Viļakas pilsētas Domes priekšsēdētāja no 2001.gada līdz 2009.gada 30.jūnijam
Regīna Brokāne dzimusi 1950.gada 21.septembrī Medņevas ciemā. Atmiņas par bērnību dzīvas, jo ciemā tajā laikā dzīvoja vairāk nekā 30 saimes. Locānu ģimenē bija četri bērni. Regīna bija vecākā. Turpat netālu dzīvoja vecvecāki un četri tēva brāļi ar ģimenēm. No šodienas skatupunkta raugoties, var teikt, ka Regīnas vecāki un vecvecāki bija strādīgi, rūpīgi, gādīgi un saimnieciski cilvēki. Viņi visi labi sapratās savā starpā un prata palīdzēt, atbalstīt arī citus cilvēkus, ja to prasīja dzīve. Vectēvs bija kalējs. Mazajai Regīnai patika būt smēdē, līdzās vectēvam un klausīties metāla skaņu un elpot gaisu ar metāla smaržu. Tēvs daudziem apkārtnes iedzīvotājiem būvēja mājas un citas saimniecības ēkas. Mamma un vecmamma bija labas audējas un adītājas. Kad vecāki strādāja lauku darbus, tad Regīnai bija jāauklē mazākie bērni. Vēlāk, kad paaugās, visi bērni strādāja kolhoza fermās, kur ganīja un slauca govis un kopa jaunlopus. Visiem bērniem bija vēlēšanās nopelnīt savu naudiņu, tāpēc arī cītīgi strādāja.
Mātes vecāki bija apveltīti ar dabas dāvanām, jo vecmamma no galvas zināja daudz dziesmu un skaisti dziedāja. Bērni stundām ilgi varēja klausīties vecmammā un apbrīnot viņas dzidro balsi. Mātes tēvs bija pēckara gados pirmais ciema padomes priekšsēdētājs. Viņš daudz lasīja, zināja valodas. Ļoti skaisti rakstīja. Ar savu ģimeni bija izlīdis līdumu, uzbūvējis jaunsaimniecību. Diemžēl Otrais pasaules karš daudzus likteņus un sapņus bija izpostījis...
No 1958. līdz 1966. gadam Regīna Brokāne mācījās vietējā Viduču astoņgadīgajā skolā. Mācības viņai problēmas nesagādāja un skolā iešana sagādāja tikai prieku. Ar lielu cieņu un bijību atceras tā laika skolas direktori un skolotājus, kuri pavēra logu uz pasauli un iedeva stabilus pamatus mācībām un studijām nākamajās skolās. Jau pamatskolā Regīnai radās iespēja darboties skolas naturālistu pulciņā un veikt pirmos izmēģinājumus ar kukurūzu, gurķiem, begonijām. Tas bija par iemeslu, lai turpmāk izvēlētos lauksaimniecību un agronoma specialitāti. Malnavas tehnikums, kur Regīna turpināja mācības, vienmēr bijis un arī tagad ir laba jauno tautsaimniecības speciālistu kadru kalve. Tehnikumā Regīna kopā ar citiem jauniešiem pie izciliem pasniedzējiem ieguva vispusīgas profesionālas zināšanas un iemaņas sabiedriskajā darbā. Tāpat arī nodarbības dažādos kultūras un sporta kolektīvos papildināja ikviena mācību iestādes audzēkņa dzīves kvalitāti.
Pēc lauksaimniecības tehnikuma beigšanas 1970. gadā, Regīnai radās iespēja strādāt pie ļoti talantīgiem un zinošiem cilvēkiem Rīgas rajona lauksaimniecības pārvaldē. Tur viņa strādāja par sēklkopības un lopbarības kultūru vecāko agronomi. Apvienojot darbu ar mācībām studēja Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Agronomijas fakultātē Jelgavā. Strādājot Rīgas rajonā ieguva jaunas prasmes un iemaņas progresīvā lauku apsaimniekošanas vadīšanā. Pieredze, ko Regīna ieguva darbojoties pie profesionāļiem lauksaimniecībā, vēlāk lieliski noderēja strādājot dzimtajā pusē, kas Regīnas sirdij bija un palika mīļa un tuva. Atgriežoties Medņevā, kur nesen bija izveidota padomju saimniecība, darba bija ļoti daudz. Viņai bija tikai 26 gadi, kad uzticēja vadīt ekonomiski vāju saimniecību ar 6500 hektāru lielu platību. Bet Regīnu iedvesmoja līdzcilvēki un mērķis, ka arī Medņevā var labi strādāt un pilnvērtīgi dzīvot. Viņa sev uzdeva gandrīz hamletisku jautājumu – būt vai nebūt, un ķērās „vērsim pie ragiem”. Viņa daudz lasīja un pārdomāja to, kas bija un ko varētu mainīt, vai ieviest no jauna. Lai paaugstinātu zemkopības kultūru līmeni, bija jāievieš progresīvas darba metodes un tehnoloģijas. Jābūvē jauni un jāsakārto esošo ceļu tīkls. Bija jāveic zemju meliorācija, augsnes pamat uzlabošana un jāievieš augu sekas. Daudz jauninājumu prasīja augsnes pareiza apstrāde, mēslošana un augu aizsardzība. Tāpat arī produkcijas pirmsapstrāde, jaunu un ražīgu kultūraugu audzēšana, šķirņu izvēle, lopbarības ražošanas tehnoloģiju uzlabošana un pilnveidošana. Liels darbs bija jāveic lopu mītņu būvniecībā un remontā. Fermās, laukos un darbnīcās nemitīgi bija jāstrādā pie darba apstākļu uzlabošanas. Tas nevarētu notikt, ja ikdienā nestrādātu ar cilvēku izglītošanu, kas prasīja visu pārrunāt, izskaidrot un pārliecināt. Visu šo pasākumu komplekss ļāva ļoti strauji celt darba samaksu, jaunatnei radās interese palikt strādāt laukos un izvēlēties lauksaimniecībā noderīgas profesijas. Tas radīja pamatu, lai piesaistītu papildus līdzekļus dzīvokļu un infrastruktūras būvniecībai un ciemata labiekārtošanai. Paaugstinoties lopkopības un augkopības ražošanas intensitātei, pavērās jaunas iespējas tālākai attīstībai. Varēja ieguldīt vairāk līdzekļu cilvēku izglītošanā. Toreiz saimniecība jauniešiem maksāja stipendijas. Saimniecības darbiniekiem tika izmaksāti pabalsti, rīkotas ekskursijas, dibināti pašdarbības kolektīvi.
Sākoties ekonomiskajai un zemes reformai pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados, Regīna Brokāne 1992. gadā no politiskās un sabiedriskās darbības norobežojās. Iemesls tam bija daudzi Regīnai nepieņemami procesi, kas notika sabiedrībā. Viņa strādāja savā ģimenes zemnieku saimniecībā. Iepriekš iegūtā dzīves un darba pieredze ļāva Regīnai veiksmīgi un ar panākumiem darboties savā saimniecībā. 1994.gadā zemnieku saimniecība „Robežnieki” kļuva par konkursa „Sējējs” balvas laureātiem graudkopībā. Laureāta prēmija „Robežniekiem” bija pirmā Latgalē. Pie Regīnas Brokānes pēc pieredzes, ko viņa nekad neliedza, brauca arī daudzi citi zemnieki no tālākiem un tuvākiem novadiem.
2000.gadā Regīna pieteicās darbā Viļakas pilsētas domē par daiļdārznieci, jo saprata, ka ar savām zināšanām un pieredzi vajag darīt kaut ko paliekošu arī savas dzimtās puses labā. Toreizējā Viļakas pilsētas domes vadība mani pieņēma, atbalstīja un palīdzēja. Kopā ar pašvaldību daudz kas tika paveikts un arī iezīmētas nākotnes ieceres.
Jau nākamajā, 2001. gadā notikušās pašvaldību vēlēšanas, Regīnu atkal „ierāva” politikā. Viļakas pilsoņu atbalsts viņai iedeva deputāta mandātu un jaunievēlētie deputāti Regīnai Brokānei uzticēja Viļakas pilsētas Domes priekšsēdētāja amatu. Un tā divus sasaukumus pēc kārtas, līdz pat 2009. gadam, Regīna Brokāne vadīja Viļakas pilsētas pašvaldību. Strādājot par Viļakas pilsētas Domes priekšsēdētāju, Regīna izvirzīja mērķi, lai mazpilsētiņa Viļaka būtu atpazīstama mūsu valstī un arī aiz tās robežām. Lai cilvēki, kas šeit dzīvo, mīlētu un lepotos ar savu dzimto pilsētu, kurai ir bagāta vēsture. Būdama mazpilsētiņas vadītāja, Regīna Brokāne centās, lai šeit dzīvojošiem būtu mūsdienīgas izglītības un informācijas saņemšanas iespējas, augsta savstarpējo attiecību kultūra un labklājība mājās. Lai šeit dzīvojošie cilvēki ar lepnumu varētu teikt: „Mēs esam no Viļakas!” un no līdzcilvēkiem saņemtu līdzvērtīgu izbrīnu un cieņu. Tāpēc arī tika turpināts iepriekšējo darba kolēģu iesāktais un kopīgi meklētas dažādas turpmākās attīstības iespējas.
Regīna Brokāne būdama pašvaldības vadītājas amatā atbildīgo speciālistu un iestāžu vadītāju darbu virzīja dažādu iespēju meklēšanai, lai sakoptu un uzlabotu infrastruktūru, paaugstinātu atalgojumu cilvēkiem un ieviestu jaunākās informācijas tehnoloģijas. Tad vēl nebija Eiropas Savienības līdzekļu, tāpēc vairakkārt pārdomājot un izrēķinot, esošos pašvaldības budžeta līdzekļus ieguldīja tur, kur tie pilsētas iedzīvotājiem dotu vislielāko efektu. Tika iekārtotas un izremontētas telpas uzņēmējdarbības informācijas un tūrisma centram ar pielietojumu ikdienā. Tāpat ieguldīti līdzekļi kultūras nama, bibliotēku, estrādes, pamatskolas un ģimnāzijas ēku un mācību kabinetu sakārtošanā. Ieguldījumus prasīja Mūzikas un mākslas skola, trotuāri, ceļi, katlu mājas, dievnami, kapsētas, slimnīca un sporta zāle. Tika atbalstīta personību, radošu un talantīgu cilvēku darbība un publikācijas. Daudz piemēru ir sporta, kultūras un pašdarbības kolektīvu atbalstam. Veidojās sadarbība ar citu valstu jauniešiem un liels atbalsts tika sniegts jaunradei bērnu kolektīvos. Pašvaldība mudināja veidot nevalstiskās organizācijas un toreiz daudzas arī nodibinājās. Regīnai Brokānei esot pašvaldības vadītājas amatā liela vērība tika veltīta Valsts svētku organizēšanai un pasākumu kvalitātei, lai veicinātu lepnumu par savu valsti, pilsētu un cilvēkiem.
Vērtējot darbu pašvaldībā, Regīna uzskata, ka viņa strādāja ar cilvēkiem, kam bija labas profesionālās zināšanas un liela atbildības sajūta. Arī pati bija prasīga pret sevi un citiem. Viņa atzinīgi vērtē ikviena cilvēka iniciatīvu un ieguldījumu, kas vērsts uz nākotnes progresīvu virzību un iespēju robežās tādus cilvēkus arī atbalsta.
Kopš 2013. gada pašvaldību vēlēšanām Regīna Brokāne jau otro sasaukumu ir Viļakas novada Domes deputāte. Vada tautsaimniecības un vides komiteju.
Regīnas vaļasprieks ir darbs dārzā un fermā un saražotās produkcijas pārstrāde. Viņa ir bagāta. Viņai ir dēls un meita, seši mazbērni un tuvāko cilvēku atbalsts.
                                                                                                     /Informāciju sagatavoja Viļakas novada bibliotēka/

Mirusi 2024.gada 4.februārī, apglabāta Miera kapos Viļakā

Avotu saraksts Novadpētniecības datu bāzē

Foto no personīgā arhīva: Regīna Brokāne; kā Malnavas tehnikuma audzēkne; saņemot LLA diplomu; ar vīru Jāni kā konkursa „Sējējs” balvas laureāti (1994); ar bijušā Balvu rajona lauku saimniecību vadītājiem Buhārā (1986); Balvu rajona deputāti (1992); bijušā Balvu rajona pārvalžu vadītāji; radu pulciņā; kā mīļa vecmāmiņa (2010)