Šķilbēnu katoļu draudzes stāsts sācies 1920.gadā, kad kaimiņos Gusakovas ciemā dzimušais Viļakas draudzes vikārs Adalberts-Voiciks Cērciņs (1898-1961) rosināja novadniekus dibināt pašiem savu draudzi. Vincents Ločmelis, kuram piederēja Šķilbēnu muižas mūra klēts, uzdāvināja to jaunās draudzes baznīcasiekārtošanai.Viļakas dekāns Pēteris Apšinieks sarūpēja baznīcas inventāruun liturģiskos priekšmetus, bet Rīgas kūrija, atdalot Šķilbēnus no Viļakas un Baltinavas draudzēm, apstiprināja Šķilbēnu draudzi.

1924.gadā par pirmo Šķilbēnu draudzes prāvestu iecēla Staņislavu Šikur-Kalvānu. Viņa darbības laikā pie šīs celtnes piebūvēja divus 8 m augstus mūra torņus. Ar torņu piebūvi izveidojās priekštelpa baznīcai un tā kļuva garāka, ēkas otrā galā piebūvēja koka sakristeju. Baznīca bija 18 m gara un 9 m plata. Baznīcā bija koka dēļu altāris, virs kura Dievmātes septiņu sāpju glezna. Altāra daļu atdalīja koka dievgalds. Soli, biktskrēsli, kancele, griesti no koka, izmantojot kokgriezuma elementus. 2006.gada aprīlī te svinīgi iesvētīja jauno altāri, ko gatavojis galdniecības meistars A.Rudzišs. Apkārt vecajai baznīcai bija neliels dārzs, ko iežogoja zems netāla žogs.
Kopš uzcēla jauno Šķilbēnu draudzes baznīcu, Svētās Mise, laulības, kristības, bēru dievkalpojumi notiek tajā. Bet vecā baznīca arī netika aizmirsta un draudzes locekļi to uzturēja kārtībā. No 2011.gada vecajā baznīcā tika atvērta garīgās literatūras bibliotēka un skatāma pastāvīga liturģisko lietu ekspozīcija. To izveidot ierosināja priesteris Sergejs Ivanovs, jo  baznīcas jeb agrākās klēts telpās viņš atrada daudzus vērtīgus priekšmetus, ko vēlējās, lai tos apskata arī citi.Tāpat tā ir bijusi atvērta ekskursijām, garīgiem koncertiem, kultūras pasākumiem. Tomēr draudzes locekļi vēlējās veco baznīciņu izmantot daudz vairāk. 2019.gada februārī Viļakā notika Viļakas novada Lūgšanu brokastis, kurās piedalījās arī priesteris Andrejs Mediņš, kurš ieteica to turēt atvērtu 24 stundas diennaktī. Šī ideja draudzē guva vislielāko atbalstu. Tā kopš 2019.gada Baznīcu nakts pasākuma, baznīca stāv atvērta. Par to īpašs prieks ir Šķilbēnu sociālās aprūpes mājas iemītniekiem, kuru māja ir blakus. Līdzās atrodas arī Rekavas dzirnavas, kur viesojās daudz apmeklētāju, kuri ar interesi dodas uz kaimiņos esošo vēsturisko baznīcu.

1934.gadā Šķilbēnos prāvests L.Štagars uzsāka celt jaunu mūra baznīcu – 33 m garu un 16 m platu. To cēla no betona ķieģeļiem. Mūrus uzcēla jau līdz logu augstumam, bija divas sakristejas ar apaļu loka eju gar presbitērija sienu. Šai ejai un sakristejai uzlika skārda jumtu. Lai prāvestam darbdienās nebūtu jāiet garais ceļš no dzīvokļa uz baznīcu, darbdienās Svēto Misi noturēja šajā sakristejā. Tādā stāvoklī, 1940.gadā baznīcu atsavināja un vēlāk pārbūvēja par ceļu daļas remontdarbnīcu. Atpakaļ baznīcai šo ēku atdeva tikai 1993.gadā.

2006.gadā toreizējais Šķilbēnu pagasta padomes priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs vērsās pie bīskapa Jāņa Buļa ar lūgumu atļaut atjaunot šo ēku kā kultūras namu. Taču bīskaps pēc izdemolētās ēkas apskates nolēma, ka reiz iesāktā baznīcas ēka jāatjauno kā baznīca, kā tas bija iecerēts sākotnēji. Tā 2006.gada rudenī tika uzsākti vecās baznīcas atjaunošanas (celtniecības) darbi.

Jaunuzcelto Šķilbēnu Sāpju Dievmātes Romas katoļu baznīcu konsekrēja (iesvētīja) Rēzeknes - Aglonas diecēzes bīskaps Jānis Bulis 2009.gada 16.augustā.

Avotu saraksts novadpētniecības datu bāzē

Foto – A.Kokoreviča