Livzeniece Marcijana

Bērzpils folkloras kopas "Saivenis" dziedātāja, maizes cepēja
Dzimusi 1935. gada 23. februārī Balvu rajona Lazdukalna pagasta "Papūrnē", bet augusi Bērzpils pagasta Domopolē. Tagad dzīvo Bērzpils pagasta Beļauskos, kur atnākusi pēc apprecēšanās 1967.gadā.
Mācījusies Bērzpils vidusskolā, kur beigusi septiņas klases, un Bebrenes tehnikumā. Strādājusi gan fermā, gan gājusi lauku brigādē. Divdesmit gadus nostrādājusi Bērzpils padomju saimniecībā par vetārsta palīdzi.
Viss Marcijanas mūžs ir saistīts ar dziesmu. Savā laikā dziedājusi skolas korī, ansamblī, vēlākajos dzīves gados dziedājusi pagasta korī. Piedalījusies septiņos Dziesmu svētkos Rīgā.  Kopš 1998.gada dzied folkloras kopā „Saivenis”, jau no bērnības dziedājusi baznīcas korī. Arī dziedāt psalmus sākusi vēl maza būdama. Tolaik viņai bijusi gados vecāka draudzene Marcijana Slavicka, kura dziedājusi psalmus. Viņai līdzi iedama, samācījusies arī Marcijana - sākumā dziedājusi, bet vēlāk jau pati vadījusi psalmu dziedāšanu.
Marcijana līdz 2007.gadam bijusi galvenā dziedātāja bēru ceremonijās - pēdējā ceļā ar dziesmu pavadījusi ap 300 cilvēku. Tagad psalmus Marcijana dzied retāk veselības problēmu dēļ. Pēdējos gadus dziedāšana visbiežāk sanākusi kopā ar Annu Sudari, Annu Bitaini un Broņislavu Spalviņu. Marcijana Livzeniece ir viena no Nemateriālā kultūras mantojuma vērtību sarakstā iekļautās vērtības "Psalmu dziedāšana Ziemeļlatgalē" nesējām.
Marcijana Livzeniece spēlē uz cītara, akordeona, garmoškas.
Cept maizi arī Marcijana samācījusies no Marcijanas Slavickas, pie kuras ik pa laikam viņa dzīvojusi. Sākusi cept tieši ar rudzu maizi, jo rudzus audzējuši savā piemājas saimniecībā. Paši ar rokas dzirnavām tos divas reizes izmaluši. Miltus izsijājuši un likuši uz krāsns izsilt, un tikai tad jaukusi mīklu. Klāt likusi ķimenes, sāli un nedaudz cukura (uz litru ūdens – sauju sāls un karoti cukura), sasegusi un raudzējusi līdz otram rītam. Lai būtu garšīgāka maize, reizēm pielikusi upeņu zaru aromātam. Mīcot klāt bērusi rudzu miltus, reizēm arī kviešu miltus, bet agrākos laikos klāt likuši arī rīvētus kartupeļus un burkānus. Marcijana atklāj, ka rūgstot labāk, ja mīklai pieliekot izceptās maizes gabaliņu.
Labākā malka maizes cepšanai, protams, ir alkšņu malka. Kad krāsns izkurināta, pārbaudījuši, vai var likt maizi – krāsnī iemetuši saujiņu miltu. Ja milti nedeguši ar liesmu, varējis likt maizes klaipus. Sākumā maizi cepuši uz rudenī salasītām kļavu lapām, tagad gan vairāk cep uz pannām. Agrāk Marcijana maizi cepusi gandrīz katru nedēļu, tagad retāk – uz svētkiem. Parasti izcepot divus kukuļus.
Pašlaik biežāk tiek cepta baltmaize – pasilda litru piena, pieber kilogramu miltu, nedaudz sāls, cukura, vaniļas cukura un raugu. Drusku pielej eļļu. Kad uzrūgst, „izsit ar koka karoti”, jo ar rokām maizes cepēja nekad nemīcot. Cep sev, draugiem, paziņām.
Mājās ir maizes krāsns, kura 2009.gadā pārmūrēta.