Polfanders Ludvigs

Raksta ID: 1243

Atjaunināts: 04 aprīlis, 2018

Sabiedriskais darbinieks, uzņēmējs
Pirms 2.pasaules kara Ludvigs Polfanders bija Šķilbēnu pagasta valdes loceklis un Šķilbēnu aizsargu nodaļas komandieris, Baltinavas lauksaimniecības biedrības revīzijas komisijas loceklis, līdzīpašnieks Rekovas dzirnavās un Rekovas saimniecībā Nr.3, viņš dāvināja zemi ambulances celtniecībai un organizēja vairāku būvju celtniecību Rekovā.

Ludvigs pilnā vārdā Luijs Fridrihs Elmars Polfanders dzimis Vidzemē, Praulienas pusē 1883.gada 12.martā. Polfandera vectēva dzimta nāca no Igaunijas.Viņa tēvs kā mērnieks atnāca uz Vidzemi senajos mērnieku laikos un apprecēja zviedru mērnieka meitu. Viņu ģimenē bija seši dēli. Diviem no dēliem bija cieša saistība ar Škilbanu pusi. Ludviga brālis Fēlikss – Valkas skolotāju semināra absolvents, bija Čilipīnes tautskolas viens no pirmajiem skolotājiem 1907. un 1908.gadā. Arī vēl viens Ludviga brālis Henrihs bija skolotājs Balvos.
Iespējams pēc krievu-japāņu kara Ludvigs Polfanders bija ieradies Šķilbanu pusē. Pēc vietējo iedzīvotāju atmiņām - pirmsākumos viņš staigājis no mājas uz māju remontējot vējlukturus. Vēlāk viņš dabūjis darbu par melderi Čilipīnes ūdensdzirnavās, kur viņš iepazinies ar dzirnavnieka meitu Lidiju Ramani. 1909.gada rudenī tika nosvinētas viņu kāzas.
Pēc Latvijas neatkarības iegūšanas Ludvigs Polfanders atvēra tvaika dzirnavas Rekovā. Tā bija vienkārša koka ēka - šķūnis, kurā bija iebūvēts gāzu ģenerators, ko kurināja ar malku. 1922.gadā jaunā Latvijas valdība piešķīra 10000 Latvijas rubļu lielu pabalstu Polfandera tvaika dzirnavām. Jau 1924.gadā Polfandera tvaika dzirnavās notika miltu malšana, vilnas kāršana, vērpšana un vadmalas apstrādāšana. Tāpat Polfanders rūpējās par nakstsmājām no tālākiem pagastiem un ciemiem atbraukušajiem malt un vilnu apstrādāt gribētājiem un bija silta kūts atbraucēju zirgiem.
No 1927.gada Polfandera dzirnavās darbojās pasta un telefonu nodaļa. 1927.gada Iekšlietu Ministrijas būvpārvalde apstiprināja Polfandera jauno dzirnavu projektu. 1929.gadā Ludvigs Polfanders kopā ar sievas māsu Almu Ramani nopirka no Ločmeliem zemes gabalu Rekovā un no tā vienu hektāru Ludvigs uzdāvināja ambulances ēkas būvei.
1929.gada jūnijā Rekovā nodega Polfandera koka dzirnavu ēka ar iekārtām un materiāliem. Par iemeslu ugunsgrēkam tika minēta dzirnavu gāzes ģeneratora krāsns. Nodegušās dzirnavas bija apdrošinātas par 34600 latiem, bet zaudējumi ugunsgrēkā tika lēsti vairāk kā 60000 latu vertībā. Drīz tika uzsākta jauno dzirnavu būve. Ikviens, kas brauca malt pie Polfandera, veda akmeņus jaunajai būvei.
Blakus dzirnavām ar Ludviga Polfandera atbalstu 1930.gadā tika uzbūvēta skolas ēka, kurā tika apvienotas vienā skolā apkārtnē izsijātās Rekovas pamatskolas nodaļas. Pēc Šķilbēnu pagasta izveidošanas 1930.gadā Polfandera ēkā blakus dzirnavām tika izvietots arī pagasta valdes kantoris.
1932.gadā tika uzcelta jauna masīva divstāvu šķeltu laukakmeņu mūra dzirnavu ēka ar trīsstāvu stūra torni un skārda jumtu. Šo ēku mēs pazīstam kā Rekavas Polfandera dzirnavas Rekovas ielā Nr.18, kuras pateicoties uzņēmējam Aldim Ločmelim un celtniekiem pagājušajā gadā ieguvušas jaunu, brīnišķīgu izskatu.
Ar Ludviga Polfandera gādību 20.gs.30.gados tika uzceltas arī citas ugunsdrošas ēkas Rekovā - ambulances ēka Rekovas ielā Nr. 25,viņa personīgā dzīvojamā ēka, mūsdienās tā ir Sociālā aprūpes māja Rekovas ielā Nr.11, pagasta valdes nams, celts pēc Glazenapa projekta, kas atradās pēc identiska projekta pārbuvētā Kultūras centra ‘’Rekova’’vietā, mūsdienu Skolas ielā Nr.1. Polfandera dzirnavu tuvumā ritēja rosīga sabiedriskā dzīve. Pagalms starp skolu, pagasta valdes ēku un Polfandera dzirnavām kļuva par vietu, kur notika politisko partiju sapulces un tika pārdotas arī parādnieku mantas.
Ludvigs Polfanders bija vēlējies iegūt savā īpašumā Rekovas veco katoļu baznīcu - kādreizējo mūra klēti. Kad 20.gs 20. gadu sākumā Šķilbēnu katoļu draudze gribēja klēti pārbūvēt par baznīcu, Polfanders piedāvāja draudzei 30000 Latvijas rubļus, lai tā pārdotu klēti viņam. Tomēr draudze no piedāvājuma atteicās. Kad 1934.gada tika uzsākta jaunas baznīcas celtniecība Rekovā, Polfanders atkal gribēja iegūt veco baznīcu savā īpašumā. Viņš piedāvāja draudzei uzcelt baznīcu ar norunu, ka vecā baznīca tiks nodota viņam. Tomēr draudze atkal atteicās. 1936.gadā Ludvigs Polfanders lūdza Jaunlatgales (vēlāk Abrenes) pilsētas valdi atvērt dzirnavas Jaunlatgales pilsētas teritorijā. Pilsētas valde piekrita Polfandera lūgumam.
No 1936.līdz 1939.gadam Ludvigs Polfanders bija Šķilbēnu aizsargu nodaļas komandieris. Uz viņa personīgās zemes notika aizsargu apmacības.
Ludvigam Polfanderam Čilipīnes ciemā bija krustdēls Zigismunds Circenis. Zigismunds 1.Pasaules kara laikā tika apbalvots ar trim Svētā Jura krustiem. Ludvigs Polfanders bija uzaicināts kā pirmais viesis Zigismunda Circeņa kāzās 1937.gadā. 1938.gada agrā pavasarī mira Ludviga sieva Lidija. Viņiem nebija bērnu, tāpēc Ludvigs ar Lidiju bija adoptējuši divus bērnus - dēlu Valdi un meitu Ainu Ozoliņu. Valdim tika dots uzvārds Polfanders.
1940.gada sākumā, kad Viļakas pilsētas elektroapgādes iekārtai sadega dinamo mehānisms, Ludvigs Polfanders labprāt atdeva savu dinamo kaimiņiem, jo tajā laikā Rekovas ciemā bija tikai daži eletrolietotāji, bet Viļakā bez apgaismojuma bija palicis krietni lielāks skaits cilvēku.
Līdz ar Latvijas okupāciju 1940.gada sākās Ludviga Polfandera nedienas. Jaunais pagasta vecākais Kazimirs Leja ar pagasta sekretāru B.Ločmeli un pagasta valdi revidēja Polfandera darbību un atklāja, ka viņš, būdams Šķilbēnu pagasta valdes loceklis, bija panācis sev nodokļu atlaidi un organizējis ceļa izbūvi personīgajām vajadzībām. Atklājās, ka Polfanders savā ēkā bija ierīkojis pasta nodaļu, bet būdams tās vadītājs savā vietā iecēlis citu cilvēku, kuram maksājis tikai pusi no algas, ko viņš saņēmis kā pasta nodaļas vadītājs. Polfanderu arī apvainoja, ka viņš pārlieku nodarbinājis savus strādniekus.
1940.gada nogalē Polfandera dzirnavas tika ieskaitītas nacionalizēto uzņēmumu sarakstā. 1940.gada decembrī tika izveidots nacionalizēto miltu rūpniecības uzņēmumu tīkls. Tajā iesaistīto uzņēmumu ar numuru 859 ‘’Polfanders Ludvigs, Labības Dzirnavas, Vilnas Apstarādāšana un Kokzāģētava’’ tika pārdēvēts par Miltu un Maizes tresta ’’Rekovas dzirnavām’’. Bija paredzēts, ka Trests uzņēmumu pārņems 1941.gada 1.janvarī. Tas bija spriedums Ludvigam Polfanderam. Viņš tika arestēts 1941.gada 8.martā un apsūdzēts kā bijušais aizsargs un buržuāzijas pārstāvis, kurš lietojis ´´pretpadomju´´ izteicienus .Ludviga Polfandera kapa vieta nav zināma. Sarakstē ar Krasnojarskas represēto apzināšanas organizāciju’’ Memorial’’, tās darbinieks informēja, ka viņu sastadītajā enciklopēdijā Ludviga Polfandera sarakstos nav. Taču kādā no šīs organizācijas lapām internetā minēts, ka Polfanders L.L. ticis nošauts 1942.gada 10.oktobrī Krasnojarskā kopā ar citiem ieslodzītajiem. Šajā nošauto sarakstā bija pieminēts arī Baltinavas puses sabiedriskais darbinieks Kārlis Dambergs.

Informāciju sagatavoja Francis Slišāns

Foto no F.Slišāna personīgā arhīva: L.Polfanders (pirmajā rindā ar kažoku) krustdēla Zigismunda Circeņa kāzās Čilipīnē (1937)