.jpg','','resizable=yes,location=no,menubar=no,scrollbars=no,status=no,toolbar=no,fullscreen=no,dependent=no')))
Dzimusi 1936.gada 3.septembrī Medņevas pagasta Vidučos. Mācījusies Aizgalīnes pamatskolā, bet 1949.gadā visu Duļbinsku ģimeni izsūtīja uz Sibīriju, uz Omskas apgabalu. Mājās atgriezās 1956.gada Ziemassvētkos. Sāka strādāt par grāmatveža palīgu kolhozā “Jaunais spēks”, bet 1960.gadā pārgāja strādāt par kasieri padomju saimniecībā “Šķilbēni”. Vēlāk Natālija strādājusi gan meliorācijā, gan fermā.1968.gadā Natālija aizprecējās uz Šķilbēnu pagasta Bākarovu, kur dzīvo joprojām. Ģimenē izaudzināti trīs bērni – dēls un divas meitas.
Dziedāt Natālija sāka kopā ar mammu. Sibīrijā arī latvieši salasījās kopā un padziedāja svētās dziesmas, bet īstas psalmu dziedāšanas gan nebija. Kad kāds nomira, kopīgi palūdza un nodziedāja kādu psalmu gabalu. Natālija atzīst, ka piedalīties psalmu dziedāšanā sākusi pēc 1991.gada, kad aizgājusi pensijā. Tad bijis laiks. Natālija visu laiku ir dziedājusi kopā ar kaimiņienēm Annu Šakinu un Stefāniju Šakinu. Kad viņas aicinājuši uz blakus ciemiem, sēdušās Stefānijas zirga pajūgā, un braukušas uz Svičevu vai Tribunovu. Pulcējušās ap
))
pulksten desmitiem, jo visas bijušas pensijā. Agrāk, kad strādājušas, tad gan pēc dienas darbiem. Kad 1964.gadā nomira Natālijas tēvs, bija sanākušas 25 dziedātājas. Šobrīd gan dziedātāju ir pavisam maz.Natālija Šakina ir viena no Nemateriālā kultūras mantojuma vērtibu sarakstā iekļautās vērtības “Psalmu dziedāšana Ziemeļlatgalē” nesējām. Natālija psalmu dziedāšanā piedalījās līdz 2016.gadam. Tagad veselības dēļ to nedara.
Jaunībā Natālija maija mēnesī gāja dziedāt pie krusta Viduču kapsētā, kur parasti pulcējušies 30 – 35 cilvēki. Skaitījuši pātarus, dziedājuši dziesmas, vilkuši značkas. Viņa atceras, ka Krustus dienā gājuši dziedāt gan pusdienās, gan vakarā. Un visu paspējuši – gan dziedāt, gan darbus padarīt. Bākarovā dziedājuši pie Bākarovas krucifiksa
Natālija Šakina ir saglabājusi savas vecmammas Marijas Duļbinskas (dzim.1895.gadā) grāmatu “Waco lyugšonu gromota”, kura izdota 1912.gadā, un apmēram 120 gadu vecu lakatu, kuri bijuši līdzi arī izsūtījumā Sibīrijā. Katrs lakata diegs tā piesātinājies ar senču vēstījumu, ka pat kodēm pret to bijusi pietāte.
))
))
))
Foto no N.Šakinas personīgā arhīva: Natālija 80.dzimšanas dienā (2016); izsūtījumā ar brāli Jāzepu (1949); pirms došanās uz jaunās Rekavas baznīcas atklāšanu (2009); pēc kapusvētku ceremonijas Bākarovas kapsētā pie vīra Vitālija Šakina kapa (2009); senču mantojums – lakats un lūgšanu grāmata, kuri Duļbinsku ģimenei bijuši līdzi izsūtījumā