Circenis Rihards

Lauksaimnieks, mecenāts, ekonomikas zinātņu doktors
Dzimis 1930.gada 21.novembrī Abrenes apriņķa Šķilbēnu pagasta Baharevā
Pēc Viļakas vidusskolas beigšanas Rihards devies uz Lauksaimniecības akadēmiju Rīgā. Absolvējis to 1956.gadā ar toreiz augstāko novērtējumu – sarkano diplomu. Jaunais speciālists darbu uzsāka Kandavas MTS kā galvenais zootehniķis. Pēc trīs gadiem jau bija kolhoza „Kurzeme” priekšsēdētājs, vēlāk strādāja Lielplatones lopkopības izmēģinājumu stacijas direktoru. Kad neklātienē Rihards Circenis mācījās aspirantūrā, viņu pārcēla uz Salaspili, kur vadīja turienes padomju saimniecību.
No 1977. gada līdz 1993. gadam Rihards Circenis 16 gadus nostrādāja par pasniedzēju Latvijas Universitātē. 1992.gadā iegūts ekonomikas doktora zinātniskais grāds. Var teikt, ka viņa mūža darbs ir ekonomika.
Kad deviņdesmito gadu sākumā Circeņi atguva sievas mantojamo zemi Trikātas pagastā, tajā vietā no mājām nebija saglabājušies pat pamati - kolhoza laikos te pāri bija gājusi meliorācija un bija palikuši tikai daži koki. Pieņemot lēmumu dzīvot un saimniekot laukos, "Irbītēs" arī uzbūvēja vienu māju, tad otru, tad saimniecības ēkas. R.Circenis stāsta, ka sieva no vecākiem un vecvecākiem mantojusi četras vecsaimniecības vai 315 hektārus lielu zemes platību, no kuras daļa bijis vēl no baronu laikiem audzis mežs. Sākotnēji bijusi doma: nu ņemsim tikai mežu, bet dēls vēlējies apsaimniekot visu īpašumu, arī zemi. Apspriežoties izlemts, ka saimniekošanas vadība kā pieredzējušam lauksaimniekam jāuzņemas tēvam. Mežs tad arī bijis sava veida kapitāls, ko, prasmīgi saimniekojot, varēja izmantot saimniecības veidošanai un attīstībai. Tā Rihards un Inta Circeņi, kļuvuši pensionāri, sāka saimniekot atgūtajos hektāros. Sākumā viņi privatizējuši arī slaucamo govju kompleksu, kas atradies uz viņu zemes, taču govis tomēr likvidējuši un palikuši pie labības audzēšanas. Šobrīd R.Circenis ir 1500 ha plašās graudkopības saimniecības „Irbītes” īpašnieks.
Tā kā jau kopš sešdesmitajiem gadiem, R.Circenis ir saistīts ar sievas dzimteni Trikātu, tad viņš devis nozīmīgu ieguldījumu arī Trikātas kultūrvēsturiskās vides sakopšanā. Ar viņa atbalstu Trikātas kapos uzstādīts jauns piemineklis skolotājam un sabiedriskajam darbiniekam Jānim Austriņam, uzliktas piemiņas plāksnītes viņa sievai Marijai un dēlam Aleksandram, labiekārtota senā „Atpiļu” mājvieta ar tur augušo diženo upurozolu, pie kura tagad nereti notiek novada un plašākas apkārtnes dalībnieku tradicionālie kultūras pasākumi. 2012.gadā te tika atklāts piemineklis senajam Krīvam – Laika Vīram.
Izlasot Jāņa Lejiņa vēsturiski mistisko triloģiju „Zīmogs sarkanā vaskā”, R.Circenis nospriedis, ka arī novada ķēniņam Tālivaldim Trikātā jābūt piemineklim. Valmieras tēlnieka Andra Vārpas granītā kalto pieminekli Trikātas parkā atklāja 2011.gada 15.septembrī. Rihardam Circenim tas izmaksāja 17 000 latu.
Rihards Circenis ir vairāku nozīmīgu balvu laureāts - 2007.gada 27.aprīlī R.Circenim pasniegts Atzinības krusta IV šķiras ordenis, 2010.gada ok­tob­rī kon­kur­sa „Zel­ta lauks” no­slē­gu­mā Jaun­mo­ku pi­lī viņš sa­ņē­mis ap­bal­vo­ju­mu par mū­ža ie­gul­dī­ju­mu lauk­saim­nie­cī­bā. Divas reizes bijis konkursa „Sējējs” laureāts (2004. un 2011.gadā)

Avotu saraksts novadpētniecības datu bāzē

---

Rihards Circenis ar Valsts prezidenti saņemot Atzinības krustu (2007) – foto no personīgā arhīva; R.Circenis (2007) - foto no laikraksta „Vaduguns”