| | | | | Pārlūkot visas sadaļas |
Šķilbēnu pareizticīgo draudze dibināta 1926.gadā. Zeme baznīcas un kapsētas celtniecībai piešķirta 1927.gadā un tā celta pēc arhitekta Vladimira Šervinska (1894.-1975.) īpaši izstrādāta projekta. Kapsētu atklāja 1928.gadā, bet baznīcas ēku uzbūvēja 1928.-1929.gadā. Dievnama pirmo dievkalpojumu un mazo iesvētīšanu 1929.gada 2.maijā veica priesteris Nikolajs Lapikens. Lielās dievnama iesvētīšanas svinības notika 1937.gada 30.maijā ar metropolīta Augustīna piedalīšanos. Baznīcu iesvētīja par godu Dievmātes piedzimšanai.
Baznīca ir savdabīga koka celtne, apšūta ar horizontāliem dēlīšiem, krāsota gaiši zilā krāsā. Pamati ir no laukakmens mūra. Ir trīs tornīši: viens divpakāpju zvanu tornis, pārējie divi ar „sīpolveida” kupolu. Baznīcai ir sešrūšu logi ar balti krāsotu koka aplodu. Arī baznīcas interjerā sienas un griesti krāsoti gaiši zilā krāsā. Baznīcas ieejas portālu balsta četras kolonnas ar dekoratīviem kokgriezumiem.
Vērtīgas svētbildes baznīcai dāvājusi Rekavas aptiekas saimniece S.Ivanova (Sv.Nikolaja brīnumdarītāja svētbildi) un draudzes cienīgmāte E.Lapikena. Dievgalda krustu darinājis virspriesteris Kirils Zaics. Draudzē kalpojuši vairāki priesteri: Lapikens Nikolajs, Grebencovs Aleksandrs, Petrovs Sergejs, Semeņnikovs Joanns, Gusevs Joanns, Vitjužaņins Anatolijs, Dorošenko Leonīds, Krivogolovovs Vladimirs, Fedotovs Vladimirs, Kuzmins Arkādijs . No 2000.gada kalpo tēvs Oļipovs Aleksandrs
Foto – I.Bobrova