| | | | | Pārlūkot visas sadaļas |
Raksta ID: 1134
Atjaunināts: 31 augusts, 2015
Pedagoģe, lokālās vēstures pētniece
Dzimusi 1957.gada 4.augustā Krišjāņu pagasta Laimā "Zeltupes" mājās. Mācījusies Tilžas vidusskolā. Pēc vidusskolas absolvēšanas Aina pabeidza Pionieru vadītāju skolu un 1976.gadā sāka strādāt Golvaru pamatskolā, 1979.gadā - Tilžas vidusskolā. Strādā te joprojām - māca vēsturi, sociālās zinības, politiku un tiesības, psiholoģiju, agrāk arī kultūras vēsturi. Neklātienē Aina Rakstiņa pabeigusi LU Vēstures un filozofijas fakultāti (1983) un DU Sociālo zinību fakultāti (2002). Ir pedagoģijas un vēstures maģistre.
Ainai Rakstiņai patīk lasīt grāmatas, dziedāt, braukt ekskursijās un svētceļojumos, sarunas ar cilvēkiem, darbs dārzā, veikt labdarības darbus. No 1979.gada viņa dzied Tilžas pagasta korī (tagad Tilžas sieviešu korī), no 1991.gada - Tilžas Katoļu baznīcas korī. No 1976.gada līdz 1979.gadam Aina dejoja Bērzpils jauniešu deju kolektīvā, kur arī iepazinās ar savu vīru Imantu Rakstiņu. Izaudzinātas divas meitas - Ilze un Līga.
Skolā Aina vada latgaļu valodas, literatūras un kultūrvēstures fakultatīvās nodarbības un cīnās par latgaļu valodu Tilžas pagastā. Ar saviem skolniekiem viņa piedalās olimpiādēs, Latgales skatuves runas konkursā "Volyudzāni", zinātniski pētniecisko darbu izstrādē par Latgali (kopumā kabinetā glabājas vairāk kā tūkstotis darbu no Tilžas vidusskolas). Aina piedalījusies visos latgaliešu valodas kursos "Vosoruošona", ko organizē Latgaliešu valodas, literatūras un kultūrvēstures skolotāju asociācija, piedalījusies Latgales pētniecības institūta konferencēs (ar referātiem par Tilžas pagasta baznīcām, katehētiem, leģionāriem, krustiem un krucifiksiem). Viņa pētījusi un pati 2014.gadā piedalījusies ekspedīcijā pa ebreju vietām Tilžas pagastā, vākusi atmiņu stāstus no cilvēkiem. Ir uzsākts darbs pie Tilžas pagasta ģimeņu dzīvesstāstu dokumentēšanas, jau savākti materiāli par vairākām ģimenēm.
Ainai allaž, jau no bērnības, ir paticis visu ko prasīt, klausīties un uzklausīt vecākus cilvēkus, un pēc tam savilkt kopsakarības - "Saprast cilvēku dzīves gājumus var tikai klausoties". To visu viņa māca arī saviem skolēniem "āra stundās" tiekoties ar cilvēkiem vai apmeklējot Tilžas kultūrvēstures izpētes un tūrisma centru. Ar lepnumu Aina runā par izcilāko Latgales novadpētnieku Antonu Slišānu. 2014.gada "Upītes Uobeļduorzā" viņa uzstājās ar prezentāciju par šo cilvēku.
Aina Rakstiņa ir uzrakstījusi un realizējusi virkni projektu par Ziemeļlatgales un Latvijas vēstures iepzīšanu. Viņa nēmusi dalību vairāku mācību līdzekļu iztrādē - "Metodiskais līdzeklis latgaļu valodas, litratūras, kultūrvēstures apguvei (programmas, standarti, stundu plāni)" (2012), "Pēdējais karš: atmiņa un trauma komunikācija" (2011), Labās prakses piemērs "Garīgums kā pedagoģikā kategorija" (2010), "Dzīves krīžu situācijas" (2007) u.c. Viņa turpina izzināt Latgales un novada vēsturi, rakstot metodisko līdzekli novada mācību vēstures stundām.
Aina Rakstiņa ir Krišjāņu pagasta Purviņu kapu vecākā, Tilžas vidusskolas valodu un sociālo zinību metodiskās apvienībaas vadītāja.
2013.gadā Aina Rakstiņa saņēma Balvu novada domes Atzinības rakstu
Avotu saraksts Novadpētniecības datu bāzē
Foto no A.Rakstiņas personīgā arhīva: ar republikas vēstures olimpiādes III vietas ieguvēju skolnieci Dagni Striķi (2011); LU lielajā aulā, kopā ar ZPD konkursu uzvarētāju Vivitu Elsti (2013)
Dzimusi 1957.gada 4.augustā Krišjāņu pagasta Laimā "Zeltupes" mājās. Mācījusies Tilžas vidusskolā. Pēc vidusskolas absolvēšanas Aina pabeidza Pionieru vadītāju skolu un 1976.gadā sāka strādāt Golvaru pamatskolā, 1979.gadā - Tilžas vidusskolā. Strādā te joprojām - māca vēsturi, sociālās zinības, politiku un tiesības, psiholoģiju, agrāk arī kultūras vēsturi. Neklātienē Aina Rakstiņa pabeigusi LU Vēstures un filozofijas fakultāti (1983) un DU Sociālo zinību fakultāti (2002). Ir pedagoģijas un vēstures maģistre.
Ainai Rakstiņai patīk lasīt grāmatas, dziedāt, braukt ekskursijās un svētceļojumos, sarunas ar cilvēkiem, darbs dārzā, veikt labdarības darbus. No 1979.gada viņa dzied Tilžas pagasta korī (tagad Tilžas sieviešu korī), no 1991.gada - Tilžas Katoļu baznīcas korī. No 1976.gada līdz 1979.gadam Aina dejoja Bērzpils jauniešu deju kolektīvā, kur arī iepazinās ar savu vīru Imantu Rakstiņu. Izaudzinātas divas meitas - Ilze un Līga.
Skolā Aina vada latgaļu valodas, literatūras un kultūrvēstures fakultatīvās nodarbības un cīnās par latgaļu valodu Tilžas pagastā. Ar saviem skolniekiem viņa piedalās olimpiādēs, Latgales skatuves runas konkursā "Volyudzāni", zinātniski pētniecisko darbu izstrādē par Latgali (kopumā kabinetā glabājas vairāk kā tūkstotis darbu no Tilžas vidusskolas). Aina piedalījusies visos latgaliešu valodas kursos "Vosoruošona", ko organizē Latgaliešu valodas, literatūras un kultūrvēstures skolotāju asociācija, piedalījusies Latgales pētniecības institūta konferencēs (ar referātiem par Tilžas pagasta baznīcām, katehētiem, leģionāriem, krustiem un krucifiksiem). Viņa pētījusi un pati 2014.gadā piedalījusies ekspedīcijā pa ebreju vietām Tilžas pagastā, vākusi atmiņu stāstus no cilvēkiem. Ir uzsākts darbs pie Tilžas pagasta ģimeņu dzīvesstāstu dokumentēšanas, jau savākti materiāli par vairākām ģimenēm.
Ainai allaž, jau no bērnības, ir paticis visu ko prasīt, klausīties un uzklausīt vecākus cilvēkus, un pēc tam savilkt kopsakarības - "Saprast cilvēku dzīves gājumus var tikai klausoties". To visu viņa māca arī saviem skolēniem "āra stundās" tiekoties ar cilvēkiem vai apmeklējot Tilžas kultūrvēstures izpētes un tūrisma centru. Ar lepnumu Aina runā par izcilāko Latgales novadpētnieku Antonu Slišānu. 2014.gada "Upītes Uobeļduorzā" viņa uzstājās ar prezentāciju par šo cilvēku.
Aina Rakstiņa ir uzrakstījusi un realizējusi virkni projektu par Ziemeļlatgales un Latvijas vēstures iepzīšanu. Viņa nēmusi dalību vairāku mācību līdzekļu iztrādē - "Metodiskais līdzeklis latgaļu valodas, litratūras, kultūrvēstures apguvei (programmas, standarti, stundu plāni)" (2012), "Pēdējais karš: atmiņa un trauma komunikācija" (2011), Labās prakses piemērs "Garīgums kā pedagoģikā kategorija" (2010), "Dzīves krīžu situācijas" (2007) u.c. Viņa turpina izzināt Latgales un novada vēsturi, rakstot metodisko līdzekli novada mācību vēstures stundām.
Aina Rakstiņa ir Krišjāņu pagasta Purviņu kapu vecākā, Tilžas vidusskolas valodu un sociālo zinību metodiskās apvienībaas vadītāja.
2013.gadā Aina Rakstiņa saņēma Balvu novada domes Atzinības rakstu
Avotu saraksts Novadpētniecības datu bāzē
Foto no A.Rakstiņas personīgā arhīva: ar republikas vēstures olimpiādes III vietas ieguvēju skolnieci Dagni Striķi (2011); LU lielajā aulā, kopā ar ZPD konkursu uzvarētāju Vivitu Elsti (2013)
Raksta ID: 1134
Atjaunināts: 31 augusts, 2015
Atjauninājumu skaits:: 1
Skatījumi:: 1165
Ievietots:: 27 augusts, 2015 by
Ināra B.
Atjaunināts:: 31 augusts, 2015 by
Ināra B.
Citi raksti šajā sadaļā
Powered by KBPublisher (Knowledge base software)