| | | | | Pārlūkot visas sadaļas |
Raksta ID: 1303
Atjaunināts: 24 maijs, 2019
Fotogrāfs
Dzimis 1931.gada 10.februārī Jaunlatgales apriņķa Balvu pagasta Druveniekos. 1938.gada 1.maijā ģimene pārcēlās uz "Viju" mājām Kubulu pagasta Paulānos. Mācījies Kubulu četrklasīgajā pamatskolā, pēc tam draudzes skolā Gulbenē
Ainis agri sāka strādāt par kasieri kolhozā "Ziemeļu Zvaigzne" Paulānos, kurā tolaik bija tikai 21 kopsaimniecība. Vēlāk to pievienoja kolhozam "Robežnieki" uz Vīksnas pusi. 1951.gadā sekoja obligātais dienests artilērijas pulkā Feodosijā pie Melnās jūras, kur Ainis bija radists, vēlāk noliktavas pārzinis. 1954.gadā viņš atgriezās no armijas, 1955.gada janvārī apprecējās ar Valiju Kalnēju, kura strādāja kā šuvēja. Pēc dienesta sekoja darbs kolhozā uz līguma - cēla divas kūtis Paulānu pusē. 1960.gadā Ainis Jaungulbenes profesionāli tehniskajā skolā izmācījās par elektriķi un pēc tam kādu laiku strādāja kolhozā par elektriķi. Bija arī motorists kaltē.
Fotografēt Ainis Kronītis sāka jau no 16 gadiem. Nopirka fotoaparātu un visas fotogrāfa iemaņas apguvis pašmācības ceļā. Foto ateljē sāka strādāt 1965.gadā. Ainis atceras, ka sācis strādāt ar Ivanu Safonovu, kurš vēlāk strādāja Viļakā. Atelje bija uz Revolūcijas (tagad Bērzpils) ielas, kur tagad ir "Balta". Kad 1967.gadā tika uzcelta jaunā Sadzīves pakalpojuma ēka pie autoostas, pārgāja uz turieni. Sākumā foto ateljē vadītājs bija Ādolfs Keitāns, no 1979.gada - Ainis Kronītis. Ilgus gadus Ainis ir strādājis kopā ar Jāni Ķikustu, Ādolfu Sārtaputnu un Ilmāru Zonni. Vēlāk viņiem pievienojās Aivars Voicišs, Agnese Smirnova (Keiša), Gunta Lukstiņa. Fotogrāfiem palīdzēja retušētāja Ņina Baltiņa, kura bija apguvusi filmu un pozitīvu apstrādi, bet pasūtījumus pieņēma un gatavo produkciju izsniedza kasiere Valentīna Goršenkova. Fotoateljē darbs bija organizēts tā, ka izbraukumos vairāk strādāja Ā.Sartaputns un A.Voicišs, bet pie kameras uz vietas - A.Kronītis, J.Ķikusts un I.Zonne.
A.Kronītis stāsta, ka attīstītājus gatavojuši paši pēc konkrētām receptēm. Gan receptes, gan visas ķimikālijas zinājis no galvas. Izmantojuši potašu, metolu, hidrohinonu, kristālisko nātrija sulfītu bez ūdens, bromkāliju, sarkano asinssārma sāli. Ar blantonu ieguvu zilu toni, ar neutolu melnu. Ļoti labs bija papīrs “Mimoza”. 90.gados jau parādās iespēja uztaisīt krāsainus foto.
Ainis Kronītis pensijā aizgāja 1991.gadā
Jau no bērnības Ainis Kronītis gribēja kļūt par mācītāju - neklātienē studējis teoloģiju, bet par ordinētu mācītāju nav kļuvis. Neskatoties uz to, Ainis ir Balvos zināms izvadītājs. Viņš ar dievvārdu izvadījis vairāk kā 300 dažādu konfesiju mirušos
Skolas laikā, mācoties Kubulos, Ainis aktīvi spēlēja teātri un ir piedalījies tādās dramatiskā kolektīva izrādēs kā “Zaudētās tiesības”, “No saldenās pudeles” u.c. Viņam patika dziedāt. Koros gan neiesaistījies, bet ansamblī dziedāja labprāt. Atceras, ka jauni spēlējuši un dziedājuši caurām naktīm. Mājās vēl tagad glabājas akordeons, vijole un cītara. Savulaik Ainis kopā ar Aldoni Priedeslaipu, Jāni Barkovski, Tadeušu Supi un Ludvigu Baranovski dziedājuši vokālajā grupā "Vecie puikas". Viņu repertuārā bijis vairāk nekā divdesmit dziesmu - dziedājuši gan strēlnieku dziesmas, gan savas jaunības dziesmas
Dzīvo Balvos, ģimenē izaudzināts divas meitas - Dzintra un Lilita
Avotu saraksts Novadpētniecības datu bāzē
Foto no personīgā arhīva: Ainis Kronītis (2007); SPK direktors Zabarovskis pasniedz Ainim sociālistiskās sacensības uzvarētāja nozīmīti; armijas laikā (1954); mākslinieka Jevgēnija Balavina glezna ar Aini Kronīti; armijā (1954); "Vecie puikas" ar savu vadītāju L.Akmeņkalni; fotoateljē kolektīvs 80.gadu beigās: Ādolfs Sārtaputns, Ilmārs Zonne, Aivars Voicišs, Agnese Keiša, Ainis Kronītis; Aiņa uzņemtā bilde no 50.gadu vidus
Dzimis 1931.gada 10.februārī Jaunlatgales apriņķa Balvu pagasta Druveniekos. 1938.gada 1.maijā ģimene pārcēlās uz "Viju" mājām Kubulu pagasta Paulānos. Mācījies Kubulu četrklasīgajā pamatskolā, pēc tam draudzes skolā Gulbenē
Ainis agri sāka strādāt par kasieri kolhozā "Ziemeļu Zvaigzne" Paulānos, kurā tolaik bija tikai 21 kopsaimniecība. Vēlāk to pievienoja kolhozam "Robežnieki" uz Vīksnas pusi. 1951.gadā sekoja obligātais dienests artilērijas pulkā Feodosijā pie Melnās jūras, kur Ainis bija radists, vēlāk noliktavas pārzinis. 1954.gadā viņš atgriezās no armijas, 1955.gada janvārī apprecējās ar Valiju Kalnēju, kura strādāja kā šuvēja. Pēc dienesta sekoja darbs kolhozā uz līguma - cēla divas kūtis Paulānu pusē. 1960.gadā Ainis Jaungulbenes profesionāli tehniskajā skolā izmācījās par elektriķi un pēc tam kādu laiku strādāja kolhozā par elektriķi. Bija arī motorists kaltē.
Fotografēt Ainis Kronītis sāka jau no 16 gadiem. Nopirka fotoaparātu un visas fotogrāfa iemaņas apguvis pašmācības ceļā. Foto ateljē sāka strādāt 1965.gadā. Ainis atceras, ka sācis strādāt ar Ivanu Safonovu, kurš vēlāk strādāja Viļakā. Atelje bija uz Revolūcijas (tagad Bērzpils) ielas, kur tagad ir "Balta". Kad 1967.gadā tika uzcelta jaunā Sadzīves pakalpojuma ēka pie autoostas, pārgāja uz turieni. Sākumā foto ateljē vadītājs bija Ādolfs Keitāns, no 1979.gada - Ainis Kronītis. Ilgus gadus Ainis ir strādājis kopā ar Jāni Ķikustu, Ādolfu Sārtaputnu un Ilmāru Zonni. Vēlāk viņiem pievienojās Aivars Voicišs, Agnese Smirnova (Keiša), Gunta Lukstiņa. Fotogrāfiem palīdzēja retušētāja Ņina Baltiņa, kura bija apguvusi filmu un pozitīvu apstrādi, bet pasūtījumus pieņēma un gatavo produkciju izsniedza kasiere Valentīna Goršenkova. Fotoateljē darbs bija organizēts tā, ka izbraukumos vairāk strādāja Ā.Sartaputns un A.Voicišs, bet pie kameras uz vietas - A.Kronītis, J.Ķikusts un I.Zonne.
A.Kronītis stāsta, ka attīstītājus gatavojuši paši pēc konkrētām receptēm. Gan receptes, gan visas ķimikālijas zinājis no galvas. Izmantojuši potašu, metolu, hidrohinonu, kristālisko nātrija sulfītu bez ūdens, bromkāliju, sarkano asinssārma sāli. Ar blantonu ieguvu zilu toni, ar neutolu melnu. Ļoti labs bija papīrs “Mimoza”. 90.gados jau parādās iespēja uztaisīt krāsainus foto.
Ainis Kronītis pensijā aizgāja 1991.gadā
Jau no bērnības Ainis Kronītis gribēja kļūt par mācītāju - neklātienē studējis teoloģiju, bet par ordinētu mācītāju nav kļuvis. Neskatoties uz to, Ainis ir Balvos zināms izvadītājs. Viņš ar dievvārdu izvadījis vairāk kā 300 dažādu konfesiju mirušos
Skolas laikā, mācoties Kubulos, Ainis aktīvi spēlēja teātri un ir piedalījies tādās dramatiskā kolektīva izrādēs kā “Zaudētās tiesības”, “No saldenās pudeles” u.c. Viņam patika dziedāt. Koros gan neiesaistījies, bet ansamblī dziedāja labprāt. Atceras, ka jauni spēlējuši un dziedājuši caurām naktīm. Mājās vēl tagad glabājas akordeons, vijole un cītara. Savulaik Ainis kopā ar Aldoni Priedeslaipu, Jāni Barkovski, Tadeušu Supi un Ludvigu Baranovski dziedājuši vokālajā grupā "Vecie puikas". Viņu repertuārā bijis vairāk nekā divdesmit dziesmu - dziedājuši gan strēlnieku dziesmas, gan savas jaunības dziesmas
Dzīvo Balvos, ģimenē izaudzināts divas meitas - Dzintra un Lilita
Avotu saraksts Novadpētniecības datu bāzē
Foto no personīgā arhīva: Ainis Kronītis (2007); SPK direktors Zabarovskis pasniedz Ainim sociālistiskās sacensības uzvarētāja nozīmīti; armijas laikā (1954); mākslinieka Jevgēnija Balavina glezna ar Aini Kronīti; armijā (1954); "Vecie puikas" ar savu vadītāju L.Akmeņkalni; fotoateljē kolektīvs 80.gadu beigās: Ādolfs Sārtaputns, Ilmārs Zonne, Aivars Voicišs, Agnese Keiša, Ainis Kronītis; Aiņa uzņemtā bilde no 50.gadu vidus
Raksta ID: 1303
Atjaunināts: 24 maijs, 2019
Atjauninājumu skaits:: 1
Skatījumi:: 296
Ievietots:: 24 maijs, 2019 by
Ināra B.
Atjaunināts:: 24 maijs, 2019 by
Ināra B.
Citi raksti šajā sadaļā
Powered by KBPublisher (Knowledge base software)