Grāmatu veikals un Balvu Vissvētas Dievmātes Aizmigšanas pareizticīgo draudzes baznīca


Ēka celta speciāli grāmatu veikalam 1958. - 1959.gadā.

Grāmatu veikala direktori: Jānis Suharževskis, Vita Logina (no 1967.gada 26.augusta līdz 1992.gada 30.aprīlim), Elita Gromova

Jaunā grāmatu veikala celtniecība tika uzsākta 1958.gada aprīlī. Nama kvadratūra 185 m2. Te bija paredzēts iekārtot gan pārdošanas, gan grāmatvedības, gan noliktavas un citas palīgtelpas. Veikals darbu jaunajās telpās varētu būt uzsācis 1959.gada maijā, jo Vadugunī (1959, 7.maijs) raksta - "Pēdējā laikā grāmatu apgrozības skaits un ieņēmumi divkāršojušies. Piem., ja 8.aprīlī (vecajā telpās) par grāmatām ieņēma tikai 188.60 rubļus, tad 5.maijā (jaunajās telpās) summa, ko ieņēma tikai par grāmatām, sniedzas līdz 395 rubļiem. Daļēji tas izskaidrojams ar to, ka visas grāmatas un brošūras pārskatāmas, pircēju tās var izvēlēties pēc patikas". Laikrakstā pieminēta pārdevēja Stecenko [Ņina]

No sarunas ar ilggadējo grāmatnīcas direktori Vitu Loginu -
Grāmatu veikalā par pārdevēju sāka strādāt 1963.gada 24.augustā. Sākumā strādāja kopā ar otru pārdevēju Venerandu Žuku. Direktors bija Jānis Suharževskis. Kad Suharževskis gāja prom, ar 1967.gada 26.augustu Vita tika nozīmēta par Balvu grāmatnīcas direktori. Par pārdevējām tika strādājušas: Veneranda Žuka, Staņislava Auziņa, Asja Siļčenko, Vija Borisova, Valija Zelča ( grāmatu tirdzniecībā nostrādāja no 1972.gada līdz pat 2015.gadam, vēlāk "Litiņā"), Austra Ābeltiņa, Helēna Gailīte, Felicita Purene, Jana Zaļotova, Ligita Resne, Elita Gromova, Velta Barbaniška, Genovefa Kuzmane. Grāmatu veikalā parasti bija seši darbinieki (direktore, grāmatvede, 3 pārdevējas un apkopēja), bet pa visu rajonu - 14 darbinieki. Grāmatvede no 1971.gada ļoti ilgu laiku bija Silvija Ziedone. Tad viņas vietā 1993.gada nogalē sāka strādāt Lilita Aleksāne.  Apkopēja daudzus gadus bija Zenta Pusvilka (kura dzīvoja blakus mājā. Te agrāk pus mājā bija arī pats grāmatu veikals), tad Valentīna Semjonova. Grāmatnīcai bija savs transports, jo ilgus gadus grāmatu saiņus sūtīja ar dzelzceļu (brauca pakaļ uz Staciju), bet pēc kancelejas precēm bija jābrauc uz noliktavu Rīgā. Šoferi bija Miervaldis Mūrmanis, Ādolfs Kravalis un Aleksandrs Sprudzāns.
Vita Logina aizgāja pensijā 1992.gada 30.aprīlī. Tad par direktori sāka strādāt Elita Gromova. Par nostrādātiem 25 darba gadiem grāmatu tirdzniecībā 1988.gada 1.novembrī Vita Logina ierakstīta Grāmatu tirdzniecības apvienības "Latvijas Grāmata" Goda grāmatā, bet 1989.gada 24.novembrī piešķirts Goda nosaukums un nozīmīte "Latvijas PSR grāmatu tirdzniecības veterāns".
Sākumā Grāmatu veikals bija pakļauts Grāmatu tidzniecības pārvaldei Rīgā. Balvu rajonā bija 5 grāmatu veikali - Balvos, Viļakā, Baltinavā, Tilžā un Rugājos. Ar 1988.gadu Grāmatu tirdzniecības pārvaldi pārdēvēja par grāmatu tirdzniecības apvienību "Latvijas Grāmata" un Balvu grāmatnīca pārdēvēta par Balvu grāmatu tirdzniecības uzņēmumu. Savukārt, ar 1992.gadu grāmatnīcu pievienoja Ārējās Tirdzniecības ministrijai un pārdēvēja par Balvu grāmatu tirdzniecības valsts uzņēmumu. Bet tajā pat gadā tika reģistrēts Balvu rajona grāmatu tirdzniecības pašvaldības uzņēmums ( no12.05.1992 līdz 27.01.1997)
 Grāmatu veikals tolaik apgādāja ar mācību grāmatām un mācību līdzekļiem visas rajona skolas; ar papīru un vajadzīgo dokumentāciju rajona uzņēmumus, organizācijas un iestādes; ar plakātiem un vajadzīgo literatūru kolhozus un padomju saimniecības. Veikala sortimentā bija kancelejas preces un skolas piederumi. Grāmatu veikala darbinieki piedalījās visos rajona pasākumos ar grāmatu galdiem, pēc lasītāju pieprasījuma iepirka lietotās grāmatas (veikalā bija žurnāls "Ko vēlas lasītāji"), veica pierakstu uz parakstāmo literatūru, rīkoja tikšanās ar dzejniekiem un rakstniekiem. Balvos notikušas tikšanās ar Z.Skujiņu, O.Vācieti, L.Brīdaku, Ā.Elksni u.c.
Skolās un lielākajās iestādēs strādāja sabiedriskie grāmatu izplatītāji. Rajonā bija pieci tautas grāmatu kioski: Bērzpils vidusskolā, Žīguru mežrūpniecībā, Balvu Lauktehnikā, padomju saimniecībās "Tilža" un "Bolupe". Regulāri rīkoja grāmatu draugu konferences.
Uz ēkas bija nosaukums "Grāmatas" un otrā durvju pusē "Книги"

1994.gadā grāmatu veikals bija spiests telpas atstāt. Te sāka darboties pagaidu baznīca

"Grāmatu veikals savā laikā bija uzcelts uz pareizticīgo baznīcas zemes. Kad 1985.gadā nodega baznīcas ēka, baznīca sāka pieprasīt to atpakaļ. 1995.gada beigās māja tika nodota pareizticīgo baznīcas draudzei. Tika uzlikts kupols, te sāka noturēt dievkalpojumus. Kopš 2012.gada dievkalpojumi notiek jau jaunuzceltajā baznīcā, bet šajā mājā joprojām atrodas baznīcas bibliotēka; te svētdienās notiek mācības un citi pasākumi (piem., Jaunā gada eglīte)" no sarunas ar Tamāru Mitjušinu