Viļakas luterāņu baznīca

Viļakas luterāņu draudze dibināta 1920.gadā. Sākotnēji dievkalpojumi tikuši turēti vietējā skolā. 1926.gadā Kārlis Jozuus --mežzinis, Viļakas mežsaimniecības skolas vadītājs, mūzikas skolotājs, kora diriģents - ierosinājis būvēt luterāņu baznīcu Viļakas Ziemeļu karapulka pakalnā. Tās celtniecībai viņš norīkojis cilvēkus, kuri staigājuši pa mājām un no draudzes locekļiem vākuši ziedojumos cimdus, zeķes, lakatus, tamborējumus, tad rīkojuši bazārus un ieguvuši līdzekļus dievnama celtniecībai. Būvniecības darbi uzsākti 1926.gadā un pabeigti divu gadu laikā. Kārļa Jozuus piemiņai 1992.gadā pie baznīcas uzstādīta piemiņas plāksne. Ēka būvēta pēc Jāņa Cīruļa projekta neogotikas stilā. Celtnes dekorā plaši lietoti gotikas stila elementi, tajā paredzētas 120 sēdvietas. Baznīca ir sarkanu ķieģeļu celtne celta uz laukakmens mūra pamatiem. Jumtam 1998.gadā nomainīts skārda segums. Dievnams iesvētīts 1928.gada 28.oktobrī. 1939.gadā H.Kolbe baznīcā iebūvējis 72 stabuļu ērģeles. Tās par unikālām tiek atzītas arī mūsdienās. Viena no baznīcas vērtībām ir Ādama Reinholda - toreizējā Viļakas pagasta vecākā - gleznotā altārglezna "Jēzus ar mācekļiem iet caur labības lauku".
2018.gada 28.oktobrī, kad dievnams svinēja 90 gadu jubileju, svētku dievkalpojuma laikā tika atklāta un iesvētīta piemiņas plāksne, kurā pieminēti visi mācītāji, kuri kalpojuši Viļakas evaņģēliski luteriskajā baznīcā. To darinājis tēlnieks Dzintars Bendzulis.

Draudzes vecākā no 2009.gada ir Inta Dortāne

Mācītāji: Eduards Birzulis (1923-1924), Oskars Štrīdters (1925-1927), Gustavs Kness-Kņezinskis (1928-1929), Maksimiliāns Hugo Grīvāns (1929-1935), Ēvalds Bērziņš (1935-1937), Artūrs Edgars Treiverts (1937-1944), Jānis Baumanis (1946-1947), Valfrīds Šīre (1946-1947), Leons Taivāns (1947-1959), Kristaps Freimanis (1951-1969), Jānis Geide (1970-1981), Andrejs Kavacis (1982-1989), Einārs Alpe (1990-2007), no 2008.gada oktobra - Mārtiņš Vaickovskis

Vietējās nozīmes kultūras piemineklis Viļakā.

 Avotu saraksts novadpētniecības datu bāzē

Foto – I.Bobrova un I.Dortāne