| | | | | | Pārlūkot visas sadaļas |
Raksta ID: 1136
Atjaunināts: 21 decembris, 2016
Lokālās vēstures pētnieks
Dzimis 1957.gada 27.augustā Rīgā, bet dzimtas saknes ir Kupravā, jo te dzīvoja viņa vectēvs un līdz 1949.gadam arī mamma. Mācījies Rīgas 47. vidusskolā. Pēc vidusskolas mēģināja stāties LU Vēstures fakultātē, taču netika. Pēc dienesta armijā, vienu gadu (1981.-1982.) nostrādāja Zinātņu Akadēmijā par arheoloģiskās ekspedīcijas tehnisko vadītāju. Pēc tam Ivars Logins ir strādājis daudzās vietās, bet visilgāk dzelzceļa apsardzē - vairāk kā divdesmit gadus. Tagad dzīvo Susāju pagastā pie Nastrovas ezera.
Jau skolas laikā Ivars darbojies Rīgas Pionieru pils arheologu pulciņā, piedalījies arheoloģiskajos izrakumos Jura Urtāna un Vladislava Urtāna vadībā. Tas viss arī bija sākums viņa interesei par vietvārdiem, arheoloģiskajiem priekšmetiem un novadpētniecību kopumā. Runā Ivars pārsvarā latgaļu valodā, kuru apguvis jau bērnībā, dzīvojot laukos pie vectēva. Sastāv daudzās latgaļu biedrībās - "Latgaļu sātā", "Kroma kolna brolistē", Latgaļu saeimā u.c.
Kaut Ivars audzis un lielu daļu laika pavadījis Rīgā, Atmodas gados atklājis sevī latgalisko identitāti, un tagad daudz laika pavada Latgalē, pētot senos pilskalnus, akmeņus, kopjot un saglabājot dabu. Ivars Logins ir aktīvs sabiedriskais darbinieks un novadpētnieks, kura intereses aptver visu Latgali, neizslēdzot mūsu bijušo Balvu rajonu. Viņš konsekventi iestājas par veco vietvārdu saglabāšanu. Savulaik, viņš panāca, ka uz kartes atjaunoja vecvectēva dzimšanas vietas vietvārdu Vecumu pagastā - Bekerova (Bieķerova). Ivars saka, ka kartēs paliek arvien mazāk vietvādu, ka tie tiek pārmainīti literārās valodas formā, un beigās sanāk tā, ka vietējiem to jau grūti atpazīt. Tas pats ir ar mazo upju nosaukumiem -vietējie tās vēl zin, bet kartēs netiek uzrādītas. Bet sākums viņa interesei par vietvārdiem bija 90.gadu sākums, kad Ivars brauca vilcienā kopā ar vācu velotūristiem, kuriem bijas savas vācu valodā esošas tūrisma kartes ar vecajiem Latvijas vietu nosaukumiem. Bet tai pat laikā Latvijā tādas kartes nebija.
2006.gadā piedalījies projektā kopā ar G.Eniņu - "Balvu rajona dižkoki".
Ir publikācijas "Dabas un vēstures kalendārā", žurnālā "Zintnieks", "A12" u.c. Kolekcionē latgaliešu grāmatas, pastkartes un citus mākslas darbus.
Ivars Logins jau no 2000.gada caur fotokameras objektīvu iemūžina, kolekcionē un apvij ar vēsturiskiem stāstiem paša atrastus interesantas formas akmeņus visā Latgalē un mūspusē. 2016.gada oktobrī Viļakas Novada muzejā tika atklāta viņa izstāde "Latgolas akmeņu stōsti".
Avotu saraksts Novadpētniecības datu bāzē
Foto no A.Pušpura arhīva: I.Logins tikšanās reizē Balvu Valsts ģimnāzijas muzejā (2014)
))
Dzimis 1957.gada 27.augustā Rīgā, bet dzimtas saknes ir Kupravā, jo te dzīvoja viņa vectēvs un līdz 1949.gadam arī mamma. Mācījies Rīgas 47. vidusskolā. Pēc vidusskolas mēģināja stāties LU Vēstures fakultātē, taču netika. Pēc dienesta armijā, vienu gadu (1981.-1982.) nostrādāja Zinātņu Akadēmijā par arheoloģiskās ekspedīcijas tehnisko vadītāju. Pēc tam Ivars Logins ir strādājis daudzās vietās, bet visilgāk dzelzceļa apsardzē - vairāk kā divdesmit gadus. Tagad dzīvo Susāju pagastā pie Nastrovas ezera.Jau skolas laikā Ivars darbojies Rīgas Pionieru pils arheologu pulciņā, piedalījies arheoloģiskajos izrakumos Jura Urtāna un Vladislava Urtāna vadībā. Tas viss arī bija sākums viņa interesei par vietvārdiem, arheoloģiskajiem priekšmetiem un novadpētniecību kopumā. Runā Ivars pārsvarā latgaļu valodā, kuru apguvis jau bērnībā, dzīvojot laukos pie vectēva. Sastāv daudzās latgaļu biedrībās - "Latgaļu sātā", "Kroma kolna brolistē", Latgaļu saeimā u.c.
Kaut Ivars audzis un lielu daļu laika pavadījis Rīgā, Atmodas gados atklājis sevī latgalisko identitāti, un tagad daudz laika pavada Latgalē, pētot senos pilskalnus, akmeņus, kopjot un saglabājot dabu. Ivars Logins ir aktīvs sabiedriskais darbinieks un novadpētnieks, kura intereses aptver visu Latgali, neizslēdzot mūsu bijušo Balvu rajonu. Viņš konsekventi iestājas par veco vietvārdu saglabāšanu. Savulaik, viņš panāca, ka uz kartes atjaunoja vecvectēva dzimšanas vietas vietvārdu Vecumu pagastā - Bekerova (Bieķerova). Ivars saka, ka kartēs paliek arvien mazāk vietvādu, ka tie tiek pārmainīti literārās valodas formā, un beigās sanāk tā, ka vietējiem to jau grūti atpazīt. Tas pats ir ar mazo upju nosaukumiem -vietējie tās vēl zin, bet kartēs netiek uzrādītas. Bet sākums viņa interesei par vietvārdiem bija 90.gadu sākums, kad Ivars brauca vilcienā kopā ar vācu velotūristiem, kuriem bijas savas vācu valodā esošas tūrisma kartes ar vecajiem Latvijas vietu nosaukumiem. Bet tai pat laikā Latvijā tādas kartes nebija.
2006.gadā piedalījies projektā kopā ar G.Eniņu - "Balvu rajona dižkoki".
Ir publikācijas "Dabas un vēstures kalendārā", žurnālā "Zintnieks", "A12" u.c. Kolekcionē latgaliešu grāmatas, pastkartes un citus mākslas darbus.
Ivars Logins jau no 2000.gada caur fotokameras objektīvu iemūžina, kolekcionē un apvij ar vēsturiskiem stāstiem paša atrastus interesantas formas akmeņus visā Latgalē un mūspusē. 2016.gada oktobrī Viļakas Novada muzejā tika atklāta viņa izstāde "Latgolas akmeņu stōsti".
Avotu saraksts Novadpētniecības datu bāzē
Foto no A.Pušpura arhīva: I.Logins tikšanās reizē Balvu Valsts ģimnāzijas muzejā (2014)
Raksta ID: 1136
Atjaunināts: 21 decembris, 2016
Atjauninājumu skaits:: 1
Skatījumi:: 2196
Ievietots:: 27 augusts, 2015 by
Ināra B.
Atjaunināts:: 21 decembris, 2016 by
Ināra B.
Citi raksti šajā sadaļā
Powered by KBPublisher (Knowledge base software)