Lele Leontīna

Raksta ID: 1057

Atjaunināts: 30 janvāris, 2020

Garīgo dziesmu dziedātāja
Dzimusi 1933.gada 16.maijā Baltinavas pagasta Svētūnē. Mācījusies Svētūnes septiņgadīgajā skolā. Pēc tam pēc kara strādāja sezonas darbus kolhozā. 1951.gadā apprecējās un pārnāca uz vīra mājām Dupurovā. Te blakus Obeļevas ezeram dzīvo arī tagad. 33 gadus Leontīna Lele nostrādāja lopkopībā - vispirms Dupurovas fermā, vēlāk Ezermalas govju fermā Obeļevā par slaucēju. No 1987.gada ir pensijā. Izaudzinātas divas meitas
Leontīna Lele dzied no mazām dienām, dziedāja kopā ar mammu. Kādreiz viņa pat spēlēja cītaru. Svētūnē tolaik bija daudz cilvēku un katru maija vakaru laudis gāja dziedāt uz Svētūnes kapiem, jo krucifiksa te nebija. Kad Leontīna jau dzīvoja Dupurovā, sākās krievu laiki, kad pie krustiem dziedāt vairs negāja, bet psalmus gan tāpat dziedāja. Obeļevā un Puncuļevā psalmu vadītāja tolaik bija Broņislava Bonka. Sākumā Leontīna tikai piedalījās dziedāšanā, bet pati sāka vadīt ap 2000.gadu. Palīdz viņai Anna Mežale. Leontīna stāsta, ka pēc senajām tradīcijām psalmu dziedāšanā bija jāpiedalās 12 dziedātājiem. Vēlāk jau dziedāja tikai 6 -8 sievas, bet tagad pat divas sievas. Viņas ar Annu reizē gan lasa, gan dzied. Leontīna saka, ka gribētu, lai dziedāšana nenotiktu formāli, ka dziedot jādomā par mirušo, lai Dievs piedod viņa kļūdas, lai viņa ceļš ir brīvs. Tāpat Leontīna Lele palīdz priesterim vadīt kapusvētkus Svētūnes kapos.
Maija mēnesī divas reizes nedēļā (otrdienās un piektdienās) Leontīna dzied pie Obeļevas krucifiksa. Ievērības cienīgs fakts, ka tā dara regulāri no 90.gadiem. Krucifikss Obeļevā stāvēja arī padomju laikos. Kad tas nopuva, Mamerts Šakins uztaisīja jaunu. Tagad tā saimnieks ir Andris Keišs, kas to apkopj. Pie krucifiksa nāk dziedāt Leontīna Lele, Emerita Ulmicāne, Malvīne Rača, Anita Bonka, Stefānija Gabrāne, reizēm atnāk Veneranda Keiša. Vispirms noskaita Rožukroni, tad dzied visas garīgās dziesmas - Marijas dziesmas, Jēzus Sirds dziesmas. Dziedāšana ilgst vairāk kā stundu.
Brīvajā laikā Leontīna Lele labprāt ada, bet agrāk arī audusi un šuvusi. Viņas daudzie adījumi bija aizvesti uz Baltinavas vidusskolu, lai tos apskatītu skolēni