Vīksnas pareizticīgo baznīca

Pareizticīgie Balvu apkārtnē ieradās 20.gs. sākumā no Ostrovas, Opočkas apriņķa un Pleskavas guberņas, jo Pleskavas valsts zemes banka 1904.-1906.gadā Balvu un Rugāju apkārtnē bija nopirkusi tūkstošiem hektāru zemes, ko klāja purvi un meži. Tajā laikā te ieradās aptuveni 3000 cilvēku, kuri iekopa zemi, bet viņiem nebija vietas, kur rast mierinājumu. Pleskavas zemes bankas vadītājs rosināja būvēt divas jaunas baznīcas Vīksnā un Rugājos, kam naudu atvēlēja sinode un pats cars Nikolajs II. Vīksnas baznīcai atvēlēja 42,87 hektārus un vēl 5 hektārus skolai. Baznīcas pamatus ielika 1912.gada 30.jūnijā. Jau nākamā gada rudenī bija uzbūvēta 12,80 m gara, 4,5 m plata un 4,35 m augsta baznīca, kā arī skola. Baznīcu iesvētīja 1916.gada 5.jūnijā svētā kņaza Vladimira godam. Vīksnas pareizticīgo draudzes uzplaukums sākās 1920.gada 1.decembrī, kad nozīmēja pastāvīgu priesteri Ņikiforu Smorodovu. Notika regulāri dievkalpojumi, draudzes locekļu reģistrācija. 1925.-1926.gadā baznīcas ārpusi apšuva ar koka dēļiem, nokrāsoja. Astoņpadsmit gadu kalpošanas laikā Smorodovs iemantoja visu apkārtējo cieņu. 1936.gadā viņš pat bija Vīksnas ciema padomē. Apkārt baznīcai ir neliels dārzs ar jaunu koka dēlīšu žogu, kuru izgatavojis 90.gadu beigās draudzes vecākais V.Dmitrijevs.

2016. gada 28. jūnijā, svētā apustuļiem pielīdzināmā lielkņaza Vladimira piemiņas dienā un Krievzemes Kristīšanas dienā, Viņa Eminence Augsti svētītais Daugavpils un Rēzeknes Bīskaps Aleksandrs kalpoja Dievišķo liturģiju Vīksnas svētā Vladimira baznīcā, kura svinēja savu 100 gadu jubileju.
Vīksnas Svētā kņaza Vladimira Pareizticīgo baznīcas draudzē kalpojuši: līdz karam Nikifors Smorodovs, pēc kara I. Nosevičs, Andrejs Mazurs, Anatolijs Maksimovs, Vitālijs Krapivins, Vladimirs Basmanovs, Marks Blankenfelds, Valentīns Garders no 2006.g. vai 2007.g. līdz 2013.g. martam, Sergejs Tihomirovs no 2013.g. marta līdz 2019.g. jūlijam. Šobrīd no 2019.g. jūlija kalpo Aleksejs Vinogradovs.

Avotu saraksts novadpētniecības datu bāzē

Foto – M.Melne