Krasnais Vilberts

Tautsaimnieks, sabiedriskais darbinieks
Dzimis 1908. gada 12. janvārī Rugāju pagasta „Vēžos”, bet Krasno dzimtas saknes atrodamas Gulbenes rajona Galgauskas pagastā.
Vilberta Krasnā tēvs Andrejs Krasnais iegādājās saimniecību Latgalē tagadējā Rugāju pagastā. Vilberts ar labām un teicamām sekmēm 1927. gadā pabeidza Balvu komercskolu un pēc komercskolas beigšanas studēja tautsaimniecību Latvijas Universitātē.
Strādāja par Slimo kases revidentu, aktīvi darbojās Latvijas Nacionālās Jaunatnes savienībā un uzstājās kā ļoti labs orators Vēlāk viņš iestājās augstskolā otrreiz un studēja Vēstures fakultātē.
1928. gadā brīvprātīgi noorganizēja Sarkanā Krusta palīdzības komiteju Rugāju pagasta plūdos cietušajiem iedzīvotājiem, kurā darbojās kā priekšsēdētājs. Viņš ne tikai vāca līdzekļus pavasara plūdos cietušo bērniem, lai viņi varētu mācīties skolā, bet arī pats ziedoja savus un tēva līdzekļus trūcīgo ļaužu bērnu uzturam. Abrenes, Ludzas, Rēzeknes, Madonas un Valkas apriņķa priekšnieku un plūdu piemeklēto pagastu vecāko vārdā viņš lūdza pabalstu ministram Jānim Birzniekam. Vilberts Krasnais bija  Rugāju pagasta revīzijas komisijas priekšsēdētājs un deva lielu ieguldījumu plašo Lubānas klānu pļavu plūdu novēršanas organizēšanā. Viņš panāca, ka Kārļa Ulmaņa valdība atvēlēja līdzekļus, lai izraktu Aiviekstes kanālu.
Vasaras Vilberts pavadīja pie tēva Daugasnes ciemā, kur strādāja lauku darbus. Svētdienās piedalījās un organizēja kultūras pasākumus Rugājos - dziedāja korī, organizēja un vadīja teātra izrādes.
Vēsturnieka gaitās Krasnais savāca ziņas par latviešu dzīve vietām ārpus Latvijas un sarakstīja grāmatu “Latviešu kolonijas” (izdota 1938.g.). Grāmata ir apjomīgs pētījums, kurā apkopotas ziņas par latviešiem visā pasaulē.
Vilberts Krasnais pētīja Latgales novada vēsturi un sarakstīja grāmatu “Latviskā Jaunlatgale” (1937.g.), kā arī “Baltkrievi kā latviešu tautas zars” (1938.)
1937.gadā sakārtoja izdota grāmata “Abrenes dziesmas”.
Studijas vēstures fakultātē palika nepabeigtas. Dzimtu izpostīja “baigais gads”. 1941.gada 14.jūnijā no Daugasnes izsūtīja visu Krasno ģimeni: Vilbertu Krasno, viņa sievu Elvīru un abas meitas: Aiju Krasno – (viņai bija viens gads un vienpadsmit mēneši) un jaundzimušo Dailu Krasno (dzim.1941. gada 1. aprīlī, kura mira bada nāvē apcietināto vagonā ceļā uz Krieviju, apbedīta Pavlovskā).
Vilberts Krasnais aizgājis bojā Sibīrijā 1941. gadā. Viņa atdusas vieta nav zināma.

Avotu saraksts novadpētniecības datu bāzē

Foto no LKF Balvu kopas materiāliem: Vilberts Krasnais Balvu komercskolas audzēkņu vidū 1922.gadā (augšējā rindā otrais no labās);  Aija Bērziņa - Vilberta Krasnā meita Krasno dzimtas salidojumā Galgauskā 1992. gadā (pirmajā rindā pirmā no kreisās); ar Rugāju vīriem (trešais no kreisās puses), dienā, kad viņi 20.gs. 40.gados iesniedza projektu par Bolupes iztaisnošanu - foto no M.Kukurānes personīgā arhīva