Bušs Valdis

Raksta ID: 104

Atjaunināts: 28 decembris, 2021

Gleznotājs - ainavists.

Dzimis 1924.gada 25.jūlijā Balvu rajona Susāju pagasta Pokševas ciemā septiņu bērnu ģimenē. Mācījies Zvaigznes pamatskolā, Viļakas sešklasīgajā pamatskolā, Viļakas ģimnāzijā.Tūlīt pēc skolas 1943. gadā Valdi Bušu iesauca leģionā. Pēc smaga ievainojuma un hospitāļa Krievijā palaida mājās ārstēties. Sagūstīja "sarkanie", bet, ņemot vērā vietējo komunistu pozitīvo atsauksmi, nenošāva, toties aizsūtīja uz fronti. Karš Valdim Bušam beidzās «Kurzemes katlā». Guvis trīs smagus ievainojumus abās frontēs, viņš tomēr izkļuva no filtrācijas draudiem. Uzvaras dienu sagaidīja slimnīcā. 1945. gada rudenī Valdis Bušs dodas uz Rīgu, lai stātos Mākslas akadēmijā. Bez jebkādām priekšzināšanām.

“Cik atceros, zīmēju jau no trīs gadu vecuma, tāpēc droši varu apgalvot, ka nevis es izvēlējos mākslu, bet māksla izvēlējās mani,” sacījis mākslinieks.

1949. gadā - lielā izvešana. Ceļā uz Tālajiem Austrumiem līdz ar ģimeni, kas dzīvoja laukos, bija jādodas arī Medicīnas institūta studentei Annai no Žīguriem, ar kuru Valdis bija iepazinies jau Viļakā, bet iemīlējis Rīgā. Pabeidzis 4. kursu un jau gatavodamies diplomdarba gleznošanai, viņš paņēma akadēmisko atvaļinājumu, devās pie Annas, un viņi apprecējās. Pēc gada Valdis atgriezās Rīgā, gribēja pabeigt studijas, bet tādam, kas precējies ar represēto, akadēmijā vairs nebija vietas. Sekoja gadi Tālajos Austrumos, un pēc atgriešanās 1955. gadā Latvijā viegli negāja. Valdis mācīja zīmēšanu arodskolā. Un, protams, turpināja gleznot, līdz 1971. gadā notika viņa pirmā personālā izstāde Jūrmalā, kuru ierosināja un atklāšanu vadīja mākslas zinātnieks Jānis Pujats.

Latvijas Mākslinieku savienības biedrs kopš 1973.gada. No 1979. līdz 1988.gadam vadījis LMS Jūrmalas nodaļu. Dzīvoja Bulduros.

Valdis Bušs ir viens no spilgtākajiem mūsdienu latviešu ainavistiem. "Labākie darbi man top dabā. Tā ir bagāta, piesātināta un objektīva, bez aizspriedumiem. Protams, uz vietas bieži vien top tikai mugurkauls, skelets. Skaistumu un pārliecību gleznā es dabūju darbnīcā."- tā saka mākslinieks. Kopš pirmajām izstādēm, pēc paša V.Buša vērtējuma, tapušas ap 3 tūkstoši gleznu (eļļā un akvarelī). Šajos gados gleznotājs sarīkojis gandrīz 30 personālizstādes, piedalījies vairāk nekā 100 izstādēs. V.Bušs bijis bijis viens no pirmajiem latviešu māksliniekiem,kas uzsācis sadarbību ar ārzemju mākslas draugiem. Vispirms tās bija izstādes Norvēģijā, Zviedrijā, Somijā, tagad visu laiku Vācijā.

Liela retrospektīva jubilejas izstāde bija sarīkota 2003.gadā Valsts Mākslas muzejā. 2004.gada jūlijā, tieši mākslinieka 80.dzimšanas dienā tika atklāta jaunāko gleznu izstāde “10 dienas Šveicē” Agijas Sūnas galerijā “Melnais balodis” Vecrīgā.

Gandrīz ik gadu mākslinieks brauc uz dzimto pusi – Viļaku un Balviem. Izstādes Balvos bijušas 1994. un 2003.gadā. V.Buša sirds ir ļoti dāsna – viņš savas gleznas dāvinājis Balvu Mākslas skolai, Balvu Kultūras un atpūtas centram, Viļakas Valsts ģimnāzijai un deviņi mākslas darbi ir Balvu pilsētas ģimnāzijā.
2003. gadā izdots Edvardas Šmites katalogs "Valdis Bušs". Tajā iekļauta informācija par gleznotāja Valda Buša daiļradi 30 gadu garumā.

2009.gada 25.jūlijā Valda Buša jubilejas izstādes atklāšana Balvu Kultūras un atpūtas centrā

2014.gada 14.februārī saņēmis Jūrmalas gada balvu "Par mūža ieguldījumu Jūrmalas kultūras dzīves veidošanā", bet jau 3.martā aizgājis mūžibā. 25.jūlijā Jūrmalas pilsētas muzejā tika atklāta Valda Buša 90 gadu jubilejas izstāde, kurā piedalījās arī Medņevas etnogrāfiskais ansamblis.

2017.gada vasarā Viļakas novada pašvaldība sadarbībā ar Daugavpils Marka Rotko mākslas centru rīkoja 1.Starptautisko plenēru "Valdis Bušs 2017". Divu nedēļu garumā seši mākslinieki iemūžināja izcilā Latvijas glezniecības meistara dzimtās puses āres un plenērā radītie darbi turpmāk veidos Viļakas mākslas kolekciju, iespējamam nākotnes projektam, piemiņas vietai - Valda Buša mājai. Mākslinieka dzimšanas dienā - 25.jūlijā Viļakas Kultūras un radošo industriju centrā tika atklāta plenēra dalībnieku darbu izstāde.