))
Dzimis 1938.gadā Vectilžas pagasta Krutovā. Tur arī nodzīvojis visu savu mūžu. Viņa tēvs nav bijis muzikants, bet ir bijis labs karavīrs pirmajā Pasaules karā. Cara valdība par to tēvam Krutovā piešķīrusi zemi. Pats Jānis spēlēt sācis pusaudža gados, noskatījies, ka kaimiņš Mataušs Mežals uzlicis garmošku uz galvas to brīvi spēlējis. Kāpēc nepamēģināt? Pabeidzis septiņgadīgo skolu, iestājies Apes lauksaimniecības mehanizācijas skolā un par stipendiju Gulbenē nopircis savu pirmo garmošku. Tad atbraucis mājās, apsēdies pie krāsns un mēģinājis spēlēt dziesmu „Kur tu teci, gailīti mans”. Tā pamazītiņām trenējies un trenējies līdz sācis spēlēt kāzās un kara ballēs. Kopā ar puišiem no Lazdulejas pagasta veidojuši grupas un spēlējuši ar vairākām garmoškām un vijoli. Savu otro garmošku Jānis nopircis par kāzās nopelnīto naudu, kad vienos Ziemassvētkos, vēl padomju laikos, bijuši sanākuši kopā. Nespējuši paši saprast, kas par vainu Ziemassvētkiem - gosti ir, alus ir, bet garmoškas nav? Tā tajā pašā dienā sēdies Jānis uzreiz autobusā, aizbraucis atkal uz Gulbeni, nopircis instrumentu un jau pēcpusdienā bijis mājās. Tā svētki tikuši nosvinēti kā pienākas. Kā Jānis saka: „Mēs taču, puikas, ai postaluom iz jumta, ai veiziem pi pumpa!”Jānis ir arī labs stāstnieks. Var teikt, ka no viņa strāvo etnokultūras bagātība gan spēlētajās dziesmās, gan stāstītajos stāstos, gan skaitītajos pantiņos
Avotu saraksts novadpētniecības datu bāzē
Foto no Vectilžas pagasta bibliotēkas arhīva