Balvu pareizticīgo baznīca

Raksta ID: 115

Atjaunināts: 03 decembris, 2019

Līdz 1834.gadam Balvu pareizticīgo baznīca atradās Marienhauzenā (tagadējā Viļakas pilsētā), bet šajā gadā tā tika pārcelta uz Balviem. Baznīca atradās pie muižnieka Gorožanska mājas un vairāk atgādināja parastu māju. Zvanu tornis bija ierīkots turpat uz diviem stabiem. Pirmais garīdznieks – Tēvs Matvejs Lavrovskis. No 1836.gada līdz 1863.gadam kalpoja Tēvs Joans Kušins. Pēc viņa nāves 1863.gadā, pēc Polockas un Vitebskas arhibīskapa Vasilija lūguma, Balvu draudzē no Rīgas tika atsūtīti garīdznieks A.Popovs un piekalpotājs Pēteris Brodovickis, kuri labi prata latviešu valodu un ar panākumiem pildīja savu misiju. Tēva A.Popova kalpošanas četru gadu laikā Balvu novadā no katoļticības uz pareizticību pārgāja vairāk kā 900 cilvēku. Sakarā ar ticīgo skaita palielināšanos, vecā baznīca vairs neatbilda savam uzdevumem, un 1865.gadā tika iesākta jaunas koka baznīcas celtniecība. Iesvētīta 1871.gadā. 1882.gadā baznīcai bija piešķirts 36 ha liels zemes gabals un visu celtņu būvēšana bija pabeigta 1886.-1894.gadā. Jaunuzceltā baznīca tika iesvētīta par godu Dievmātes Aizmigšanai

1897.gada janvārī P.Seņkovska un K.Zaica vietā tika nozīmēts mācītājs Nikolajs Lielmežs. Viņš draudzē ieviesa ārpus dievkalpojuma lasījumus, nodibināja baznīcas kori, kuru vadīja skolotājs Pēteris Upīts. Periodā no 1912.-1916.gadam no Balvu draudzes izveidoja arī Vīksnas un Rugāju draudzes. Krievi draudzē sastādīja tikai divas trešdaļas no visiem draudzes locekļiem.

1934.gada 7.oktobrī Balvu draudze svinīgi atzīmēja savu 100 gadu jubileju. Pateicoties Tēva Andreja Mazura centībai, uz to laiku baznīcā bija veikts kapitālremonts un ievilkta elektrība. Pēc viņa nāves ar 1939.gadu par Balvu un Viļakas apgabala mācītāju tika nozīmēts Šķilbēnu draudzes mācītājs Tēvs Nikolajs Lapikens (citos avotos Lapins).

1961.gadā baznīcas draudze uz kādu laiku beidza darboties, jo rajona padome pieņēma likumu, kas aizliedza svētdienās zvanīt baznīcas zvanus (lai cilvēki varētu izgulēties). Dievkalpojumi gan notika, bet draudzes nebija. Šajā laikā kalpoja Anatolijs Maksimovs

1985.gadā baznīca nodega. Dievkalpojumi notika blakus mājā
1995.gadā tika apstiprināts arhitektes Ludmilas Kļešņinas izstrādātais dievnama projekts. Tomēr ilgu laiku baznīcas celtniecību neizdevās uzsākt līdzekļu trūkuma un vairāku citu iemeslu dēļ. Tikai 2006.gadā sākās jaunās Balvu pareizticīgo Dievmātes Aizmigšanas baznīcas celtniecība uz jau esošajiem betona pamatiem. Kaut arī lēnām, bet celtniecība tomēr virzās uz priekšu, un tā 2010.gada 21.oktobrī tēvs Valentīns iesvētīja jauno apakšējo baznīcu, kur būs telpas svētdienas skolas nodarbībām un bibliotēkai, bet 2011.gada 28.augustā jaunuzceltajā apakšējā baznīcā pirmoreiz jau notika dievkalpojums
Visu 2012.gadu baznīcas celtniecības darbi notika Krievijā - Pleskavas apgabala Veļikije Luki rajona Kostjužinas sādžā. Pareizticīgo baznīcas celtniecības vadītājs Ivans Baranovs saka: "Jaunā baznīcas guļbūve ir dāvana no Pleskavas apgabala iedzīvotājiem. Tās vērtība ir aptuveni 45 tūkstoši latu." Vērtīgā krava no Krievijas Balvos tika nogādāta 2012.gada 25.oktobrī un jau 13.decembrī Balvos pirmo reizi ciemojās Krievijas Federācijas Pleskavas apgabala gubernators Andrejs Turčuks, kurš oficiāli Balvu pareizticīgo draudzei nodeva pleskaviešu dāvanu - Vissvētās Dievmātes Aizmigšanas pareizticīgās baznīcas guļbūvi. Par to, ka ar decembri baznīca ir Balvu pareizticīgo draudzes īpašums, turpmāk liecinās kaimiņvalsts meistaru izkaltā plāksne pie baznīcas sienas.
2015.gada 5.maijā baznīcā notika dievkalpojums, kura laikā iesvētīja atvestos trīs krustus (baznīcai tos dāvināja Feodorovu ģimene) un uzstādīja tos virs baznīcas kupoliem. 2018.gada vasarā notika baznīcas teritorijas labiekārtošanas darbi un turpinājās altāra daļas uzstādīšana pašā baznīcā
Balvu Vissvētas Dievmātes Aizmigšanas pareizticīgo draudzē kalpojuši: Matvejs Lavrovskis, Joans Kušins, A.Popovs, Nikolajs Lielmežs, Andrejs Mazurs, Nikolajs Lapikens, Anatolijs Maksimovs, Vitālijs Krapivins, Vladimirs Basmanovs, Aleksandrs Olipovs, Marks Blankenfelds, Valentīns Garders, Sergejs Tihomirovs (no 2013.gada 13.marta)

Avotu saraksts Novadpētniecības datu bāzē