Ločmelis Vincents

Raksta ID: 1169

Atjaunināts: 22 februāris, 2016

Sabiedriskais un pašvaldību darbinieks
Vincents Ločmelis piedzima 1893.gada 20.novembrī Briežusalas (Brīžusolas) ciemā Baltinavas pagastā Jāzepa un Borbalas Ločmeļu ģimenē. Vincents Ločmelis mācījās vietējā divu klašu ministrijas skolā un vēlāk dienēja kopā ar brāli Pēteri cara armijā mūsdienu Somijas teritorijā, kas tanī laikā bija Krievijas Impērijas sastāvdaļa.
Pēc 1913.gada viņš iesaistījās tēva brāļa Jāņa Ločmeļa vadītajā Rekovas krājaizdevumu sabiedrības un Baltinovas - Ivanovas lauksaimniecības biedrības darbā ka grāmatvedis. Vincents tika ievēlēts par Baltinavas pagasta rakstvedi. Boļševikiem ienākot Latgalē 1918.gadā, Vincents Ločmelis kā pagasta rakstvedis paņēma pagasta pašvaldības svarīgākos dokumentus un aizgāja pie

Latgales partizāniem. Latgales Atbrīvošanas cīņu laikā viņš bija Latgales Partizānu Pulka vecākais rakstvedis.
Pēc Latvijas neatkarības iegūšanas no 1920. līdz 1936.gadam Vincents Ločmelis pildīja Baltinavas pagasta rakstveža (sekretāra) pienākumus. Ar Vincenta Ločmeļa gādību 1920.gadā bijusī Škilbanu muižas klēts Rekovā tika nodota jaunizveidotajai Škilbanu katoļu draudzei baznīcas ierīkošanai.
Vincents Ločmelis darbojās arī kā Baltinavas Brīvprātīgo Ugunsdzēsēju biedrības priekšsēdētājs un valdes loceklis, bija Baltinavas savstarpējās ugunsapdrošināšanas biedrības valdē un aizsargu organizācijā. Vincents bija Latvijas Sarkanā Krusta Baltinavas nodaļas viens no dibinātājiem un vairāk kā desmit gadus darbojas kā šīs nodaļas sekretārs.
Tā kā Baltinavas muižas centrs agrāk piederēja tikai muižniekiem un pēc 1912.gada noslēgtā Baltinavas muižas pirkšanas - pārdošanas līguma nonāca apkārtējo zemnieku rokās, Vincents Ločmelis iegādājās Baltinavā vairākus zemes īpašumus. Daļu no zemes Vincents ziedoja katoļu draudzei, lai tā ierīkotu Merkuzīnes kapsētu, un vēlāk ziedoja zemi arī aizsargu nama celtniecībai.
1929.gadā Vincents Ločmelis tika apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.
1941.gada 14.jūnijā Vincents Ločmelis kopā ar ģimeni: sievu Eleonoru (dzimušu Gailumu) un trim mazgadīgajiem bērniem - Irēnu (dzimušu 1935.gadā), Juri (dzimušu 1936.gadā) un Beāti (dzimušu 1938.gadā) tika apcietināti un izsūtīti uz Sibīriju. Vincents Ločmelis tika šķirts no savas ģimenes vairāk kā 17 gadus - viņš savu ieslodzījuma laiku pavadīja Severurallagā un Vosturallagā Sverdlovskas apgabalā, Rečlagā, Komi APSR Krasnojarskas apgabalā un Krasnojarskas cietumā. Vincentam Ločmelim arī bija piespriests nāves sods, kuru vēlāk atcēla.

Tikai 1959.gadā, pēc vairāk kā 10 pavadītajiem gadiem nāves nometnēs un izsūtījumā Tālajos Ziemeļos, ģimene varējusi atkal dzīvot kopā Nazarovas rajona Dobrajas ciemā. 1960.gada martā Vincents Ločmelis ar sievu un bērniem atgriezās no izsūtījuma un apmetās pie māsas Annas Ločmeles Rekovā, jo Vincenta ģimenes mājas Baltinavā bija nacionalizētas. Pēc tā laika Latvijā valdošo komunistu ielikteņu uzskatiem Vincentam Ločmelim un viņa ģimenei kā bijušajiem izsūtītajiem nebija vēlama uzturēšanās Baltinavas apkārtnē. Vincents ar ģimeni bija spiests aizbraukt uz Ziemeļkaukāzu, Krasnodaras apgabalu Hodižensku. Tikai Vincenta un Eleonoras meita Beāte palika dzīvot Latvijā.
Vincents Ločmelis mira svešumā 95 gadu vecumā Krasnodaras apgabalā 1988.gada 12.februārī, pietrūka tikai mazliet, lai sagaidītu Latvijas neatkarības atgūšanu. Vincenta dēls Juris ar ģimeni atgriezās Latvijā un 1992.gada septembrī atguva tēva īpašumu Baltinavā.

/Informāciju sagatavoja Francis Slišāns/

Foto no F.Slišāna arhīva: Vincenta un Eleonoras ģimene Baltinavā: priekšplānā Irēna, Juris, Beāte (1941); meita Beāte Ločmele ciemos pie tēva (1958)