Egļavas mežniecības muzejs

Raksta ID: 1366

Atjaunināts: 13 novembris, 2020

Susāju pagasta Egļavas ciemā kādreizējās Egļavas mežziņa Kārļa Dzērves ēkās iekārtots Egļavas mežsaimniecības muzejs. Tās īpašnieks ir LLA Mežsaimniecības fakultātes 1982.gada absolvents Aldis Pušpurs, kuru pēc augstskolas norīkoja darbā par Žīguru MRS Egļavas mežniecības priekšnieku. Kaut arī MRS sistēmā Aldis nostrādāja tikai piecus gadus, tas bija ļoti nozīmīgs laiks, kura laikā apliecinājās Mežsaimniecības fakultātes dārzā uz akmens metāla lējumā redzamie vārdi – "Kas mīl mežu ,tas mīl savu dzimteni".
Aldis Pušpurs: "Viss sākās ar mežsaimniecības un mežistrādes lietu vākšanu. Liels pamudinājums tam bija tagadējās VAS “ Latvijas valsts meži” augstākās vadības nievājošie izteikumi par iepriekšējo Latvijas mežkopju paaudžu veikumu. Pēc manām domām, tieši pirmskara laika un arī padomju laika mežsaimniecība bija augstāko sasniegumu laiks gan meža zinātnē, gan izglītībā un darba kultūrā. Pašam ir padomju laikos iegūta augstākā mežsaimniecības izglītība, kura deva nedaudz savādāku skatījumu uz lietām un procesiem. Patlaban brīžiem ir sajūta, ka tagadējie priekšnieki uzskata , ka viss rodas tagad, iepriekš nekas nav bijis…. Tāpēc ar lielu aizrautību vācu kopā visu, ka saistās ar Latvijas mežsaimniecību un dzīvi laukos. Mežziņi un mežsargi bez darba dzīvoja arī ikdienas ģimenes dzīvi , uzturēja saimniecību, tas nozīmē: ēda, ģērbās, piedalījās sabiedriskajā dzīvē. Īpašu aizrautību izjūtu pret mājās austiem audumiem – segām, galdautiem, palagiem, dvieļiem…. Tie tiek vākti ne tikai no Susāju pagasta teritorijas, bet no visa bijušā Balvu rajona. Māla podi kādreiz bija ikdienas saimniecības dzīves nepieciešamība. Tagad kāds bars no tiem sarindojušies vairākās vietās. Ar īpašu pienākuma sajūtu krāju katoļu garīgās literatūras un lūgšanu grāmatas Latgaliešu valodā".
Visos laikos, kad vien pieejamas ziņas par Egļavu, te ir bijusi mežsarga dzīves vieta, bet, sākot ar 1925.gadu, arī Egļavas mežniecības kantoris. Tagadējā saimniecība "Mežābeles" un bijušās mežniecības kantoris atradās tikai uz 6,1ha liela zemes gabala. Tagadējo "Mežābeļu" mājā dzīvojušais mežzinis Kārlis Dzērve, vēlāk mežzinis Imants Mālkausis un mežstrādnieka Konrāda Tropa ģimenes saimniecībā turējuši vienu govi , pāris aitu, mājputnus un cūku.
Dzīvojamo māju pirms 2. pasaules kara sāka būvēt toreizējais mežzinis Kārlis Dzērve kā mežziņa dzīvojamo māju. Pēc viņa paša stāstītā, mājas galvenie būvniecības darbi tika pabeigti līdz kara sākumam. Kara laikā nekas uz priekšu negāja, bet, karam beidzoties, atsākās arī šīs ēkas atlikušo darbu pabeigšana. Podiņu krāsnis esot atvestas no Viļakā nodegušajām dzīvojamām mājām. Saimniecības ēka, kura sastāvēja no kūts, klēts un noliktavas tikusi uzbūvēta agrāk, pagājušā gadsimta divdesmitajos gados, kad Latvijas Republikas Meža departamentam daudzās mežniecībās ļoti līdzīgas ēkas mežsargu kordonos būvējuši vecticībnieku amatnieki, kuri bijuši īsti aroda meistari. Šajā mājā līdz 1972.gadam atradās gan Egļavas mežziņa dzīvoklis, gan mežniecības kantoris jumta stāvā. 1972. gadā, nu jau mežziņa Imanta Mālkausa darbības laikā, tika uzbūvēta jauna Egļavas mežniecības kantora ēka tepat blakus. Šajā mājā atradās Egļavas mežniecības priekšnieka dienesta dzīvoklis un, bijušajās kantora telpās jumta stāvā - vai nu mežsarga, vai mežniecības strādnieka dzīvoklis. Imanta Mālkausa laikā uzbūvēts pagrabs un pirts. Pēdējā mājas iedzīvotāja bija Bernadeta Tropa, pēc kuras nāves saimniecību nu jau ar nosaukumu "Mežābeles" mantoja Liene Pitkeviča, no kuras 2008.gadā to nopirka Aldis Pušpurs. 2008.gadā tika izremontētas dzīvojamās mājas iekštelpas. Tajā pašā gadā tika veikta apstādījumu rekonstrukcija – nozāģētas pārāk tuvu dzīvojamajai mājai sastādītās pāraugušās tūjas, novāktas ābeles un nevietā stādīti ogu krūmi – upenes un jāņogas. 2008.gadā no lopu virtuves tika renovēta pirts, tika izveidota duša un pirts priekštelpa. 2013.gadā tika ierīkota dēļu grīda noliktavas telpā, kur pašlaik atrodas mežsaimniecības ekspozīcijas telpa. 2014.gadā bijušās kūts telpā tika ierīkota koka dēļu grīda, ievilkts ūdensvads, mainīta elektroinstalācija un ierīkota daļa no tekstiliju, maizes lāpstu un maizes muldu ekspozīcijas. 2015.gadā ierīkota lielākā tekstiliju un koka amatniecības priekšmetu ekspozīcija jumta stāvā.
Bijušajā mežziņa dzīvojamā mājā un saimniecības ēkā atrodas šādas Latvijas mežsaimniecības un Balvu rajona teritorijā tapušo tautas mākslas priekšmetu kolekcijas:
Dzīvojamajā mājā :
⦁   Mežsaimniecības mācību un profesionālās literatūras kolekcija;
⦁   Egļavas mežniecības meža fonda uzskaites dokumenti, taksācijas apraksti, daļplāni, mežaudžu plāni, mežsaimniecisko pasākumu plāni;
⦁   Pagājušā gadsimta mežsaimniecības un mežistrādes darbu un notikumu fotogrāfijas;
⦁   Entomoloģijas kolekcija;
⦁   Katoļu lūgšanu grāmatu kolekcija latgaliešu valodā (vecākā 1847.g.).
Saimniecības ēkā:
⦁   Bijušā Balvu rajona audēju darbu/ dvieļu, segu, galdautu/ kolekcija;
⦁   Bijušā Balvu rajona podnieku darbu kolekcija;
⦁   Bijušā Balvu rajona maizes lāpstu un muldu/ abru/ kolekcija;
⦁   Velku un audu sagatavošanas rīku kolekcija;
⦁   Mežsaimniecības organizācijas un mežizstrādes un kokapstrādes darba rīku un piederumu kolekcija;
⦁   Latvijā augošu koku sēklu , koksnes paraugu un koksnes bojājumu kolekcija.
Mežniecības kantora ēkā:
⦁   Apmeklētāju ēdināšana.
Egļavas mežniecības muzeja telpās iespējama ceļotāju tūristu izmitināšana (9 gab. gultasvietas) ar ēdināšanas un pirts pakalpojumiem. 2015.gadā uzsākta dažādu egļu šķirņu stādījuma veidošana, atbilstoši vietas nosaukumam - "Egļava".
2018.gada vasarā Aldim Pušpuram par mežsaimniecības tradīciju daudzināšanu pasniegta kultūras zīme "Latviskais mantojums".