Sviklānes Ivetas tautastērps

Iveta Sviklāne nāk no Rugājiem. Pēc Policijas akadēmijas absolvēšanas viņa līdz 1999.gadam strādāja Balvu rajona policijas pārvaldes Kriminālpolicijas nodaļā, tagad strādā Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldē.Viņas profesionālais darbs ir saistīts ar jurisprudenci un personu tiesību aizsardzību. Iveta turpinot ģimenes iepriekšējo paaudžu tradīciju,  ir aktīva brīvprātīgā. Brīvprātīgo darbu veic biedrībās “Latvijas Sarkanais Krusts”, “Latvijas Samāriešu apvienība”, nodibinājumā “Brīvpratīgais.lv”, kā arī pati organizē un vada sporta, kultūras, vēstures izziņas  u.c. pasākumus. Iveta piedalījusies neskaitāmās skriešanas un nūjošanas sacensībās Latvijā un ārzemēs, noskrējusi vairākus pusmaratonus. Iveta kopā ar dzimtas ļaudīm izpētījusi dzimtu 7 paaudzēs, ir izveidots dzimtas ciltskoks, kurā iekļautas vairāk kā 1030 personas. Izveidots dzimtas ģerbonis, karogs un cita simbolika, izdotas "Dzimtas grāmatas" piecos sējumos un  izveidots Dzimtas elektroniskais datu arhīvs.

Ivetas krustmāte bija vecmammas māsa Anzelma Ivanāne - rokdarbniece, Tautas daiļamata meistare. Starp viņām visu mūžu ir bijušas īpašas, ļoti tuvas un sirsnīgas attiecības. Iveta jau kopš agras bērnības redzēja rūpīgo Anzelmas Ivanānes tautastērpu izpētes un darināšanas darbu. Daloties ar stāstiem par dzimtas ļaudīm, dzimtas  tradīcijām, krustmāte daudz stāstīja arī par tautastērpu izcelsmi, tērpu krāsām, izšuvumiem, latvju rakstu zīmēm un to nozīmi, godiem u.c.
A.Ivanānei īpaši mīļš bija Krustpils novada tautastērps, jo tas prasīja augstu meistarību un pacietību. Tieši šo tērpu viņa arī 2005.gadā uzdāvināja Ivetai.
Iveta uzskata, ka "krāšņiem ornamentiem sarežģītās rokdarbu tehnikās izšūtā blūze, villaine, galvassega, kopā ar harmoniskās krāsās veidotajiem brunčiem, jostu un  parējām tautastērpa sastāvdaļām ir kultūrvēstures bagātības apliecinājums, kas ir ar cieņu rūpīgi glabājams un nododams nākamajām paaudzēm. Tādēļ tautastērps netiek lietots, bet tiek glabāta kā dzimtas relikvija". Krāšņo Krustpils novada tautastērpu savulaik varēja aplūkot izstādēs Latviešu biedrības namā, dzimtas izstādē Rugāju novada muzejā un patstāvīgi izstādēs Balvu novada muzejā.

Fotogrāfijas uzņemtas Bolupes upes krastos, autore Agnese Sviklāne