| | | | | | Pārlūkot visas sadaļas |
Ontona Slišāna Upītes kultūrvēstures muzeja ekspozīcijā var redzēt Marijas Skangales (17.12.1925.- ?, dzimusi Līmane) tautastērpu, kuram ir interesants stāsts. Marija bija liela rokdarbniece: pati auda (arī celu jostas un audenes), pati izšuva un tamborēja. Tērpu viņa darināja trīsdesmito gadu beigās būdama pavisam jauna meitene, lai varētu piedalīties Dziesmu svētkos. Marija Skangale ar šo tautastērpu piedalījās 1940.gada Latgales dziesmu svētkos Daugavpilī. Līdzīgs tautastērps bija izgatavots arī Helēnai Ivenkovai, kas dzīvoja tajā pašā Grohovas ciemā kā Marija. Pēc muzeja rīcībā esošās informācijas, Helēnas tautastērps ir bijis pasūtīts izgatavot, bet abi bijuši ļoti līdzīgi. Muzejā ir fotogrāfija, kurā Marija Skangale ir pašas darinātajā tautastērpā. Fotogrāfijā mammu uzņēmis dēls Pēteris Skangalis 1980.gadā, kad viņš nopircis fotoaparātu.
Kad 1980.gadā dibinājās Upītes etnogrāfiskais ansamblis, sievām tautastērpu nebija. Marija ar Helēnu savus tērpus atdeva etnogrāfiskā ansambļa sievām: Valentīna Mežaka nēsāja Marijas tērpu, Anna Keiša - Helēnas. Pārējās sievas uzstājoties vilka rūtainus brunčus ar baltu blūzi un izšūtu villaini. Marijas Skangales tautastērpa iedvesmotas, 1985.gadā līdzīgi baltie Abrenes tērpi tika darināti visām Upītes etnogrāfiskā ansambļa sievām. Ar šiem tērpiem sievas izbraukājušas daudzus jo daudzus svētkus un turpina tajos uzstāties arī šobrīd.
Pēc jaunu tērpu iegādes Upītes etnogrāfiskajam ansamblim Marijas Skangales tautastērps no Valentīnas Mežakas nonāca pie Ontona Slišāna sievas Irēnas Slišānes, kura to glabāja un saudzēja, un vilkts tas tika tikai īpašos gadījumos. Tagad tautastērps no 2020.gada glabājas Ontona Slišāna Upītes kultūrvēstures muzejā.
Šo tērpu ir nēsājusi arī Antona Slišāna jaunākā meita Mārīte Slišāne, kura darbojusies Upītes pamatskolas bērnu folkloras kopā. Viņa stāsta: „Abrenes tārpu man mamma īdeva apvilkt kuodā 1998.godā, kod es nu bārna beju izauguse jou par jaunīti. Tārpu volklojūt vīnmār beja tuoda īpaša sajyuta, lykuos, ka es palīku svarīguoka. Apvalkūt augums pats izataisnova, tārpu gribejuos nest! Tārps sevie globoj viesturi i nas sovu misiju un volklojūt jū – lapnums. Patyka tys, ka jys jūprūjuom smuordova piec vylnas. Pašu krūni – vainadzini esu lykuse tikai vīnu reizi, iz fotosesiju školuotojai Sandrai Bukšai. Mamma cīši taupeja tū tārpu.”
Šajā laikā pie Marijas Līmanes baltajiem brunčiem un vestes tika vilkts Helēnas Ivenkovas tērpa krekls.
Stāsta muzeja vadītāja Ligita Spridzāne: „Es ar vīnu reizi itū tārpu beju uzvylkuse, kod kūpā ar Latgales studentu centra jaunīšīm pīzadaleju Balticas skatie. Myusīm beja danču uzvadums. Skate nūtyka Reigā VEF kulturas pilie. Zynu, ka par munu tārpu beja žūrija runovuse, ka tuodu zeimuotu iz kartona krūnīti esūt uzlykuse. Kaut gon na nu kartona beja krūns, bet izšyuts iz lynu driebes ar kūši sorkanīm vylnas dīgīm, a īkšpuse apšyuta ar knipelietu mežgini".
Pirmās trīs fotogrāfijas uzņemtas Upītē (autore Ontona Slišāna Upītes kultūrvēstures muzeja vadītāja Ligita Spridzāne, modele Kate Slišāne, 2021); Marija Skangale savā tautastērpā (Pēteris Skangalis, 1980); Valentīna Mežaka un Anna Keiša ar Upītes etnogrāfisko ansambli Latgales novada folkloras svētkos Līvānos (1980); Upītes sievas Latgales folkloras dienā Rēzeknes kultūras namā (Kārlis Ozoliņš, 1981); Mārīte Slišāne tautastērpā (Sandra Bukša, 2000); Upītes etnogrāfiskais ansamblis 30 gadu jubilejas pasākumā Upītē (Andris Slišāns, 2010)
