Grāvere Antoņina

Rokdarbniece, garīgo dziesmu dziedātāja
Dzimusi 1930.gada 11.jūnijā Rugāju pagasta Lāptavas ciemā piecu bērnu ģimenē. Mācījusies Upetnieku pamatskolā, pēc tam Rugājos. No 1958.gada dzīvoja Rīgā un strādāja Centrālajā grāmatnīcā līdz pat aiziešanai pensijā 1987.gadā.
No 1994.gada Grāveru ģimene dzīvo Rugājos. Viņi bieži te brauca ciemos pie radiem un vīrs Jānis vienreiz ierosināja nākt uz šejieni dzīvot. Tā kā abi bija pensijā, tad Antoņina arī piekrita.
Antoņina Grāvere dzimusi rokdarbnieku ģimenē: māte Anete bijusi šuvēja, bet tēvs Kazimirs Kaļva - skroderis. Pirmie rokdarbi tapa ganos, par materiālu kalpoja lupatiņas no veca apģērba. Strādādama Rīgā brīvajā laikā viņa adīja, tamborēja, izšuva. Antoņinas pūrā ir daudz un dažādos rakstos tamborētas sedziņas, dvieļu gali, izšūtas sedziņas un spilveni, raibu raibi cimdu pāri un zeķes musturotiem galiem. Prasmīgā rokdarbniece ir izšuvusi vairākus tautiskus kreklus sev un vīram, villaini gan sev, gan palīdzējusi tās darināt arī māsas Anzelmas Ivanānes tautas tērpiem. Savukārt, ar māsas palīdzību 80.gadu beigās viņa tikusi pie sava Zemgales novada tautas tērpa, ar kuru bijusi uz Dziesmu svētkiem Rīgā. Abas Antoņinas Grāveres māsas - Anzelma Ivanāne un Paulīna Kaļva (vēlāk Pošiva) ir Tautas Daiļamata meistares
Antoņinas Grāveres darbu izstādes bijušas Rugāju novada bibliotēkā un tautas namā. Viņas darbi  bija izlikti Rugāju vidusskolā arī Irēnas Paideres (dzim.Pošiva) dzimtas salidojumā 2017.gada vasarā. Par izciliem rokdarbiem lietišķās mākslas izstādē konkursā "Sakoptākais Latvijas pagasts - 98" saņēmusi Latvijas Republikas diplomu.
Antoņina stāsta, ka dzied viņa kopš bērnības. Laba balss bijusi mammai. Arī vecmamma zināja no galvas visus psalmus un garīgās dziesmas. Kad visas strādājušas rokdarbus, parasti arī dziedājušas, un mazā Antoņina bijusi tā, kas sekojusi līdzi grāmatā un teikusi priekšā, ja kas aizmirsies. Dziedājusi baznīcas korī. Strādājot Rīgā, Antoņina dziedāja grāmattirdzniecības un izdevniecību jauktajā korī pie diriģenta Arnolda Skrides. Kad atgriezās Rugājos, viņu atkal aicināja piedalīties un dziedāt baznīcas korī. Antoņina Grāvere stāsta, ka Rugāju pusē psalmu dziedāšanu ilgus gadus vadījusi Terēzija Mik-Grinēviča, tagad - Emīlija Bondare. Arī Antoņina ir apguvusi psalmu dziedāšanu un vajadzības gadījumā var vadīt un ir vadījusi dziedāšanu. Viņa atzīst, ka psalmus ir jādzied, pēc to dziedāšanas ir gandarījuma sajūta, un tas ir vajadzīgs mirušo dvēselēm. Antoņina Grāvere ir viena no Latvijas Nemateriālā kultūras mantojuma vērtību sarakstā iekļautās vērtības "Psalmu dziedāšana Ziemeļlatgalē" nesējām.

Foto no A.Grāveres personīgā arhīva: rokdarbnieces foto Rugāju kalendārā 2008; Antoņina (1987); viņas Zemgales tautas tērps; Antoņinas izšūtā villaine Nīcas tautas tērpam; Antoņinas darbi (I.Bobrovas un I.Sviklānes foto)