiskais ansamblis ieguvis "Lielās folkloras gada balvas " laureāta godu. Ansambla vadītaja Natālija Smuška no 2006.gada ir VKKF mūža stipendiāte.
2022.gada pavasarī, kad Medņevas etnogrāfiskais ansamblis atzīmēja savu 35.gadadienu, tajā dziedāja Valsts Kultūrkapitāla fonda Mūža stipendijas stipendiātes Silvija Babāne un Malvīne Ločmele, kā arī Skaidrīte Šaicāne, Genovefa Logina, Anna Medne, Biruta Slišāne, Ņina Circene un Inese Logina. Kopā ar dziedātājām muzicē arī muzikants Alfrēds Circens. 2022.gada folkloras kolektīvu skatē Medņevas etnogrāfiskais ansamblis saņēma 1.pakāpes vērtējumu. Žūrija bija atzinusi, ka ansamblim tagad ir cits skanējums, jo kolektīvā notikusi paaudžu maiņa, taču dziesmas skanot tik pat labi.
))
))
))
))
))
))
))
.jpg)
Avotu saraksts novadpētniecības datu bāzē
Video no Latvijas Nacionālā kultūras centra arhīva: "Mantinieki.Ziemeļlatgale" (Baltica 2015)
