))
Dzimusi 1928.gada 15.novembrī Balvu pagasta Ozolsalās, tagad dzīvo Vīksnas pagasta Rimšu ciema "Kalnasētās". Mācījusies Ozolkalna sešklasīgajā skolā un Apes lauksaimniecības skolā, kur apguvusi lopkopību.Pēc skolas beigšanas sākusi strādāt kolhozā "Ozolzīle" par fermu brigadieri. 1956.gadā apprecējusies un pārnākusi dzīvot uz vīra mājām Vīksnas ciema padomē. Te sākumā Anna Budeviča strādājusi lauku brigādē, bet, kad Čāgās uzcēluši cūku fermu, strādājusi tajā līdz pat 1988.gadam.
Ilgus gadus Anna Budeviča dziedājusi Vīksnas etnogrāfiskajā ansamblī. Ar kolektīvu piedalījusies folkloras festivālā "Baltica" un daudzos citos pasākumos. Anna kopā ar ansambļa sievām dziedājusi garīgās dziesmas daudzās bērēs un pie krustiem.
Anna Budeviča atceras, ka maizi tolaik cepuši gandrīz katrā mājā, arī viņu mājās. Tā kā Anna gājusi ganos dažādās mājās, kur arī cepuši maizi, tad no visām saimniecēm kaut ko apguvusi. Tālāk maizes cepšanas māku apguvusi no vecmammas, dzīvodama kādu laiku pie viņas Pokratā, un visbeidzot no mammas Annas Kaņepes. Tolaik maizi cepuši no saviem rudzu miltiem, kurus malt braukuši vai nu uz Staciju, vai pie Čopa Ķīļos, vai pie Sērmūkša Balvos. Bet bīdeļu miltus samaluši Litenē visam gadam.
Anna stāsta, ka mājās bijusi apaļa muldiņa, kurā iebērusi rudzu miltus un aplējusi ar siltu ūdeni, samaisījusi, nokaisījusi ar miltiem, apsegusi un nolikusi, lai rūgst (ja mīklu jaukusi rītā, tad cepusi vakarā, ja vakarā jaukusi - tad rītā). Mīcot klāt pielikusi sāli, cukuru, ķimenes un miltus. Kad mīkla bijusi samīcīta, ļāvusi tai vēl kādu stundu augt, un sākusi kurināt krāsni. Anna maizi cepusi uz kļavu lapām. "Kalnasētās" cepta arī baltmaize un karašas. Anna bijusi izslavēta cepēja, pie kuras daudzām jubilejām pasūtījuši tortes.
))
))
Foto no personīgā arhīva: Anna Budeviča 80 gadu jubilejā (2008); A.Budeviča (otrajā rindā trešā no labās puses) ar ansambļa sievām 90. gadu sākumā; A.Budeviča (pirmā no labās puses) Vīksnas etnogrāfiskā ansambļa sastāvā (1994.gadā Balvos)