Garīgo dziesmu dziedātāja, nacionālā partizāne
))
Dzimusi 1927.gada 1.decembrī Šķilbēnu pagasta Kručinovas mājās. Pabeigusi četras klases turpat tuvējā Augstasila pamatskolā, Domicella sāka strādāt tēva saimniecībā. Viņas tēvs bija aizsargs, bet Nacistiskās Vācijas okupācijas laikā strādāja Šķilbēnu policijā.1944.gadā, kad Sarkanā Armija ienāca Latvijā, Domicellas ģimene devās bēgļu gaitās. Tikuši līdz Cēsīm un Raiskuma muižai, devās atpakaļ, bet tēvs gan mājās vairs nebrauca, palika pie radiem, vēlāk pievienojās nacionālajiem partizāniem.
Domicella Pundure ir nacionālā partizāne, kura no 1945.gada februāra vairāk kā mēnesi pavadīja Stompaku purva apmetnē, kur tolaik dzīvoja aptuveni 360 partizānu, tostarp sievietes, bērni un veci cilvēki. Nometnē viņa iepazinās ar savu nākamo vīru Aleksandru Punduru, kurš Stompaku kaujās tika ievainots kājā, un Domicella viņu aprūpēja.
1948.gadā apprecējās, bet jau 1949.gadā visu ģimeni izsūtīja uz Sibīriju uz Omskas apgabala Šerbakulas rajonu, kur tika aizvadīti 11 gadi. Sibīrijā Domicellai ar vīru piedzima vēl trīs bērni (pirmais bērns piedzima 1948.gada novembrī Latvijā). Latvijā atgriezās 1960.gada aprīlī. Jaunā ģimene toreizējā kolhozā "Borec" nopirka māju, strādāja kolhozā lauku brigādē. Kad vīrs nomira, Domicella Pundure 1987.gada rudenī pārcēlās uz Balviem. Jau būdama pensijā, vēl pāris gadus viņa nostrādāja viesnīcas bufetē. Domicellas Pundures dzīvesstāstu var izlasīt Sanitas Reinsones grāmatā "Meža meitas".
Domicella stāsta, ka agrāk rudeņos bezmaz vai katrās mājās dziedāja psalmus, tāpēc arī tos apguvusi jau pusaudžu gados. Arī atgriezusies no Sibīrijas viņa labprāt gāja dziedāt. Domicella min kaimiņieni Jadvigu Punduri, kura viņu vienmēr ņēmusi līdzi un no kuras visvairāk arī ))
mācījusies. Kad viņa pēc vīra nāves aizgāja dzīvot pie dēla, Domicellai nācās sākt vadīt psalmu dziedāšanu. Agrāk nācies dziedāt bieži - gan pirms bērēm, gan 40.dienā pēc bērēm. Domicella dziedājusi gan dzimtajā Augstasilā, gan Lazdulejas pagastā, kur dzīvojusi. Arī tagad viņu tur aicina dziedāt. Augstasila kapos Domicella psalmu dziedāšanu pirms kapusvētkiem vadīja vēl 2013.gadā vasarā.
Kad Domicella Pundure jau dzīvoja Balvos, viņu pamazām caur paziņām arī sāka aicināt dziedāt. Viņa visbiežāk dziedāja kopā ar Antoņinu Cibuli, Konstanci Supi un Annu Circeni. Viņas visas bijušas no vienas puses, un tāpēc arī labāk sanākusi dziedāšana. Domicella stāsta, ka Balvos psalmu dziedāšana nav bijusi visai izplatīta. Viņu grupiņa bijusi tā, kas psalmus dziedāja latgaliski pēc vecajām dziesmu grāmatām. Bijusi arī dziedātāju grupa, kura dziedājusi literārajā valodā.
2016.gada 21.novembrī Kara muzejā Rīgā tika rīkota pieņemšana nacionālajiem partizāniem, kuras laikā Domicella Pundure apbalvota ar Aizsardzības ministrijas Goda rakstu. Savukārt, 2018.gada 3.maijā Rīgas pilī viņu iecēla par ordeņa kavalieri un apbalvoja ar Viestura ordeņa V šķiru
Domicella Pundure mirusi 2022.gada 3.aprīlī. Apglabāta Augstasila kapsētā.
))
))
))
Foto no personīgā arhīva: Domicella Pundure (2010); ar pārējiem dziedātājiem pēc psalmu dziedāšanas 2004.gadā (2.rindā ceturtā no kreisās puses); Šķilbēnu katoļu baznīcā 2011.gadā (pirmajā rindā); saņemot Aizsardzības ministrijas Goda rakstu (2016); ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni (2018)