Viļakas katoļu baznīca

Raksta ID: 129

Atjaunināts: 24 marts, 2020

Pēc Livonijas sadalīšanas Livonijas kara (1558.-1583.) rezultātā Latgale nonāca Polijas varā un Viļaka kļuva par liela novada - Marienhauzenas stārastijas centru. Uz senā Eržepoles pilskalna tika uzcelta pirmā katoļu kapela, jo vietējos zemniekos vajadzēja nostiprināt katoļu ticību. 1683.gadā nodibināja Marienhauzenas katoļu draudzi un ar baznīcu atjaunošanas komisijas 20.februāra aktu no stārastijas īpašumiem tika atdalīts zemes gabals - ap 4000 desetīnu - un atdots baznīcas īpašumā kopā ar zemniekiem. Tātad baznīcas uzturēšanai jau bija zināms ienākumu avots. Ziemeļu kara laikā 1710.gadā kapela tika galīgi izpostīta un izlaupīta. Atjaunota tā tika 1715. vai 1716.gadā.

Tomēr kapela Eržepoles kalnā bija ļoti maza arvien pieaugošajai draudzei un 1748.gadā ar prāvesta Januškeviča gādību Viļakā uzcēla jaunu lielāku koka baznīcu ar diviem torņiem ne vairs Eržepolē, bet Marienhauzenas centrā uz baznīcai piederošās zemes (tagad tur atrodas klostera ēka). Baznīca bija veltīta Sv. Apustuļa Mateuša godam un to iesvētīja Mogiļevas palīgbīskaps Jānis Benislavskis. Eržepoles kapela palika kā baznīcas filiāle, bet pēc 1842.gada tā pārgāja pareizticīgo lietošanā.

Bet arī šī otrā koka baznīca ar laiku kļuva par mazu Viļakas draudzei, kura bija izveidojusies par vienu no lielākajām Latgalē. Bez tam tā atradās samērā tālu no lepnās Marienhauzenas muižas pils. Tāpēc muižas īpašniece - grāfiene Alina Lippe - Lipska ar savām četrām meitām, nolēma celt jaunu lielu mūra baznīcu tuvāk muižai un kapsētai, kura jau bija izveidojusies un nes Sv. Mateuša vārdu. Celtniecības darbi sākās 1884.gadā un turpinājās sešus gadus. Baznīcas projektu bija izstrādājis toreizējais Rīgas Politehniskā institūta inženieris Florians Viganovskis. Tas bija viņa pirmais lielais pasūtījums, tāpēc pats arī vadīja būvdarbus un dzīvoja muižā. Baznīcu cēla gotikas stilā no sarkaniem ķirģeļiem, kurus gatavoja netālu muižas ķieģeļnīcā Brontos meistars Ikers. Baznīcas 2 torņi ir 46 m augsti, tos un arī mazos tornīšus noslēdz gotikai raksturīgais t.s. krusta zieds. Portāli (durvis ar izbūvi) ir trīs, birs galvenā ir vitrāža - rozete, tādas ievietotas arī visu vitrāžas logu augšdaļās. Baznīcā var satilpt 2500 cilvēku. Apkārt baznīcai ir ķieģeļu žogs ar 14 krustaceļa altāriem bez gleznām. Egles dēstītas tūlīt pēc baznīcas uzcelšanas un arī jau ir vēsture.

Iekšpusē baznīca ir trīsnavu celtne krustveidā, sānu navas pienāk tikai līdz krusta navai, bet vidējā nava - līdz presbitērijam - altāra telpai, kura sānos pa labi ir sakristeja, pa kreisi - loža baznīcas dibinātājiem. Virs šīm telpām ir korim domātas telpas, kuras tagad šim nolūkam neizmanto, jo koris izvietojas aizmugurē virs galvenajām durvīm pie ērģelēm. Viss velvēto gotisko griestu smagums balstās uz 8 ķieģeļu pīlāriem, visas ailes tiecas uz augšu, kur saiet kopā smailā lokā. Tas ir kristīgās ticības simbols - neskaitāmas ticīgo sirdis tiecas uz augšu - uz Dievu. Baznīca ir 44,8 m gara un 20,72 m plata.

Baznīcā ir 3 ozolkoka altāri. Galvenajā altārī, kurš ir 10 m augsts, ir Vissv. Jēzus Sirds figūra cilvēka augumā, jo baznīca ir konsekrēta Vissv. Jēzus Sirds godam. Altāra malās ir Sv. Pētera un Pāvila statujas. Sānos, kur baznīca pāriet uz presbitēriju, pa labi atrodas Sv. Franciska no Asīzes statuja, bet pa kreisi Sv. Aloiza Gonzagas tēls. Reizē ar baznīcas uzbūvēšanu tika uzstādītas 22 reģistru ērģeles, kuras izgatavoja brāļu Blombergu firma Varšavā.

Žoga dienvidu daļā ir ieeja reizē ar baznīcu izbūvētajās grāfu Lippe - Lipsku dzimtas kapenēs, kur arī atdusas šīs dzimtas piederīgie. Bet labajā pusē no baznīcas tika uzceltas visas nepieciešamās ēkas prāvesta dzīvošanai un pāri ceļam arī ērģelniekam. Bet vieta bija zema un purvaina un prāvestam nepatika, tāpēc viņš dzīvoja vecajā plebānijā. Visus milzīgos celtniecības izdevumus - 90 000 cara laika rubļu - sedza grāfiene. Baznīcu konsekrēja 1891.gada 13. janvārī (pēc vecā stila) bīskaps Ludviks Felikss Zdanovičs. Baznīcas dārzā atrodas bīskapa Kazimira Duļbinska kaps. / Pēc Leontīnas Maksimovas materiāliem /

Par būtisku ieguldījumu kultūras mantojuma saglabāšanā, atjaunošanā un popularizēšanā Viļakas Romas katoļu baznīcas dekāns Jāzeps Kornaševskis saņēma „Kultūras mantojuma Gada balvu 2005” nominācijā „Sabiedrības atzinības balva”.

Viļakas katoļu draudzes prāvesti: K.Kontrims, S.Lupeiko, J.Jassas, P.Apšinīks, V.Franckevičs, A.Vaivods, J.Gabrāns, A.Skromanis, A.Ābeltiņš, B.Kudiks, P.Rudzītis, B.Valainis, P.Vilcāns, O.Aleksāns, J.Kornaševskis. No 2016.gada 1.augusta Viļakas Romas katoļu draudzē kalpo priesteris Guntars Skutels.

2004.gadā tika izstrādāta Viļakas katoļu baznīcas vitrāžu restaurācijas programma. Saskaņā ar šo restaurācijas programmu laika posmā no 2006. - 2018.gadam draudze ir piesaistījusi finanšu līdzekļus vitrāžu restaurācijai, kopā atjaunojot 14 logu vitrāžas. No krāsainiem stikla gabaliem veidotas logu vitrāžas dod iespēju dienā saulei rotāties baznīcā un vakaros ieslēdzot gaismu, logu vitrāžas atmirdz visiem, kuri dodas uz baznīcu vai nejauši pabrauc garām baznīcai. 2018.gadā – Latvijas simtgades gadā - Viļakas katoļu draudze dāvināja Latvijai un visiem iedzīvotājiem izgaismoto vitrāžu – rozeti, kas atrodas virs galvenā ieejas portāla. Pēc finanšu līdzekļu piesaistes turpināsies vitrāžu atjaunošana virs trim ieejas durvīm.

2012.gadā Viļakas novada dome uzsākusi mērķtiecīgu darbu, lai restaurētu Viļakas Romas katoļu baznīcas ērģeles, jo sadarbojoties ar ērģeļu restauratoru Tālivaldi Deksni un pateicoties Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstam tika izstrādāta ērģeļu restaurācijas programma. Ir veikti trīs restaurācijas posmi: 2015.gadā restaurācijā ir veikta gaisa apgādes sistēmas atjaunošanai un sakārtošanai (t.sk. veikta plēšu restaurācija), 2016.gadā restaurācijas laikā iegādāts speciāls ērģeļmotors ar gaisa turbīnu un izgatavoti jauni gaisa kanāli, lai pievienotu jauno motoru plēšām un ērģelēm nodrošinātu gaisa padevi, 2017. un 2018.gadā veikts ērģeļu restaurācijas trešais posms – restaurēts ērģeļu spēles galds, veicot rūpīgo restaurācijas procesu – atjaunoti leņķīšu un veļļu asīšu tūkojumi, traktūras skalu stieples, nomainītas koka detaļas un klaviatūru filči, nomainītas manuāļu taustiņu kaula uzlīmes un citas lietas. Restaurēts ir arī spēles galda koka ietvars, kas tagad izskatās kā jauns. Šis restaurācijas posms bija liels darbs ar sīku un ļoti sīku detaļu atjaunošanu, kas prasīja ilgāku laiku nekā sākumā bija domāts. Viļakas katoļu baznīcas ērģelniekiem un koncertu ērģelniekiem tagad būs prieks spēlēt klaviatūras taustiņus un pārslēgt reģistrus, jo tie ir stingri, bet bija izdiluši un nolietojušies.
Diemžēl 2018.gada 17.martā mūsu ērģeļu restaurators Tālivaldis Deksnis devās mūžībā. Meistara uzsākto darbu negribējās pārtraukt, tāpēc ir uzrunāts ērģeļu restauratora līdzdalībnieks Arnolds Dimants, kurš sadarbībā ar Tālivalža Deksņa audzēkni Robertu Hansonu piekrita turpināt profesora Dekšņa iesākot darbu. 4.posmā tiks veikta restaurācija II manuālim, atjaunojot manuāļa gaisa stabilizatoru, reģistra slēdžus, traktūru, stabules un vējlādi. 5.posmā restaurēs ērģeļu 1.manuāli un 6.posmā pedāļa sistēmu ar vējlādi. 2020.gadā ērģeļu restaurācija turpināsies.

2018.gada nogalē uzsākta un 2019.gada ziemā noslēgta bīstamo egļu nogriešana Viļakas katoļu baznīcas dārzā. Nogriežot egļu radīto milzīgo žogu, Viļakas katoļu baznīca ir kļuvusi redzama un atklāj majestātisko ēku.

Valsts nozīmes arhitektūras un kultūras piemineklis Viļakas pilsētā