| | | | | | Pārlūkot visas sadaļas |
Kultūras darbiniece un Žīguru folkloras kopas "Mežābele" vadītāja
Dzimusi 1932.gada 20.martā Alūksnes rajona Liepnas pagasta „Smilšukalnā”. Ģimenē auga trīs māsas un brālis, kurš bija apdāvināts ar ))
muzikālo dzirdi. Kad tēvs brālim nopirka akordeonu, mājās bieži notika visu trīs māsu koncerti. Bet rudens un ziemas vakaros „Smilšukalnos” pulcējās ciema ļaudis, lai kopā vakarētu, dziedātu dziesmas un darinātu līdzpaņemtos rokdarbus.
Mazā Valentīna no bērnības labi atceras Liepnas kauju, ko savā balādē aprakstījis Jūlijs Vanags, jo tā notika netālu no viņu mājām, un lodes lidojušas gandrīz pāri galvai.
Mācījusies Liepnas pamatskolā un Viļakas vidusskolā. Pēc vidusskolas beigšanas Valentīna kopā ar trim draudzenēm iestājusies Rīgas kultūras darbinieku tehnikumā, kaut gan pašai vairāk gribējies mācīties par medmāsu. Pēc sadales bija jābrauc uz Ranku, bet viņa tomēr atgriezās Viļakā. Darbu Valentīna uzsāka 1954.gada jūlijā Abrenes apriņķa Pleševas ciema padomes bibliotēkā. Viņa uzreiz aktīvi sāka piedalīties pašdarbībā, kolhozā „Padomju Dzimtene” organizēja literatūras lasījumus. 1958.gadā, kad Žīguriem piešķīra ciemata statusu, ciema))
padome un arī bibliotēka pārcēlās uz Žīguriem. Bibliotēkai tika ierādītas plašas telpas bijušajā ēdnīcā. Atsevišķi bija grāmatu fonds, lasītava un biljarda telpa. Valentīna atceras, ka trīs dienas strādājusi līdz astoņiem vakarā, bet trīs – līdz desmitiem vakarā. Dienas laikā bija ap 70 apmeklētājiem (iedzīvotāju skaits tai laikā Žīguros bija vairāk kā 3500 un skolā mācījās vairāk kā 300 skolnieku). Tika organizēti dažādi tematiski pasākumi. Lielu interesi iedzīvotājos izraisīja literārās tiesas – vecais klubiņš bija stāvgrūdām pilns.
1968.gada 7.novembrī ekspluatācijā nodeva Žīguru kultūras namu. Par pirmo direktori strādāja Velga Jaunzeme no Viļakas. Kad pēc diviem gadiem viņa atteicās te strādāt, par direktori iecēla Valentīnu Igovenu. Viņa labprāt piekrita, jo bibliotekārais darbs tolaik īpaši nesaistīja.
Par direktori Žīguru kultūras namā Valentīna nostrādāja 32 gadus līdz 1992.gada 7.augustam. Bet pēc pieciem gadiem viņa tomēr atgriezās kultūras namā, nu jau kā etnogrāfiskā ansambļa vadītāja. 1997.gadā toreizējā Balvu rajona Kultūras nodaļas vadītāja Ruta Cibule, noklausoties Žīguru sievu psalmu dziedāšanu, aicināja Valentīnu Igovenu dibināt un vadīt etnogrāfisko ansambli. Daudzi nostrādātie gadi kultūras darbā un organizatoriskās spējas, iedrošināja viņu saaicināt Žīguru dziedošās sievas un vīrus uz pirmo mēģinājumu 1997.gada 2.novembrī. Šobrīd Valentīna ir vienīgā dziedātāja kolektīvā, kas dzied visu laiku kopš tā dibināšanas.
Valentīna Igovena 2014.gadā saņēma Latvijas Nacionālā kultūras centra Atzinības rakstu.
Mirusi 2019.gada 17.oktobrī, apglabāta Liepnas kapos
))
))
))
Foto no personīgā arhīva: V.Igovena, saņemot apsveikumu no Žīguru pagasta priekšnieka Viktora Sidorova, etnogrāfiskā ansambļa pirmajā uzstāšanās reizē (1998), svinot Meteņu dienu Žīguros (2012); atzīmējot 80. dzimšanas dienu (2012); folkloras kopas „Mežābele” 15 gadu jubilejas svinībās (priekšā sēž) (2012); pieņemšanā pie Valsts prezidenta Andra Bērziņa 2012.gada 6.jūlijā
