Bēržu katoļu baznīca

Vairākos avotos minēts, ka Bēržu draudzes pirmā koka baznīca celta reizē ar draudzes dibināšanu ap 1705.gadu. Otrā koka baznīca uzcelta Bēržos uz vecajiem kapiem 1755.gadā par Pētera, Jāzepa un Mārtiņa Benislavsku līdzekļiem, bet 19.gadsimta vidū tā nodega. Baznīcu iesvētīja bīskaps Jānis Benislavskis.
Bēržu lielā mūra baznīca uzcelta 1851.gadā (celšanas gads redzams baznīcas fasādē). To konsekrēja bīskaps Fr.Albins Simons 1897.g. Sv. Annas godam. Baznīca ir ķieģeļu celtne ar 2 masīviem torņiem, ārpuse apmesta un balti nokrāsota, ieejas durvis no gala, sāniem, sakristejas un no 2004.gada - pēc centrālās apkures ierīkošanas - arī no kurtuves telpas. Baznīca ir 22 m gara un 20 m plata trīsnavu telpa, grīda no cementa flīzēm, griesti koka, velvē veidoti un apmesti. Griestu smagums balstās uz 4 pīlāriem, kas baznīcu sadala 3 naivās. Zem kora telpām ir priekštelpa, kas 1972.-1973.gadā ar stikla durvīm norobežota no pārējās baznīcas. Kora telpās atrodas ērģeles, kas restaurētas 2005.-2006.gadā (šādas mehāniskās konstrukcijas ērģeles Latvijā ir reti sastopamas). Blakus telpā ir zvani, kuri tiek izmantoti.
Baznīcā ir četri altāri. Lielais altāris ir mūra ar četriem pīlāriem, tajā atrodas skaista Jaunavas Marijas ar Kristus noņemšanu no krusta glezna, kurai priekšā ir nolaižama Dievmātes glezna zeltītā apdarē, virsū - Jēzus Sirds glezna. Kreisajā pusē atrodas Jaunavas Marijas altāris ar lielu statuju nišā, bet labajā - Sv. Annas altāris ar skaistu svētās gleznu. Vēl ir svētā Antona altāris.
Apkārt baznīcai ir dārzs, ko ieslēdz žogs ar augsta akmens mūra pamatu. Virs tā sarkanu ķieģeļu stabiņi. Aiz žoga atrodas prāvestu Jēkaba Kindzuļa un Dominika Makejonoka kapi ar akmens pieminekļiem. Te apbedīti arī muižnieki Beņislavski. No paaudzes paaudzē iet runas, ka baznīca celta par viņu līdzekļiem, tāpēc arī apbedīti pie baznīcas. Vecie ļaudis zina stāstīt, ka pati muižniece no Mūramuižas, kas atradās uzkalnā pāri ceļam pretī baznīcai, varējusi redzēt baznīcā degam sveces un lūgties, kad tur noturēta Svētā mise, jo tajā laikā lielais altāris atradies pretī Mūramuižai. Vēlāk gan dievnamā izdarīti pārkārtojumi. Pie ieejas augstas mūra kāpnes. Lielās kāpnes, žogs un vārti atjaunoti 2019.gadā.
Lielu baznīcas remontu 1954.gadā veica prāvests J.Ostrovskis - tika izremontēts jumts, baznīcas torņi, kāpnes, žogs. Prāvests apbedīts Bēržu kapos, ir liels akmens piemineklis. Prāvesta Vaclava Ereļa kalpošanas laikā pilnībā visā baznīcā pieslēgta elektrība (1969.gada okt.). Bērzpils novadnieka prāvesta Jāņa Kupča kalpošanas laikā 2004.gadā ievilkta centrālā apkure, 2005.-2006.gadā restaurētas ērģeles (restaurators V.Ilsums no Rīgas un 2 palīgi) un nomainīti baznīcas logi, 2005.gada martā Lielā altāra augšā uzstādīta jauna balta Kristus statuja. Tāpat tika noņemts koka dievgalds ar treliņiem, kas atdalīja presbiteriju no baznīcas, lielā altāra priekšā paaugstināta grīda, pret baznīcu nolikts vienkāršs koka galds - altāris, kur prāvests veic Sv.Mises darbības.
Visu prāvestu laikā Bēržos dažādā kvalitātē un ar pārtraukumiem ir darbojies baznīcas koris. Lieli nopelni pie kora izveidošanas, kora dziesmas kopšanā un izplatīšanā bija Latvijas katoļu jaunatnes biedrības Bēržu nodaļai (13.07.1928-30.09.1940). 1928. gadā tiek izveidots Bēržu Latvijas katoļu jaunatnes biedrības koris. Kori mācīja un vadīja vairāki ērģelnieki. Ap 1932. gadu ērģelnieks Jezups Šusters dziedātājus mācīja, izmantojot poļu grāmatas, kuru tekstus tulkoja latviski. Jānis Mārtužs strādāja līdz 1940. gadam, pazuda karā. Kādu laiku par ērģelnieku Bēržos strādāja Viļums no Dricāniem, mēģinājumi tad bija regulāri 1x nedēļā. Pēc Viļuma 1940. gadā par ērģelnieku sāka strādāt Jānis Novicāns. Vietējais ērģelnieks Jezups Šusters (1896-1965) strādāja pirms šiem ērģelniekiem un arī pēc viņiem (prāv. J. Ostrovska laikā vēl strādāja). Novecojot J. Šusteram, svētdienās un visos lielos svētkos kora vadību dzimtajā Bēržu draudzē uzņēmās ērģelnieks Antons Namsons.
Bēržu Latvijas katoļu jaunatnes biedrības koris piedalījās: Latgales dziesmu svētkos Rēzeknē 1935.g., gatavojoties šiem svētkiem, kori mācīja pats virsdiriģents Teodors Reiters; I un II Latvijas Romas katoļu jaunatnes biedrības dziesmu svētkos Aglonā 1932. un 1935. g, 15. augustā; Latgales dziesmu svētkos Daugavpilī 1940. g. 15.-16. jūnijā, korī tad skaitījās 73 dziedātāji, diriģents Jānis Novicāns u.c. Kā Bēržu Latvijas katoļu jaunatnes koris pastāvēja līdz 1940.g., kad ienāca krievi, pēc tam – kā Bēržu baznīcas koris. Koris darbību izbeidza ap 1960-iem gadiem, kad nomira daudzi vīriešu kārtas dziedātāji, vairāki izbrauca uz citām dzīves vietām.
Kora dziedātāju sastāvs 1920.-30. gados līdz 1940. gadam un vēlāk: sievietes – Uršuļska Paulīna, Pīterniece Anna, Pīterniece Veronika, Kaminska Virgīnija, Bondare Tekla, Slavicka Marcijana, Cīrule Vera, Rakstiņa Marija, Toka Broņislava u.c.; vīrieši – Kindzulis Jānis, Seņka Pēteris, Repšs Jānis, Pokrotnieks Pēteris, Babris Izidors, Kindzulis Ciprijans, Repšs Stepans, Vasariņš, Maslovskis Kazimirs, Kiucēns no Lieknītes, Morozs Francis, Pīternieks Stanislavs, Maslovskis Benedikts u.c. Līdz 1980-o gadu otrajai pusei, kad tika izdotas jaunās lūgšanu grāmatas “Teicit Kungu” (1986., 1989.), Sv. Mise, visi dziedājumi baznīcā notika tikai latīņu valodā. Lejā dziedātāji dziesmas dziedāja latgaliski. Bija jāmācās dziedāt misi latviski. Latviski dziedāt mācīja ērģelnieks Antons Namsons, jo bija jāapgūst pilnīgi citas melodijas nekā latīniskajā misē. 1980-o gadu beigās tika apgūts pats vienkāršākais dziedātās mises variants. A. Namsons pamatā kalpoja Tilžā, bet spēlēja arī citās draudzēs, t.sk. arī dzimtajos Bēržos, jo draudzēs bija liels ērģelnieku trūkums.
1992.g. draudzes komitejas locekles Eleonora Namsone un Monika Tūmiņa noorganizēja baznīcas kori, kurā pieņēma visus dziedātgribētājus. Pamatā viss bija jāmācās no jauna. Sākumā kori mācīt brauca A. Namsons, jo 1992. gadā, gatavojoties arhibīskapa J.Pujata vizitācijai Bēržos, korim bija daudz un nopietni jāmācās. Pēc tam kori mācīja mūzikas skolotāja Daiga Griestiņa. 1996.g. pēc Lieldienām par ērģelnieci sāka strādāt Aija Ikstena, kura noorganizēja kori jaunā sastāvā no talantīgiem dziedātājiem: soprāni – Valentīna Vugule, Eleonora Namsone, Lolita Sergeviča, Anna Griestiņa, Anna Sudare, Līga Spalviņa; alti - Anita Stepanova, Aina Ziemele, Liāna Kubaka, Albīna Livzeniece. 1998. gadā par ērģelnieku strādā Gints Ločmelis. 1999. gada ziemā atsāk strādāt Aija Ikstena. Ar 2009. gada nogali, kad sieviešu vokālais ansamblis “Sonāte” pārtop par garīgās mūzikas ansambli ( vadītāja Aija Ikstena ), kora darbība baznīcā jau ir apsīkusi, un kora funkcijas visos lielākos svētkos aizpilda ansamblis, kura skanējumu regulāri kuplina vīriešu balsis – Jānis Zelčs, Dzintars Žīgurs, Edgars Ākulis.

Baznīcā ir ļoti laba akustika. Katru gadu baznīcā notiek vairāki garīgās mūzikas koncerti un citi pasākumi. Tā 2006.gada maijā te notika Balvu rajona garīgās mūzikas svētku atklāšana – uzstājās Tautas pūtēju orķestris “Balvi”. 2007. gadā notika garīgās mūzikas koncerts ar jauktā kora “Mirklis” piedalīšanos; 2008.gadā – Balvu mūzikas skolas audzēkņu koncerts; 2008.gada 10. septembrī – Br. Martuževas daiļradei veltīts muzikāls pasākums – koncerts, kurā piedalās pati dzejniece; 2009. gada 16. maijā – Viļakas mūzikas skolas audzēkņu koncerts; 2010. gada jūlijā – garīgās mūzikas koncertu sniedz Balvu jauniešu ansamblis “Te Deum”; 2012.gada augustā – koncertu sniedz 4 garīgās mūzikas ansambļi – Kubulu “Vakarblāzma”, Gaigalavas – “Aisma”, Dricānu – “Almus”, Bēržu – “Sonāte”; 2018.gada 17. febr. - pasākums “Latvīt, voi nava tev žāl…”, veltījums Br. Martuževas tēva dziesmai, Bērzpilij un Latgalei – Sv. Mise un koncerts u.c. pasākumi.
Bēržu draudzes īpašās atlaidu dienas: Sveču diena ( 2. februāris ); Kristus Augšāmcelšanās svētki ( Lieldienas ); Visusvēt. Sakramenta diena; Sv. Annas svētki ( 26. jūlijs ); Sv. Annas un Joahima 40 stundu atlaidas ( sept. pirmā svētdiena ); Sv. Andreja atlaidas ( 30. novembris ).
Bēržu draudzē XIX gs. un XX gs. sākumā ( līdz 1918. gadam ) kalpoja prāvesti: K.Romanovskis (1837-1852), J.Misevičs (1868-1873), F.Voļskis (1875-1877), K.Kontrims (1878-1885), J.Velovičs ( 1885), S.Lupeiko (1888-1904), A.Platpīrs (1905-1908), P.Tukišs (1909 -1915), E.Slicevičs (1915-1917) u.c. No 1918.gada Bēržu draudzē kalpojuši prāvesti: Jēkabs Kindzulis (1918 - 1938), Ādolfs Tarbunass (1932-1936), Jāzeps Gavračs (1937 - 1938),  Eduards Kopeiks (1938 - 1947), Jānis Ostrovskis (1947 - 1956), Roberts Čigons (1956 - 1957), Ādolfs Tarbunass (1957 - 1968), Vaclavs Ereļs (1968 - 2003), Jānis Kupčs (2003 gada 27.apr. - 2006 gada 29.janv.), Mārtiņš Klušs (2006.gada 2.febr. - 2007.gada 23.sept.) un kopš 2007.gada 20.septembra - Oļģerts Misjūns.

Bīskapu vizitācijas Bēržu draudzē: 1933.g. - bīskaps Jāzeps Rancāns, 1938.g. - arhibīskaps Antonijs Springovičs, 1971.gada jūlijā - bīskaps Julijans Vaivods, 1984.gada 15.jūlijā - bīskaps Jānis Cakuls, 1992.gada 26.jūlijā - arhibīskaps Jānis Pujats, 1997.gada 20.jūlijā- bīskaps Jānis Bulis (prāvesta V.Ereļa 50 gadu priesterības jubileja), 2007.gada 29.jūlijā - bīskaps Jānis Bulis, 2012.gada 29.jūlijā - bīskaps Jānis Bulis (iesvēta jauno Bēržu draudzes māju).

No Bēržu draudzes nākuši priesteri: Jānis Benislavskis, bīskaps (1736-1768-1812), Jānis Gabrāns (1899-1926-1965), Jānis Garijonis (1896-1921-1929), Ludvigs Birkovs (1909-1935-1983), Jānis Ostrovskis (1887-1924-1959), Pāvils Bečs (1913-1941-1994, miris Austrālijā, Sidnejā), Jānis Kupčs (1938- iesv. 18.05.1969), Renārs Birkovs (1988- iesv.08.06.2013).

Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis Bērzpils pagastā

                                                                                                              / Informāciju sagatavoja Bērzpils bibliotēkas vadītāja Anna Griestiņa /