| | | | | | Pārlūkot visas sadaļas |
Maizes cepēja un garīgo dziesmu dziedātāja
))
Dzimusi 1943.gada 23.jūnijā Lazdulejas pagasta Orlovas ciemā. Tagad dzīvo Vectilžas pagasta Krutovas ciema "Laimu" mājās.
Maizes cepšanas prasmi mācījusies no savas mātes. Agrāk „Laimās” tikusi cepta baltmaize, rudzu maize un saldskābā maize, tagad gan vairāk tiek cepta rudzu maize, retāk - baltmaize. Tikpat kā netiek cepta saldskābā maize, jo Domicella saka, ka pie tās daudz darba un paiet divas dienas, kamēr tiec pie maizes))
Rudzu maize parasti tiek iejaukta pievakarē vecā plastmasas bļodā, kura nopirkta pirms gadiem četrdesmit kaut kur Krievijā, un ir tikpat veca kā Domicellas maizes cepšanas prasme. Kā sākusi pirms daudziem gadiem jaukt mīklu šajā bļodā, tā arī turpina. Bļodā vienmēr ir sakasnītis, apkaisīts ar miltiem, un cepējai liekas, kas maize te rūgst vienmēr. Miltus aplej ar siltu ūdeni, labi izjauc un noliek siltā vietā rūgt. Otrā dienā, kad maize norūgusi, tā ir jāmīca. Kā pazīt, ka norūgusi? Domicella saka: "Ļūti vīnkuorši – cikam maize ryuga nu viersa jai tuoda mizine (plievīte) beja, a, ka nūryuga vyss apsāda, i mizine (plievīte) ari izjuka. Ja labi īzaveruos traukā tod var redziet, da kuras vītas beja maizīte izkuopusi, a tādin ir zemli, tys nūzeimoi, ka nūryuguse. Var pagaršuot, ja skuoba tod loba, ja ryugtana, tod vieļ juoryugst". Mīcot pie mīklas klāt tiek piebērti izsijāti rudzu milti, lai gardāka maize - arī kviešu milti. Kad mīkla ir apmīcīta, tā atkal jāapsedz un jānoliek, lai uzrūgst. Pa to laiku sāk kurināt krāsni. Apmēram pēc divām stundām tā ir izkurējusies, tad izrauš ogles plītī, arī norūgusī mīkla ir gatava cepšanai. Agrāk Domicella pēc senču tradīcijām cepusi uz kļavu lapām, tagad – pannās. Tā sanāk vieglāk un maize nav ar pelniem. Pieredzējusī cepēja parasti reizē izcep divus kukuļus. Kad maize ir ielikta krāsnī, aiztaisa šīberi un krāsns priekšu, un ļauj cepties apmēram divas stundas.
Visu, kas palicis gar trauka malām pēc mīcīšanas, sakasa vienā čupiņā – tas būs sakasnītis, ko liks klāt pie mīklas nākošajā cepšanas reizē. Sakasnītis obligāti jāapkaisa ar miltiem – tad tas nepelēs.
Kad maizi izvelk no krāsns, izņem to no pannas, pārbauda vai ir gatava ( ja piedauzot skan, tad maizīte ir gatava) un pārsegtu atstāj atdzist.
Domicellas Loginas maize tika piedāvāta amatnieku svētkos Balvos un Alūksnē, novērtēta arī Pastariņa muzejā Tukuma rajonā. Viņas maize pat ceļojusi piecus tūkstošus kilometru uz Sibīriju, lai cienātu te savus tautiešus latgaliešus "Ziemas skolas" ietvaros Krasnojarskas apgabala Ačinskas pilsētā.
/Informācija sagatavota pēc S.Loginas un M.Arules pieraksta/
Domicella Logina ir viena no Nemateriālā kultūras mantojuma vērtību sarakstā iekļautās vērtības "Maija dziedājumi pie ciemu krustiem Ziemeļlatgalē" nesējām.
))
))
))
Foto no personīgā arhīva
