| | | | | | Pārlūkot visas sadaļas |
Izglītības un kultūras darbiniece
))
Krišjāne ( dzim. Vilciņa ) Erna dzimusi 1932. gada 13.decembrī Bērzpils pagastā. Mācījusies Krišjāņu pamatskolā, tad Varakļānu vidusskolā. No 1952. – 1955. gadam mācījusies Cēsu skolotāju institūtā Latviešu valodas un literatūras fakultātē. No 1958. – 1963. gadam mācījusies Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātē. 50. gadu sākumā strādājusi Golvaru un Līdumnieku skolās. No 1955.-1958. gadam strādājusi par latviešu valodas skolotāju Valkas rajona Jērcēnu pamatskolā. No 1958.-1962. gadam bijusi skolotāja un direktore Upītes pamatskolā Vecpiebalgā. No 1962. gada – 2008. gadam strādājusi par latviešu valodas skolotāju Vecpiebalgas vidusskolā ( tagad ģimnāzija ).
Erna Krišjāne paralēli latviešu valodas un literatūras skolotājas darbam ilgus gadus savu enerģiju, radošo darbību un zināšanas ieguldījusi Piebalgas novada kultūrvēstures pētīšanā, glabāšanā un popularizēšanā. Tā Vecpiebalgas ģimnāzijā ir izveidota Piebalgas novada ievērojamāko cilvēku ( ap 100 personām ) galerija, kuriem organizēti neskaitāmi atceres pasākumi. Nozīmīga ir viņas sadarbība ar visiem Vecpiebalgas muzejiem, viņa izveidojusi brošūru un ceļvežus ar ekskursiju maršrutiem pa Piebalgas ievērojamākām piemiņas vietām. Sevišķu nozīmi Erna Krišjāne piešķīrusi jaunatnes izglītošanai, patriotisma audzināšanai un tradīciju kopšanai. Ilgstoši vadījusi laulību un citas sadzīves ceremonijas. Ar E. Krišjānes iniacitīvu un aktīvu līdzdalību uzstādītas virkne piemiņas zīmju ievērojamiem kultūras darbiniekiem – G. Merķelim, A. Pumpuram, Stērstu dzimtai, plāksnes pie A. Austriņa un K. Skalbes dzimtajām mājām, brāļu Kaudzīšu piemineklis u.c. Viņa ar skolas bērniem savā laikā veikusi lielu darbu kultūras darbinieku kapu kopiņu sakārtošanā un 15 objekti pat tikuši atjaunoti, uzsākot jaunu tradīciju – iet ar lāpām pie Kaudzīšu, A. Kronvalda u.c. atdusas vietām, stāstot par viņu darbību pasākumu apmeklētājiem.
Ar E. Krišjānes ienākšanu Vecpiebalgā tika aktivizēta piebaldzēnu sena tradīcija – teātra spēlēšana.Ar viņas iniciatīvu regulāri sāka rīkot valsts mēroga atceres dienas Piebalgas dižvīriem. Gan ar preses, gan personīgu sazināšanos tika popularizēti Piebalgas visu muzeju savdabīgums un interesantās kolekcijas. Ekskursantu skaits gadā pārsniedza pat 10 tūkstošus. Te liela nozīme E. Krišjānes veidotajiem ekskursiju maršrutu ceļvežiem un prasmīgu ekskursiju vadīšanai, jo viņa bijusi ilggadīga gide ekskursantiem. Daudz rakstījusi presē. Erna organizējusi un vadījusi pirmās dzejas dienas Latvijas laukos ar daudzu dzejnieku un kultūras darbinieku piedalīšanos un kuplu apmeklētāju skaitu.Tāpat noorganizējusi un vadījusi Ata Kronvalda Vecpiebalgas vidusskolas literāro prēmiju Latvijas lauku skolu skolēniem, kur rosinājusi domrakstos pētīt savas dzimtas, novada, savas valsts vēsturi un tradīcijas, tādējādi veidojot skolēnos lepnumu par savu sētu, savu zemi.
Nozīmīgs E. Krišjānes veikums ir memoriālās istabas „Piebalgas novada diženās sievietes” izveide Vecpiebalgā Inešu pilī, kur atklāti stendi Lilijai Dzenei, Adīnai Kirškalnei, skolotājai Marijai Putniņai, rakstniecei Angelikai Gailītei, dzejniecei Elzai Stērstei u.c.
Ernas Krišjānes darbs visos laikos ir bijis novērtēts - „Teicamnieks izglītības darbā” - 1975. gadā; „Gada skolotājs” – nominācija 1990. un 1993. gadā; pirmā Vecpiebalgas pagasta „Mūža stipendijas” laureāte 2001. gadā – par mūža ieguldījumu skolas un novada kultūras dzīvē. Tāpat viņa vairākkārt saņēmusi Goda un Atzinības rakstus. 2006.gadā Erna Krišjāne saņēmusi apbalvojumu - IV šķiras Atzinības krustu, bet kā izcilai pedagoģei un kultūras darbiniecei VKKF 2008.gadā piešķīra mūža stipendiju.
E. Krišjānes atziņa : "Ja ej pa dzīvi ar prieka dzirkstelīti krūtīs, ar vēlēšanos darboties un tev blakus ir labi cilvēki, tad var padarīt daudz labu darbu".
/informāciju sagatavoja Bērzpils pagasta bibliotēka/
Avotu saraksts novadpētniecības datu bāzē
