Balvu evaņģēliski luteriskās draudzes pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad vidzemnieki par parādiem zaudēja zemi un devās uz Latgali. Ienākušiem luterāņiem nebija kur piekopt savas garīgās vajadzības. Sākuma gados pat brauca uz savām bijušajām dzīvesvietām. 1901.gadā radās iespēja noorganizēt Balvu draudzi, bet nebija telpu. Neatliekamām svinībām bija dabūta atļauja no Balvu muižas izmantot muižas šķūni, kas tagad kalpo kā noliktavas Raiņa ielā. Balvu muiža iedalīja 12 hektārus zemes un draudze ķērās pie nepieciešamo telpu celšanas. Draudzes locekļi saziedoja būvmateriālus un gada laikā uzcēla mācītājmāju, kas 1944.gadā tika nodedzināta. Mūra baznīcas celtniecība uzsākta 1913.gadā un 1915.gadā tā jau tika iesvētīta. Visu baznīcas celtniecības organizāciju un vadību bija uzņēmies toreizējais mācītājs Kārlis Irbe, kuram par piemiņu baznīcā uzstādīta piemiņas plāksne. Baznīca ir 13,94 m gara un 25,4 m plata ar 500 sēdvietām. 1925.gadā iesvētīja baznīcas zvanu, 1934.gadā - Herberta Kolbes firmā būvētās industriālās ērģeles. Iesvētīšanas dienā tās spēlēja profesors Pauls Jozuus. Baznīcas altārgleznu „Kristus svētī ļaudis” 1936.gadā uz audekla uzgleznojis Jēkabs Strazdiņš (iesvētīta 1937.gadā). Pēdējos gados baznīcā ir ierīkotas apskaņošanas iekārtas, atjaunoti sarkano un violeto altāra segu komplekti, kosmētiski izremontēta baznīcas priekštelpa. 2004.gadā draudze saņēma valsts finansējumu projektu konkursā „Sakrālais tūrisms Latvijā” baznīcas jumta remontam.

2014.gada 23.martā Balvu evanģēliski luteriskajā baznīcā atklāja un iesvētīja piemiņas plāksni mācītājiem Kārlim Irbem un Maksimiliānam Grīvānam. Bet 24.maijā bīskaps Einārs Alpe iesvētīja jaunuzcelto luterāņu draudzes namu. Zīmīgi, ka draudzes nama pamatus iesvētīja tieši pirms pieciem gadiem arī 24.maijā.

Mācītāji: K.Lapiņš, K.Irbe, J.Reinhards, G.Kness-Kņezinskis, M.Grīvāns, A.Abakuks, V.Šīre, H.Celmiņš, J.Baumanis, K.Freimanis, J.Geide, no 1990.gada - E.Alpe, no 2008.gada oktobra - M.Vaickovskis