Slišāns Antons

Dzejnieks, publicists, folkloras vācējs un pētnieks, lokālās vēstures pētnieks
Dzimis 1948. gada 28. decembrī Balvu rajona Šķilbēnu pagasta Stabļovas ciemā Domenika un Annas Slišānu ģimenē.
1956.-1964. gadā mācījies Upītes astoņgadīgajā skolā
1964.-1968. gadā – Bulduru  Dārzkopības tehnikumā, iegūstot dārzkopja un biškopja kvalifikāciju.
1974.-1980. gadā neklātienē mācījies glezniecību un grafiku Maskavas Mākslas tautas universitātē.
1978.-1984. gadā neklātienē studējis LLA Jelgavā  un ieguvis diplomēta agronoma specialitāti.
Strādājis par ražošanas iecirkņa vadītāju, galveno agronomu, kolhoza priekšsēdētāju,
Upītes pamatskolā  mācījis dabas mācību, zīmēšanu un Rekavas vidusskolā Latgales kultūrvēsturi.
No 1995. gada bija Upītes bibliotēkas vadītājs, līdztekus Upītes kultūrvēstures muzeja dibinātājs, uzturētājs un sabiedriskais vadītājs
Antons savu mūžu un laiku veltījis novada tradīciju apzināšnai, kopšanai, novadnieku piemiņas saglabāšanai un iedzīvināšanai, latgaliešu valodai.  Viņš cītīgi vācis un pierakstījis mutvārdu un muzikālo folkloru Šķilbēnu un Baltinavas pagastos. Kopā ar priesteri Miķeļi Jermacānu jau pagājušā gadsimta  70. gados ierakstījis magnetafona lentēs Šķilbēnu pusē dziedātos psalmus par mirušajiem, garīgās dziesmas un  tautas dziesmu  dziedāšanu laukā visa gada garumā.  Viņš bija  Rekavas  un Upītes etnogrāfiskā ansambļa dibinātājs un Upītes etnogrāfiskā ansambļa  vadītājs, Latgaliešu Kultūras Biedrību Savienības valdes loceklis un LKB Balvu nodaļas priekšsēdētājs.
Antons Slišāns organizēja un vadīja Upītē ikgadējos Kūkovas novada bērnu un jauniešu svētkus, folkloras un dzejas dienas, mīlestības dzejas un dziesmu festivālu “Upītes Uobeļduorzs”, organizēja Ziemeļlatgales mākslinieku darbu izstādes.
Viņa vadītās zemnieku saimniecības “Jākupāni” grāmatu izdošanas radošā grupa izdeva gan paša, gan citu novadnieku grāmatas. Apgāds sabiedrību iepazīstināja ar jauniem vārdiem literatūrā, klajā laižot vairāk nekā divi desmiti grāmatu.
Radošajam darbam pievērsies, mācoties Bulduros, kur vadījis tehnikuma literāro pulciņu un žurnālu “Jaunība”. Pirmās publikācijas 1981. gadā rajona laikrakstā “Vaduguns” – trīs dzejoļi Šķilbēnu pagasta izloksnē.
Sarakstījis un izdevis 29  grāmatas dzejā un prozā kā  bērniem tā pieaugušajiem gan latgaliešu, gan literārajā valodā. Viņa darbi publicēti daudzos Latvijas preses  izdevumos, ievietoti kopkrājumos, almanahos, gadagrāmatās kā  “Saule izkapts kātā” (1991), "Olūts", “Tāvu zemes kalendars” u.c. Latvijas Rakstnieku Savienības biedrs no 1994. gada
Kopā ar sievu skolotāju Irēnu izaudzinājuši  un izvadījuši dzīvē četrus bērnus, palīdzējuši audzināt mazbērnus.
2000. gadā Antons Slišāns saņēmis Lielo folkloras gada balvu.
2007. gada Dzejas dienās Antons saņēma apbalvojumu par izcilu devumu reģionālajā literatūrā un labāko novada dzejas krājumu "Tītupats".
2008.gadā VKKF padome Antonam Slišānam piešķīrusi mūža stipendiju un Ordeņu kapituls apbalvojis viņu ar V šķiras Atzinības krustu.
Latgaliešu kultūras gada balvas "Boņuks 2009" titula "Gada kultūras darbinieks" ieguvējs. 2011.gada februārī, jau pēc nāves viņam piešķirtas vēl divas latgaliešu kultūras gada balvas.  "Boņuks 2010" tika piešķirts par ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā un par labāko literāro darbu - "Čipierkstneits jeb apcirsto sakņu pieaudzēšana".
Miris 2010.gada 15.decembrī. Apglabāts Breksenes kapos
2011.gada 28.decembrī, Antona 63.dzimšanas dienā Upītes tautas namā bija grāmatas maziem bērniem "Labi, ka labi" atvēršanas svētki. Šo grāmatu autors izdošanai bija sagatavojis pats - sarakstījis dzejoļus un sarunājis arī mākslinieci Rudīti Kašu. Lai grāmata nāktu klajā, bija parūpējušies viņa bērni.
2013.gada 28.decembrī tika iesvētīts piemineklis Ontonam Slišānam - "Myuža gruomota". Pieminekļa autors ir tēnieks Vitālijs Peļņa
Antona Slišāna piemiņai bija veltīts folkloras festivāla "Baltica 2015" pasākums "Mantinieki. Ziemeļlatgale" Latvijas Mūzikas akadēmijā 2015.gada 16.jūlijā, kurā uzstājās Ziemeļlatgales etnogrāfiskie ansambļi. 2018.gada nogalē tika izdots kopkrājums "Vuss apleik maņ munā volūdā skaņ", kurā apkopoti visi A.Slišāna rakstītie dzejoļi bērniem gan latviešu, gan latgaliešu valodā

Antona Slišāna grāmatas:
Raibī panti (1991), Lyugums sapneišam (1992), Tāvaine muna (1992), Par gadskārtu Jānīts nāca (1993), Cik vējam krāsu? (1994), Zynamōs meikleites (1995), Lela ceļa maleņā (1995), Šērve jeb kur tavi ideāli? (1995), Ziemneši (1996), Sovu liktini izsōpūt (1996), Ar myužeibu sasarunoj (1997), Rūtaļu gods (1997), Salnas nenokosts zieds (1998), Upītes ābeļdārzs (1998), Rotaļa (1998), Liktiņdorbs (1999), Saulei par prieku (1999), Olūtā smielieja (2000), Nepareizais (2000), Laiks (2001), Atnadzis jeb šis labvēlīgais latgaliskums (2003),  12 (2006), Tītupats (2007), Kotram. Kaждому. Egautele. (2008), salve regina (2008), Škilbanu Romys katoļu draudze i Suopu Dīvmuotis bazneica Rekovā (2008), Latgaļu volūdys vuordneica: Zīmeļlatgola (2009), Rūtaļu vydā (2009), Čipierkstneits jeb apcirsto sakņu pieaudzēšana (2010), Labi, ka labi (2011), Vuss apleik maņ munā volūdā skaņ (2018)
Avotu saraksts novadpētniecības datu bāzē