Galvenās psalmu vadītājas ir Natālija Smuška, Silvija Babāne un Vitālija Logina, bet tikpat labi psalmu dziedāšanu varētu novadīt vesela rinda citu dziedātāju – Helēna Locāne, Malvīne Ločmele, Lilita Circene, Anita Upīte, Skaidrīte Šaicāne un citi. N.Smuška uzsver, ka Medņevas etnogrāfiskajā ansamblī tagad visas dziedātājas var nodziedāt lasījumus.
))
Psalmu dziedāšana Medņevā notiek ik rudeni veļu laikā, turklāt katrā pagasta ciemā, kur ar Dieva dziesmām tiek pieminēti aizsaulē aizgājušie.2008.gadā, Medņevas tautas nama vadītājai Skaidrītei Šaicānei aprunājoties ar Medņevas etnogrāfiskā ansambļa sievām, radās doma par mirušo pieminēšanu tautas namā. Tika saaicinātas vietējās psalmu dziedātājas no etnogrāfiskā ansambļa un vietējiem ciemiem, lai pieminētu visus mūžībā aizgājušos iepriekšējos gados un aizvadītajā gadā. Tā tika iedibināta tradīcija katru gadu arī tautas namā pieminēt un godināt mirušos, jo daudz ir tādu cilvēku, kurus pēc nāves neviens nepiemin, kā arī tādu, kuri mājās psalmu dziedāšanu nevar sarīkot. Tāpēc šāda kopīga lūgšana ir svētīga. Pirmajā gadā bija sanācis 21 cilvēks, otrajā -33, atsevišķus gadus pat ap 40 cilvēkiem.
Starptautiskā folkloras festivāla „Baltica 2012” laikā Medņevas etnogrāfiskais ansamblis izpildīja psalmu dziedājumu trešo daļu Sv.Marijas Magdalēnas baznīcā.
2013.gada rudenī Agris Lielbārdis ierakstīja visu psalmu dziedājumu Medņevā, kas tika organizēts ilggadējās ansambļa dziedātājas Antonijas Pabērzas piemiņai.
Bijušās medņevietes Leontīnas Dukaļskas, kura arī pati ir organizējusi psalmu dziedāšanu, atmiņas par psalmu dziedāšanu dzimtajā ciemā Bordovā – „Psalmu dziedāšanas tradīcija Medņevas pusē ir noturīga. Psalmi ir viena no galvenajām katoļticīgo lūgšanām par mirušajiem tuviniekiem. Jau no bērnu dienām atceros, ka, cilvēkam mirstot, viņam rokās tiek ielikta aizdegta svētīta svece un tiek skaitīti pātari. Otrajā dienā pēc nāves vai tajā pašā dienā ( ja cilvēks nomira rīta pusē) ciema ļaudis bez īpaša uzaicinājuma vakarā gāja dziedāt psalmus. Gāja arī gados vecākie vīrieši un dziedāja kopā ar sievietēm. Katrā ciemā bija savas psalmu dziedāšanas vadītājas. Manā ciemā tādas bija Mihalīna Logina, Emma Dortāne, mana māsa Marija Logina u.c. Spēcīgi psalmu dziedātāji bija ciema vīrieši Marjans Ūšupnieks un Mateušs Šaicāns. Psalmus dziedāja katru vakaru līdz bēru dienai un otrajā dienā pēc bērēm. Bēru rītā, izvadot mirušo no mājām, tika skaitītas lūgšanas un dziedātās garīgās dziesmas par mirušajiem - kā „ Caur ciešanu guns degšanu”, Svētā Jāzepa dziesma, dziesmas par godu Dievmātei un, ja mirušajam bija kāda svētā vārds, piem. dziesma par sv. Staņislavu, sv. Antonu u.c. Bēru dienā mirušā zārks tika ienests Viļakas Romas katoļu baznīcā, kur notika sv. Mise . Tad mirušo svinīgajā gājienā izvadīja uz sv. Mateuša kapsētu Viļakā. Arī tur notika lūgšanas un tika dziedātas garīgās dziesma – Libera, „Tuvok pie Tevis, Dīvs” , „Plyuc zīdus skaistuokūs un tāvam ( muotei ) nes” u.c. Pavadīt mirušo gāja visi ciema iedzīvotāji, bet uz mielastu tikai lūgtie viesi. Uz bērēm ejot, nesa arī torti vai citus ēdienus, alhokolu, bet bēru rītā pie zārka uz neliela galdiņa bija nolikts ar sedziņu pārklāts šķīvītis vai groziņš, kurā bēru dalībnieki ziedoja naudiņu, cik nu kuram rocība atļāva. Radinieki un tuvākie ziedoja vairāk. Par šo naudiņu tika pasūtītas vairākas sv. Mises par mirušo dvēselēm. Šī tradīcija Viļakas pusē nav zudusi arī tagad. Pēdējā laikā, kad mirušos lielākoties izvada no baznīcas, tad ziedojumu šķīvītis tiek likts arī baznīcā. Tagad psalmus dzied bēru priekšvakarā un arī nākošajā dienā pēc bērēm, pēc 40 dienām un arī pēc gada tā sauktās godovīnas. Ja rocība atļauj, un ir, kas organizē, psalmus dzied arī turpmākajos gados nelaiķa nāves dienā. Protams, arī ikdienā lūdzamies par mirušajiem tuviniekiem rītā un vakarā, bet jo sevišķi 2. novembrī - Dvēseļdienā, kad tiek dziedāti psalmi baznīcā, kā arī kapu un svecīšu svētkos. Psalmus dzied no lūgšanu grāmatām, kuras izdotas 20. gadsimta pirmajā pusē, bet tagad arī no pr. J.Svilāna sastādītās grāmatiņas „Saļmys”( Psalmes): Lyugšonas par nūmyrušīm”. Latgalē pieņemts, ka katru dienu jālūdzas par dvēselēm šķīstītavas ugunīs, lai tās drīzāk nonāk pie Dieva Paradīzē.” (pierakstīts 2014.gada 29.septembrī)
Foto no S.Šaicānes personigā arhīva: psalmu dziedāšana Medņevas tautas namā 2013.gadā