Jermacāne Antonija

Vectilžas folkloras kopas "Saime" un garīgo dziesmu dziedātāja
Dzimusi 1946.gada 28.februārī Rēzeknes rajona Gaigalavas pagasta Vecstrūžanos. Pēc mācībām Strūžānu pamatskolā un Gaigalavas vidusskolā, Antoniju 1964.gadā uzaicināja strādāt par pionieru vadītāju Vectilžas pamatskolā, jo te jau par matemātikas skolotāju strādāja viņas māsa Albīna Jaško. Nākamajā gadā Antonija iestājās Liepājas Pedagoģiskajā institūtā, kuru 1973.gadā neklātienē pabeidza, iegūstot pamatskolas skolotājas specialitāti. Piecus gadus (no 1981.gada līdz 1986.gadam) Antonija pastrādāja veikalā Vectilžas centrā, un tad atkal atgriezās skolā. No 1999.gada līdz aiziešanai pensijā bija Vectilžas pamatskolas direktore.
Vectilžā tika nodibināta ģimene, izaudzināti dēls un meita. Te dzīvo joprojām.
Visa mūža garumā Antonija Jermacāne ir saistīta ar mūziku. Vairākus gadus dziedāja Balvu rajona skolotāju korī, piedalījās Dziesmu svētkos. Astoņdesmitajos gados viņas vadībā pagastā darbojās folkloras kopa, kurā dziedāja sievas vecumā no 65 - 70 gadiem. 2009.gadā Antonija sāka dziedāt Vectilžas folkloras kopā "Saime". Ar kopu viņa koncertē dažādos svētkos, piedalījās festivālā "Baltica 2012" un 2014.gadā starptautiskā festivālā Slovākijā.
Antonija Jermacāne ir viena no Nemateriālā kultūras mantojuma vērtību sarakstā iekļauto vērtību "Psalmu dziedāšana Ziemeļlatgalē" un  "Maija dziedājumi pie ciemu krustiem Ziemeļlatgalē" nesējām. Jau bērnībā viņai patika dziedāt psalmus, īpaši atmiņā saglabājušies dziedošie lasījumi. Kopā ar vecākiem Kazimiru un Regīnu Jaško un ciema ļaudīm (tad dziedāja arī vīrieši) veļu laikā dziedāja katrā ciema mājā, aizlūdzot par mirušajiem.
Psalmu dziedāšanu Vectilžā un tās tuvākajā apkārtnē ilgus gadus vadīja Eleonora Jermacāne un viņas mamma Domicella. Viņas zināja melodijas visām vecajām garīgajām dziesmām. Arī Antonija daudzas iemācījās un tagad dzied kopā ar jaunajām ciema sievām.
2012.gadā Eleonora aizgāja mūžībā un Antonijai nācās uzņemties psalmu vadīšanu. Tā kā viņa daudzus gadus dziedāja kopā ar Eleonoru, tad cenšas vadīt tāpat kā to darīja pieredzējusī vadītāja. Vectilžas pusē psalmus pie mirušajiem dzied trīs reizes - divas reizes līdz bērēm un bēru rītā. Vēl pēc rocības un ticības dzied pēc sešām nedēļām, un krietni retāk dzied pēc gada. Novembra sākumā psalmus par visiem pagasta iedzīvotājiem dzied Vectilžas sporta hallē. Sanāk ap 15 cilvēkiem. Antonija Jermacāne dzied kopā ar Solvetu Loginu, Mārīti Lazorenko, Annu Ločmeli, Valentīnu Jermacāni, Domicellu Loginu, Mārīti Loginu, Annu Zlidni, Inu Skrimu, Inesi Jermacāni un citām folkloras kopas dalībniecēm un ciema sievām. Psalmu dziedāšana ilgst pusotru stundu. Tad vēl lūdzas skaitot Rožukroni, Krusta ceļu un dzied garīgās dziesmas par mirušajiem un dzīvajiem palicējiem. Svētdienās Antonija ir dziesmu sācēja pirms Svētās Mises Tilžas katoļu baznīcā.
Antoniju Jermacāni reizēm aicina sarakstīt mirušo dzīvesstāstus un izstāstīt tos Vectilžas vai Lutenānu kapos. Tāpat viņa pati agrāk mūžībā ir izvadījusi ap 30 cilvēkiem
Kad 1994.gadā Vectilžas centrā pēc Antonijas Jermacānes iniciatīvas uzstādīja krucifiksu, sāka dziedāt Dievmātes godam. Tagad kopš 2011.gada folkloras kopa „Saime” maija mēnesī dzied pie visiem Vectilžas pagasta krucifiksiem, katru svētdienu pie cita.

Avotu saraksts novadpētniecības datu bāzē

Foto no personīgā arhīva: Antonija Jermacāne (2014); ar Vectilžas pamatskolas kolektīvu 2013.gada nogalē (pirmajā rindā otrā no labās puses); ar folkloras kopu Slovākijā (2014); Rugājos skatē (2014); pie atjaunotā krucifiksa iesvētīšanas Krutovā pie Loginu mājas (2014)