Reidzāne Beatrise

Valodniece, folkloriste

Latvijas Universitātes literatūras, folkloras un mākslas institūta latviešu folkloras krātuves pētniece Dr.hab. philol. Beatrise Reidzāne dzimusi 1942. gada 18.janvārī Jelgavā . Pēc tēva aresta 1944. gadā ģimene pamet Jelgavu un dodas atpakaļ uz mātes dzimto pusi. Turp, kur viņus mazāk pazīst. Tā Beatrise ar māti nonāk vectēva mājās Šķilbēnu pagasta Bilgās. 1949. gadā izved vectēvu, bet tēvu pārsūta uz Vorkutu. Māti un Beatrisi liktenis saudzē, jo māte ir dabūjusi patstāvīgu skolotājas vietu Krišjāņos.
Beatrise mācās Augstasila četrklasīgajā pamatskolā, tad Rekavas vidusskolā, no 1959. gada seko studijas Latvijas Universitātes vēstures un filozofijas fakultātē.

Pēc universitātes beigšanas 1964. gadā Beatrise uzsāk skolotājas gaitas Zaļenieku astoņgadīgajā skolā, paralēli darbam 1965. gadā uzsākot studijas Zinātņu Akadēmijas aspirantūrā. No 1969. gada ir aspirantūras klātienes studente un līdz 1970. gadam izstrādā savu zinātņu kandidāta disertāciju ”Mantotā leksika Šķilbēnu izloksnē”.Tas tiek aizstāvēts 1971. gadā un Beatrise saņem filoloģijas zinātņu kandidāta grādu. 1991. gadā tas tiek nostrificēts par filoloģijas doktora grādu.

Mūža lielāko daļu Beatrise ir strādājusi latviešu folkloras krātuvē, kurai laika ritējumā ir vairākkārt mainījušies oficiālie nosaukumi, bet ne būtība. Smagus triecienus Beatrisei Reidzānei, un ne tikai viņai, atnesa 1973. gads, kad daudzi aktīvie pētnieki tika pasludināti par buržuāziskajiem nacionālistiem un dažus gadus vēlāk arī atbrīvoti no darba sakarā ar štatu samazināšanu. Taču Beatrises perfektās latviešu un angļu valodas zināšanas ļāva viņai atrast maizes darbu arī šajos apstākļos. Tas bija darbs gan Latvijas padomju enciklopēdijas redakcijā, gan vēlāk Nacionālajā aizsardzības akadēmijā. No 1982. gada aprīļa Beatrise atkal ir latviešu folkloras krātuvē un nenogurstoši veic tautas gara mantu pētniecību. Viņai pieder iespaidīgs publikāciju klāsts, tai skaitā par specifiskiem Ziemeļlatgales tradicionālās kultūras un valodas jautājumiem.

                 Materiāls sagatavots izmantojot Māras Vīksnas publikāciju izdevumā „Letonica” (2012, Nr.3)

Avotu saraksts novadpētniecības datu bāzē